|
Milit?rais dienests
|
Dienesta pak?pe
|
virsleitnants
|
Strukt?ra
|
Sauszemes bru?otie sp?ki
|
Komand?ja
|
Kure?a grupas ?t?bs
|
Kaujas darb?ba
|
Otrais pasaules kar?
|
|
J?nis Gregors
(dzimis
1893
. gada
2. apr?l?
, miris
1944
. gada
20. novembr?
) bija
virsleitnants
, 5. Zemgales str?lnieku pulka komandieris (1918-1920),
Kure?a grupas
?t?ba
adjutants
.
Dzimis 1893. gada 2. apr?l?
Jaunpiebalgas pagast?
m?c?t?jmui?as kalpa ?imen?. 1914. gad? beidzis
Valmieras skolot?ju semin?ru
.
1914. gad? mobiliz?ts Krievijas armij?. 1916. gad?
Petrograd?
beidza Vladimiras karaskolu. P?c tam k? virsnieks p?rcelts uz 5. Zemgales latvie?u str?lnieku pulku. 1917. gad? p?c latvie?u str?lnieku pieslie?an?s lieliniekiem palicis pulk?. 1918. gad? k?uvis par 5. Zemgales str?lnieku pulka (v?l?k 5. atsevi??? latvie?u pulka) komandieri. Par dienestu
Sarkanaj? armij?
sa??mis vair?kus apbalvojumus, tai skait?, apbalvots ar zelta pulksteni, bet 1919. gada 1. novembr? - ar
Sarkan? Karoga ordeni
. P?c
Krievijas pilso?u kara
beig?m izdevis pav?li par sava vad?t? pulka demobiliz?ciju, uzdot str?lniekiem atgriezties Latvij?. Sakar? ar ?o pav?li lielinieki izsludin?ju?i 10 000 rub?u godalgu par Gregora notver?anu.
P?c atgrie?an?s Latvij? Gregors no 1921. gada str?d?ja par skolot?ju Limba?u vidusskol?. 1924. gad? iztur?ja Izgl?t?bas ministrijas r?kotos eksternu p?rbaud?jumus vidusskolas kursa apjom?. Kop? 1925. gada str?d?ja R?gas Skolot?ju instit?t?, no 1934. gada - par Jelgavas-Bauskas apri??u tautskolu inspektoru. 1929. gad? iest?j?s
Latvijas Universit?tes
Tautsaimniec?bas un ties?bu zin?t?u fakult?tes Ties?bu zin?t?u noda??, ko beidza 1939. gad?, ieg?stot
mag. iur.
gr?du. Kop? 1940. gada str?d?jis par skolot?ju
R?gas komercskol?
.
V?cu okup?cijas laik? 1942. gad? iecelts par Pa?p?rvaldes vidusskolu vicedirektoru. Kop? 1944. gada 28. j?lija bija
Kure?a grupas
?t?ba adjutants. 1944. gada 14. novembr? kop? ar visu Kure?a grupas ?t?bu tika arest?ts. 19. novembr? XVI SS un policijas tiesa
Liep?j?
vi?am un v?l septi?iem Kure?a grupas virsniekiem piesprieda n?vessodu no?aujot, ko izpild?ja 20. novembra nakt?.
Atrodoties Kure?a grupas ?t?b?, rakst?jis dienasgr?matu, ko p?c Kure?a grupas likvid?cijas uzglab?jusi
Biruta Ka?e
, kas to 1945. gada 14. maij? p?rvedusi to uz
Zviedriju
un nodevusi
Leon?dam Sili?am
.