Royaume de France Francijas Karaliste ← 1830  ?  1848 → Karogs ?erbonis Himna La Parisienne Francija 1839. gad? P?rvaldes centrs Par?ze Valoda(s) fran?u Vald?ba Unit?ra konstitucion?la monarhija Karalis  - 1830?1848 Luijs Filips Premjerministrs  - 1830?1831 ?aks Laf?ts (pirmais)  - 1847?1848 Fransu? Gizo (p?d?jais) Likumdev?js Parlaments  - aug?pal?ta P?ru pal?ta  - apak?pal?ta Deput?tu pal?ta V?sture  -  J?lija revol?cija 1830. gada 26. j?lij?  -  Luija Filipa kron??ana 1830. gada 9. august?  - Luija Filipa atteik?an?s no tro?a. Otr?s republikas pasludin??ana 1848. gada 24. febru?r? Nauda Francijas franks

J?lija monarhija ( fran?u : monarchie de Juillet ) ir Francijas Karalistes neform?lais nosaukums laik? no 1830. l?dz 1848. gadam, kad vald?ja karalis Luijs Filips I , kur? n?ca pie varas J?lija revol?cijas rezult?t?. At??ir?b? no saviem konservat?vajiem Burbonu radiniekiem, Francijas kara?iem Luija XVIII un ?arla X , kas Burbonu restaur?cijas laik? cent?s atjaunot sp?c?gu kara?a varu un samazin?t parlamenta varu, Burbonu dinastijas Orle?nu atzara p?rst?vis Luijs Filips I kroni sa??ma no Pagaidu vald?bas k? Fran?u karalis, un apsol?ja b?t konstitucion?ls monarhs . S?kot ar 1840. gadu kara?a vald?ba k?uva aizvien konservat?v?ka, un tika g?zta 1848. gada febru?ra revol?cij?, kas noveda pie Otr?s republikas izveido?anas. ^[1]

At??ir?b? no 1815-1830.g. Burbonu restaur?cijas kara?iem, kas balst?j?s uz veco aristokr?tiju, J?lija monarhij? vado?o lomu sp?l?ja tur?g?s lielbur?u?zijas un Napoleona varas laika p?rst?vji.

?rpolitik? Francija satuvin?j?s ar seno ienaidnieci Lielbrit?niju, atbalst?ja Be??ijas revol?cijas rezult?t? izveidoto Be??ijas karalisti un turpin?ja Al??rijas iekaro?anu un koloniz?ciju.

Pirmie gadi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

J?lija revol?cijas laik? Bonapartisti bija par v?jiem, lai sagr?btu troni, un valdo??s ??iras nev?l?j?s republikas izveido?anu, t?p?c par tro?a kandid?tu izvirz?ja liber??u kandid?tu Luiju Filipu, kas kroni sa?em no parlamenta.

1830. gada konstit?cija nodro?in?ja reli?ijas br?v?bu, atjaunoja br?vpr?t?go Nacion?lo gvardi, papla?in?ja v?l?t?ju loku un parlamenta pilnvaras, vienlaikus likvid?jot kara?a likumdo?anas varu. Par valsts karogu atjaunoja revol?cijas un Napoleona laika trikoloru, bet par valsts ?erboni izmantoja Orle?nu ?erboni. 1830. gada 9. august? karalis zv?r?ja uztic?bu konstit?cijai un st?j?s amat?.

Str?dnieki un amatnieki, kas bija akt?vi J?lija revol?cijas laik?, ?tri zaud?ja cer?bas par liel?k?m politiskaj?m br?v?b?m. Ties?bas balsot un tikt iev?l?tam parlament? joproj?m pieder?ja tikai noteiktam tur?go sl?nim, kas veidoja maz?k nek? 1% no visiem iedz?vot?jiem. Atbilsto?i 1831. gad? noteiktajam mantas cenzam, balss ties?bas ieguva tikai 166 000 fran?u no 32,6 miljoniem. 1846. gad? balssties?go skaits pieauga l?dz 240 000, vai aptuveni 2,8% v?rie?u. ^[2] Pa?vald?bu v?l??an?s balsot?ju skaits ir iev?rojami liel?ks, un 1833. gada pa?vald?bu v?l??an?s piedal?s 2 miljoni v?rie?u.

Jaun? vara atc?la vair?kus nepopul?rus likumus, kas ierobe?oja Fran?u revol?cijas un Napoleona ?ras politi?u ties?bas, atjaunoja Panteonu, k? sekul?ru n?cijas sv?tvietu, atc?la vair?kas kato?u bazn?cas privil??ijas. 1833. gada 28. j?nij? Francij? ievie? visp?r?jo pamatizgl?t?bu, kas nabadz?g?kajiem b?rniem ir bez maksas.

Pirmajos m?ne?os politisko ietekmi saglab?ja J?lija revol?cijas vado?i, daudzi no kuriem bija republik??i , un Lafajeta vad?t? Nacion?l? gvarde, kas uzskat?ja, ka jaunajai varai j?b?t daudz demokr?tisk?kai. Pils?t?s turpin?j?s streiki un nek?rt?bas. Konservat?vos le?it?mistus, kas saglab?ja uztic?bu Burbonu dinastijas vec?kajam atzaram un atteic?s zv?r?t uztic?bu Orle?nu karalim, atc?la no amatiem, kurus aizpild?ja Napoleona imp?rijas laika ier?d?i. Jaun? vara nomain?ja lielu da?u re?ionu prefektu un armijas augst?ko virsniec?bu.

Karalis palielin?ja un nostiprin?ja armiju, lai veidotu pretsp?ku Nacion?lajai gvardei, kuras lojalit?te monarhijai nebija garant?ta. Al??rijas iekaro?anas turpin??anai 1831. gad? izveidoja Fran?u ?rzemnieku le?ionu .

1830. gada decembr? ties?ja g?zt? ?arla X ministrus, kas, par sp?ti demonstrantu pras?b?m p?c n?vessoda, sa?em m??a ieslodz?jumu. Rea??jot uz le?it?mistu demonstr?ciju, 1831. gada 14. un 15. febru?r? Par?z? izce?as republik??u nemieri, kuru laik? izposta arhib?skapa rezidenci. Lai tos nomierin?tu, karali p?rliecina atteikties no karalisk? lilijas simbola izmanto?anas ?erbon?. 1831. gada 21. novembr? Lion? notiek str?dnieku sacel?an?s, kuru izdodas apspiest 3. decembr?.

1831. gada 23. j?lij? notiku?aj?s v?l??an?s le?it?misti ieg?st 104, karali atbalsto?ie liber??i 282 un republik??i 73 vietas.

Lai ar? s?kotn?ji kara?a vald?ba iev?roja liber?lu kursu, laikam ejot t? k?uva aizvien konservat?v?ka un ignor?ja sabiedr?bas pras?bas p?c p?rmai??m. Vald?ba atbalst?ja uz??m?jdarb?bas att?st?bu, nedodot str?dnieku ??irai nek?das leg?las intere?u p?rst?vniec?bas iesp?jas. Lielbur?u?zija ieguva pla??ku politisko varu, bet J?lija monarhija ignor?ja p?r?j?s sabiedr?bas da?as politisk?s intereses.

P?c atk?rtota str?dnieku dumpja Par?z? un Lion? , 1834. gada apr?l? vis? Francij? apspie? republik??us, sl?dz vi?u politiskos klubus un laikrakstus. P?c 1835. gada j?lij? veikta atent?ta m??in?juma pret karali, parlaments pie?em "Septembra likumus", kas pastiprina sodus disidentiem un ierobe?o preses br?v?bu . Turpm?k kara?a varas ap?aub??ana un republik?nisma atbalst??ana ir sod?ma. Atz?m?jot J?lija revol?cijas 10 gadsk?rtu Par?zes Bast?lijas laukum? atkl?j J?lija kolonnu.

1839. gada v?l??an?s uzvar liber?lo Orle?nistu frakcija Adolfa Tj?ra vad?b?, kas uzst?j konstitucion?l? monarha ierobe?otaj?m varas ties?b?m. Tj?rs izveido vald?bu un organiz? Napoleona p???u p?rapbed??anu Par?z?. Tj?ra akt?v? iek?politika un ?rpolitika noved pie vi?a atst?din??anas. 1840. gada ruden? vald?b? k? ?rlietu ministru iek?auj Fransu? Gizo , kur? dr?z k??st par patieso vald?bas vad?t?ju un iev?ro nemain?gi konservat?vu kursu l?dz pat 1848. gada revol?cijai.

Bonapartisms [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1833. gad? vald?ba pabeidz Napoleonu I slavino??s Triumfa arkas celtniec?bu un atjauno Napoleona I statuju Vendoma kolonnas gal?. 1836. gada 30. oktobr? Bonapartistu l?deris Luijs-Napoleons Strasb?r? cen?as uzs?kt sacel?anos, tiek arest?ts un izs?t?ts uz ASV. 1840. gada maij? Luijs Filips I pazi?o par l?mumu Francij? p?rapglab?t Sv.Hel?nas sal? miru?o imperatoru Napoleonu I. Tas izsauc patriotisma vilni vis? valst?.

?rpolitika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

J?lija revol?cija rais?ja cer?bas Eiropas nacion?listos, ka Francija ats?ks revolucion?ro kust?bu atbalstu, pirmk?rt jau It?lij?, ta?u Luijs Filips I vald??anas s?kum? pazi?oja, ka Francija piekops miera politiku Eirop?. ^[3] Ta?u Francija atbalst?ja 1830. gada Be??ijas revol?ciju , kuras apspie?anu piepras?ja Krievija, un milit?ri iesaist?j?s Be??ijas kar? ar N?derlandi, 1832. gad? ie?emot Antverpeni . 1839. gad? London? Lielbrit?nija, Francija, Austrijas imp?rija, Pr?sijas karaliste un Krievijas Imp?rija vienojas garant?t Be??ijas neitralit?ti. 1832. gada nemieri It?lij? saasin?ja Francijas un Austrijas attiec?bas, kas uzlaboj?s tikai 1838. gad?.

Luijs Filips I turpin?ja iekaro?anas politiku Al??rij?, un izveidoja labas attiec?bas ar autonomo ??iptes valdnieku Muhamedu Al? , kura pan?kumi kar? pret Osma?u imp?riju S?rij? 1839. gad? izsauca jaunu kr?zi. Lielbrit?nija un Austrija nev?l?j?s Osma?u imp?rijas sabrukumu, kas dotu Krievijai iemeslu sav? kontrol? p?r?emt sl?vu apdz?votos Balk?nus un pareiztic?go seno centru - Konstantinopoli , t?d?j?di domin?jot Vidusj?ras austrumos. 1840. gada j?lij? London? Lielbrit?nija, Krievija, Austrija un Francija vienojas nepie?aut Osma?u imp?rijas sabrukumu, un atjauno t?s varu S?rij?, kas tiek uztverts k? Francijas ?rpolitikas zaud?jums un noved pie Tj?ra atk?p?an?s. ^[2] Gizo vad?b? Francija atjauno lab?s attiec?bas ar Lielbrit?niju un Austrijas imp?riju.

P?d?jie gadi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

S?koties industriju un r?pn?cu izaugsmei, aizvien liel?ks skaits zemnieku dev?s uz pils?t?m lab?ka darba mekl?jumos. No 1829. l?dz 1847. gadam og?u ieguve palielin?s no 1,5 l?dz 5,2 miljoniem tonnu, un dzelzs ra?o?ana no 154 000 l?dz 592 000 tonn?m gad?. ^[4] Ta?u invest?cijas modern?s iek?rt?s atpalika no Lielbrit?nijas. L?dz 1842. gadam dzelzs un t?rauda imports ir aizliegts, t? atbalstot viet?jos ra?ot?jus. No 1831. l?dz 1847. gadam dzelzce?a l?niju garums valst? pieaug no 31 l?dz 1511 kilometriem.

1846. daudz?s Eiropas valst?s ir nera?a, Franciju skar p?rtikas cenu k?pums, kas iev?rojami pasliktina str?dnieku un zemnieku st?vokli. Pirktsp?jas kritums aizs?k ekonomikas kr?zi valst?. Tr?c?go skaits palielin?s no 695 000 1833. gad? l?dz 1 329 000 1847. gad?. 1846. gada augusta v?l??anas, kur?s uzvar Gizo frakcija, v?l vair?k pastiprina str?dnieku un tr?c?go iedz?vot?ju iespaidu, ka valsts ignor? vi?u intereses.

T? k? demonstr?cijas un protesti ir aizliegti jau kop? 1835. gada, protesti rod jaunas formas - b?ru vai banketu aizseg? no 1847. gada j?lija tiek r?kotas publiskas politisk?s demonstr?cijas. 1847. gada decembr? Luijs Filips I atsak?s ?stenot politisk?s reformas. Karalis aizliedz 1848. gada 14. janv?ra banketu, ko p?rce? uz 22. febru?ri, kad tas p?raug protesta demonstr?cij?s. 23. febru?r? armija ?auj uz protest?t?jiem un s?kas sacel?an?s, kas noved pie kara?a atteik?an?s no tro?a par labu savam mazd?lam un b?g?anu uz Lielbrit?niju. 24. febru?r? revolucion?ri pasludina republiku.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]