J?no?s K?d?rs 1977. gad?
J?no?s K?d?rs
(
ung?ru
:
Janos Kadar
, izrun?:
/jaːno? ?kaːdaːr/
; 1912?1989) bija
Ung?rijas
komunistu politi?is, Ung?rijas Soci?listisk?s str?dnieku partijas pirmais sekret?rs un
Ung?rijas Tautas Republikas
Ministru padomes priek?s?d?t?js. Nok?uva pie varas p?c
Ung?rijas revol?cijas
un saglab?ja savu amatu l?dz 1988. gadam.
Dzimis 1912. gada 26. maij?
Rijek?
k? ?rlaul?bas b?rns, vi?a m?te bija kalpone Borbala ?ermanika, t?vs karav?rs Johans Krecingers. P?c Pirm? pasaules kara beig?m dz?voja Budape?t?, 1931. gad? iest?j?s neleg?laj? Ung?rijas Komunistiskaj? partij? (UKP) un 1933. gad? vi?am piesprieda divu gadu cietumsodu.
Otr? pasaules kara laik? 1942. gad? J?no?s ?ermaniks vi?? k?uva par UKP CK locekli, 1943. gad? par UKP CK sekret?ru, sa?emot segv?rdu K?d?rs ("mucenieks"). P?c Otr? pasaules kara beig?m Kad?rs k?uva par UKP CK Politbiroja locekli, 1948. gad? par Ung?rijas Darba?au?u partijas CK ?ener?lsekret?ra vietnieku un Ung?rijas Iek?lietu ministru (1948?1950). Bija viens no politisk?s slepenpolicijas veidot?jiem, iesaist?j?s paraugpr?vas sagatavo?an? pret savu biju?o partijas kol??i
L?slo Rajku
(n?vessods izpild?ts 1949. gad?).
Partijas "t?r??an?" 1951. gad? K?d?ru arest?ja un aps?dz?ja
Dienvidsl?vijas
komunistisk?s partijas l?dera
Broza Tito
atbalst??an?, piesprie?ot m??a ieslodz?jumu. P?c
Sta?ina
n?ves 1953. gad? vi?u atbr?voja un reabilit?ja, par sp?ti pier?d?jumiem sadarb?bai ar pirmskara Ung?rijas politisko policiju.
Var?avas pakta valstu vad?t?ji 1987. gad? Berl?n? (no kreis?s:
Gustavs Husaks
,
Todors ?ivkovs
,
?rihs Honekers
,
Mihails Gorba?ovs
,
Nikolaje ?au?esku
,
Vojcehs Jaruze?skis
,
Jano?s Kadars
).
1956. gada Ung?rijas revol?cijas
laik?
Imre Na?s
vi?u iec?la par jaundibin?t?s Ung?rijas Soci?listisk?s Str?dnieku Partijas izpildkomitejas locekli un valsts ministru. 2. novembr? vi?u slepeni no Padomju armijas b?zes lidlauka aizveda uz Maskavu, kur
Hru??ovs
vi?u iepaz?stin?ja ar topo??s Ung?rijas vald?bas sarakstu. P?ri PSRS-Ung?rijas robe?ai 4. novembra r?tausm? ieveda lielu
Padomju armijas
milit?ro kontingentu, bet Padomju armijas kontrol? eso??
Solnokas
raidstacija pazi?oja, ka varu p?r?em K?d?ra vad?t? "Revolucion?r? Str?dnieku un Zemnieku vald?ba". 7. novembr? ar PSRS bru?uma??n?m vi?u ieveda parlament? un K?d?rs p?r??ma Ung?rijas vad?bu.
Padomju Savien?ba vi?am deva pla??kas r?c?bas iesp?jas, k? rezult?t? Ung?rij?, s?kot no 1960. gadiem, ?stenoja nelielas ekonomisk?s un politisk?s reformas, ko d?v?ja par "gula?komunismu".
Vi?? ar? ie??ma Ung?rijas premjerministra amatu no 1956. l?dz 1958. gadam un no 1961. l?dz 1965. gadam.
[1]
1988. gada 27. maij? Kad?rs atk?p?s no ?ener?lsekret?ra amata. Miris 1989. gada 6. j?lij? Budape?t?.
