한국   대만   중국   일본 
J?kabs Pr?manis ? Vikip?dija P?riet uz saturu

J?kabs Pr?manis

Vikip?dijas lapa
J?kabs Pr?manis
1925. gadā
1925. gad?
Person?g? inform?cija
Dzimis 1892 . gada 12. mart?
?da?u pagasts , Vidzemes guber?a (tagad Carnikavas pagasts , Karogs: Latvija  Latvija )
Miris 1971 . gada 22. novembr? (79 gadi)
Pitsburga , Karogs: Amerikas Savienotās Valstis  ASV
Dz?vesbiedre Grieta Raiska
Zin?tnisk? darb?ba
Zin?tne medic?na
Darba vietas Latvijas Universit?te , Baltijas Universit?te , Pitsburgas Universit?te
Alma mater P?terpils Kara medic?nas akad?mija
Apbalvojumi Atzin?bas krusts , 3. ??ira (1936)
Triju Zvaig??u ordenis , 3. ??ira (1939)

J?kabs Pr?manis (1892-1971) bija latvie?u kara ?rsts , v?l?k antropologs un ei??ni?is . Latvijas Universit?tes un Baltijas Universit?tes profesors. Latvijas Universit?tes Medic?nas fakult?tes dek?ns (1939-1940, 1941-1943).

Dz?ves g?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

4. Siguldas k?jnieku pulka 3. bataljona virsnieki 1919. gada august?-septembr?. S?? no kreis?s: otrais - virsleitnants Oto Klucis (1891-1970), ?rsts-kapteinis J?kabs Pr?manis (1892-1971); st?v no kreis?s: pirmais - virsleitnants Valent?ns Zervi?? (1897-1986), otrais - bataljona komandieris virsleitnants Viktors Hasmanis (1892-1984), ceturtais- virsleitnants P?teris Ozoli?? (1894-1926).

Dzimis 1892. gada 12. mart? ?da?u pagasta “Sauti?os” zemnieka J?kaba Pr?ma?a un vi?a sievas Ievas ?imen?. M?c?j?s ?da?u pagastskol?, Millera komercskol? un Nikolaja ?imn?zij? R?g?. Stud?ja T?rbatas Universit?tes Medic?nas fakult?t? (1911-1913), tad P?terpils Kara medic?nas akad?mij? (1913-1916). Pirmaj? pasaules kara laik? vi?? dien?ja Krievijas Imp?rijas Baltijas kara flot? k? pal?g?rsts (1916-1918), p?c demobiliz?cijas 1918. gada mart? Petrogradas Kara medic?nas akad?mij? ieguva ?rsta diplomu un atgriez?s str?d?t Latvij? par Jaunciema ?rstu. Latvijas br?v?bas c??u laik? bija 4. Siguldas k?jnieku pulka ?rsts-kapteinis un 3. Jelgavas k?jnieku pulka vec?kais ?rsts.

1920 . gad? pie?emts darb? Latvijas Universit?t? (LU) k? profesora Gastona Bakma?a asistents. Lai jauno ?rstu pien?c?gi sagatavotu zin?tniskajam un pedago?iskajam darbam, LU vi?u k? Rokfellera fonda stipendi?tu 1925 . un 1926 . gad? nos?t?ja uz Mi?iganas Universit?ti ASV, kur vi?? str?d?ja k? profesora C. Hubera asistents histolo?ij? un embriolo?ij?, k? ar? Minhenes un Pr?gas anatomijas instit?t?. 1926 . gad? J?kabs Pr?manis aizst?v?ja medic?nas doktora disert?ciju un apprec?j?s ar Grietu Raisku. 1929 . gad? vi?u iev?l?ja par anatomijas katedras vad?t?ju, bet 1932 . gad? ? par profesoru.

No 1928 . l?dz 1944 . gada augustam J?kabs Pr?manis vad?ja Anatomijas un histolo?ijas instit?tu. Vi?a vad?b? notika apm?ram 25 antropolo?isk?s eksped?cijas uz da??diem Latvijas novadiem ar m?r?i p?t?t latvie?u antropolo?isko tipu. Par 1929 . gad? uzrakst?to zin?tnisko darbu ≪Latvie?u ?erme?a uzb?ve latvju dain?s≫ J?kabam Pr?manim pie???ra Kri?j??a Barona pr?miju. Laik? no 1922 . l?dz 1944 . gadam vi?? las?ja ar? lekcijas plastiskaj? anatomij? Latvijas M?kslas akad?mijas studentiem. 1938 . gad? Latvij? tika izveidots Tautas dz?v? sp?ka instit?ts , kas nodarboj?s ar tolaik Eirop? pla?u uzman?bu ieguvu?ajiem eig?nikas jaut?jumiem. Instit?tu profesors vad?ja l?dz pat t? sl?g?anai p?c padomju okup?cijas 1940. gada nogal?.

Otr? pasaules kara beig?s J. Pr?manis 1944 . gad? dev?s b?g?u gait?s uz V?ciju, no 1944 . l?dz 1948 . gadam turpin?ja akad?misko darbu J?nas Universit?t? un Baltijas Universit?t? Hamburg?. P?c tam izce?oja uz ASV , kur vi?u aicin?ja pie?emt profesoru Pitsburgas Universit?t?. 1964 . gad? vi?? aizg?ja pensij?, tr?s reizes apbalvots ar Amerikas medic?nas studentu apvien?bas balvu ≪Zelta ?bols≫, ko pie??ir studenti profesoram, kuru ciena visvair?k, kur? ir iemantojis studentu simp?tijas. J?kabs Pr?manis mira 1971 . gada 22. novembr? Pitsburg?. [1]

Vi?a v?rd? nosaukts RSU Anatomijas muzejs ? Museum Anatomiae Jacobi Primani .

Darbi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Nomina Anatomica (1944).

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]