Jakob??i ( fran?u : jacobins ) bija ietekm?gs politisks klubs Fran?u revol?cijas laik?. 1790. gada pavasar?, revol?cijai pie?emoties sp?k?, Par?z? , dominik??u Sv. J?kaba kloster? Nacion?l?s sapulces Breta?as deput?tu frakcija un to domubiedri nodibin?ja Konstit?cijas draugu klubu (v?l?k ?o klubu taut? s?k d?v?t par jakob??iem ), kur? v?l?k p?rauga par radik?lu politisko partiju, kurai bija ?oti liela ietekme uz Fran?u revol?cijas gaitu.

Par kluba pirmo prezidentu tika iev?l?ts Maksimilj?ns Robespj?rs ( Maximilien Robespierre ), t? lab?jo sp?rnu vad?ja ?or?s Dantons , bet kreis? sp?rna l?deris bija ?ans Pols Marats ( Jean-Paul Marat ).

L?dz 1791. gadam jakob??i bija konstitucion?l?s monarhijas piekrit?ji. Ap 1793. gadu jakob??i bija ietekm?g?kais politiskais sp?ks Francij? , uzst?j?s par valsts salied??anu, aizsardz?bas pastiprin??anu, teroru pret kontrrevol?ciju . 1793. gad? jakob??i sav?s rok?s bija koncentr?ju?i varu valst? un ieviesa diktat?ru. P?c IX termidora apv?rsuma, jakob??u klubs tika sl?gts (1794. gada novembr?), pati partija aizliegta.

Jakob??u klubs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1790. gada pavasar? tika dibin?ts ?Konstit?cijas draugu klubs“, t.s. jakob??i. Visos Par?zes kvart?los tika dibin?tas jakob??u noda?as, kas izv?rsa akt?vu propagandu iedz?vot?ju zem?ko sl??u vid?. ??das noda?as dika dibin?tas ar? vis?s provin?u pils?t?s. Vis?s jakob??u noda??s tika iev?rota stingra discipl?na, konspir?cija un subordin?cija Par?zes centram. To darb?b? v?rojama prec?za programma un m?r?u apzin??an?s k? ar? visai lielu finansi?lo l?dzek?u esam?ba. Sev nepat?kamo Nacion?l?s sapulces l?mumu un deput?tu kritiz??anai vi?i akt?vi izmantoja kreiso presi (it sevi??i Marata redi??to "Tautas draugs").

Jakob??u klubs izveidoja ?nu parlamentu: veidoja komisijas, t?pat k? Nacion?l? sapulce, pie??ma komisiju zi?ojumus, pie??ma l?mumus, debat?ja par tiem pa?iem jaut?jumiem, kurus tai br?d? apsprieda Nacion?l? sapulce utt. Savas debates un l?mumus tie public?ja kluba oficioz?.

Luija XVI m??in?jums b?gt no Par?zes tikai nostiprin?ja jakob??u ietekmi Nacion?laj? sapulc? un vis? Par?z?.

P?c Nacion?l?s sapulces darb?bas izbeig?anas un konstit?cijas pie?em?anas 1791. gad? notika Likumdo?anas sapulces v?l??anas. Par?z? balsoja tikai 8% balssties?go. To akt?vi izmantoja jakob??i ? tagad tie dab?ja 136 mand?tus (no 745). Par?zes pa?vald?bas v?l??an?s Petions k?uva par m?ru, Manuels par prokuroru, Dantons par prokurora vietnieku. Jakob??u prese akt?vi public?ja nev?lamo elementu sarakstus, kurus v?lams lin?ot vai, slikt?kaj? gad?jum?, izg?zt v?l??an?s

Jakob??u ietekme uz revol?cijas procesu [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1792. gada 10. august? sekciju komis?ri (p?rsvar? jakob??i) ar bru?otu sp?ku ie??ma Par?zes departamenta ?ener?lpadomi un padar?ja to par savu ?t?bu. Atkl?ti tika izvirz?ts lozungs par kara?a g??anu. Re?l? vara pieder?ja Par?zes sekciju komis?ru padomei (tai pak??v?s armija, departamentu padomes, modr?bas komiteja). Marats public?ja uzsaukumu, kur? aicin?ja uz masu slepkav?b?m. Karali ar ?imeni ieslodz?ja Temp?a pil?; tika nodibin?ts revolucion?rais tribun?ls, kas t?da? s?ka darboties.

Par?z? notika masu aresti. 2. septembr? s?k?s masu slepkav?bas, kuras s?kotn?ji uztic?ja marselie?u br?vpr?t?go bataljonam (aptuveni 1500 nogalin?to). Tas pats s?k?s citos departamentos. Jakob??i aizliedza preses br?v?bu , fiziski izn?cin?ja opoz?cijas preses izdevumu darbiniekus. Jauniev?l?tais Nacion?lais konvents pirmaj? s?d?, 21. septembr? pasludin?ja Franciju par republiku.

1793. gada 21. janv?r? karalim izpild?ja n?vessodu (v?l?k ar? karalienei). T? k? Francija bija pieteikusi karu gandr?z vai vis?m Rietumeiropas valst?m, bet kara ve?anai bija nepiecie?ami l?dzek?i, vis? valst? s?k?s materi?lu rekviz?cijas, kas izsauca provin?u iedz?vot?ju neapmierin?t?bu (sevi??i lielus apm?rus pie??ma zemnieku sacel?an?s Vandej? ). Konvents ar ?irondistiem priek?gal? m??in?ja ierobe?ot jakob??u aktivit?tes (da?us pat arest?ja), ta?u jakob??u organiz?tie sankilotu bataljoni ielenca Konventu un praktiski paraliz?ja t? darb?bu.

Konventa pilnvaras jau bija beigu??s, ta?u p?c Robespj?ra piepras?juma tas turpin?ja darboties. Re?l? vara pieder?ja Visp?r?j?s aizsardz?bas komitejai , kas arest?ja un sod?ja ar n?vi ?irondistu deput?tus. Ta?u ?stais terors s?k?s p?c tam, kad ?irondistu atbalst?t?ja ?arlote Kord? atent?t? nogalin?ja vienu no jakob??u vad?t?jiem ? Maratu .

Pie??ma dekr?tu, ka tiesnesis var turpin?t tiesu pat tad, ja zv?rin?tie atzinu?i aps?dz?to par nevain?gu. Vis? Francij? darboj?s tribun?li, kas masveid? izn?cin?ja pirmo triju k?rtu p?rst?vjus (izmantoja giljot?nas, lielgabalus, nogremd?jamas liellaivas ar apcietin?tajiem). Paral?li karasp?ks asi?ain?s c???s pak??va dump?g?s provinces. 1794. gad? jakob??u vad?ba s?ka ieviest dzel?ainu k?rt?bu Par?z? ? fiziski sagr?va H?bera vad?t?s bru?ot?s vien?bas, aizliedza jebk?das revolucion?r?s bru?ot?s organiz?cijas, kuras nav konventa akcept?tas, s?ka izn?cin?t m?ren?kos no sava vidus (giljotin?ja Demul?nu, Dantonu). Luijs Antu?ns de Sen?ists drakoniskiem l?dzek?iem nodibin?ja k?rt?bu armij? un padar?ja to kaujassp?j?gu. 22. preri?la likums papla?in?ja tiesu person?lu un vienk?r?o tribun?lu darb?bu, t? k? masu n?vessodi pie??ma v?l liel?kus apm?rus. Par?z? 6 ned???s vid?ji giljotin?ja 1400 cilv?kus, t.i. vid?ji 35-40 n?vessodi dien?. ?is likums atc?la konventa deput?tu imunit?ti.

IX termidora apv?rsums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kad 27. j?lij? (7. termidor?) Robespj?rs v?l?j?s k?pt Konventa trib?n?, prezidents, kuru akt?vi atbalst?ja visi deput?ti, ne??va vi?am run?t, bet nol?ma vi?u arest?t. Tom?r, par sp?ti ?im l?mumam, Robespj?ru nearest?ja un vi?? dev?s uz Par?zes kom?nas namu, kur ar saviem piekrit?jiem apsprieda radu?os situ?ciju. V?lu vakar? konvents nol?ma pasludin?t Robespj?ru un t? piekrit?jus ?rpus likuma. Pa visu pils?tu dev?s konventa komis?ri, kas izplat?ja skrejlapas un inform?ja, ka Robespj?rs k? roj?listu a?ents tiek izsludin?ts ?rpus likuma.

Barass mobiliz?ja konventam uzticamo karasp?ku, bet visefekt?g?k konventam pal?dz?ja laika apst?k?i ? sp?c?gs lietus izkl?dina liel?ko da?u p??a un ar? kom?nas karasp?ka vien?bas dev?s m?jup, lai sapulc?tos nakamaj? dien?. To izmantoja konventa komis?rs Burdons, kur? ar grenadieru vien?bu iek?uva praktiski neapsarg?taj? Kom?nas nam? un k? tautas nodev?jus arest?ja Robespj?ru, Sen?istu, Fransu? Anrio , Augustinu Robespj?ru un citus jakob??us.

Jau 28. j?lij? no r?ta abus br??us Robespj?rus un 19 vi?u piekrit?jus giljotin?ja . L?dz 31. augustam giljotin?ja p?r?jos jakob??us, kurus pasp?ja arest?t un 1. august? konvents pasludin?ja 22. preri?la likumu par aptur?tu.

?is ar v?sturi saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to . s d l