한국   대만   중국   일본 
J?nis Endzel?ns ? Vikip?dija P?riet uz saturu

J?nis Endzel?ns

Vikip?dijas lapa
J?nis Endzel?ns
Jānis Endzelīns
Person?g? inform?cija
Dzimis 1873 . gada 22. febru?r? [ v.s. 10. febru?r? ]
Valsts karogs: Krievijas Impērija Kauguru pagasts , Valmieras apri??is , Vidzemes guber?a , Krievijas Imp?rija (tagad Karogs: Latvija  Latvija )
Miris 1961 . gada 1. j?lij? (88 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Koknese , Latvijas PSR
Taut?ba latvietis
Vec?ki M?rcis Endzeli??
Krist?ne Grasmane
Br??i Hermanis Enzeli?? (1879?1964)
Augusts Endzeli?? (1879?1964) [1]
Dz?vesbiedre Vilhelm?ne Johanna Fanija Gr?nfelde
Marta Grimma
B?rni Melita Endzel?na (1907?1996) [2]
L?cijs Endzel?ns (1909?1981) [2]
L?vija Endzel?na (1927?2008) [2]
Zin?tnisk? darb?ba
Zin?tne valodniec?ba
Darba vietas T?rbatas Universit?te , Harkivas Universit?te , Latvijas Universit?te , Latvijas Zin?t?u akad?mija
Alma mater T?rbatas Universit?te

J?nis Endzel?ns (dzimis 1873 . gada 22. febru?r? [ v.s. 10. febru?r? ] , miris 1961 . gada 1. j?lij? ) bija latvie?u valodnieks , latvie?u valodas un citu baltu valodu p?tnieks, sal?dzin?m?s un v?sturisk?s valodniec?bas speci?lists. [3] Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centr?l?s padomes memoranda parakst?t?jiem.

Dz?ves g?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

J??a Endzel?na dzimt?s ?Mi?k?nu” m?jas 20. gadsimta s?kum?

J?nis Endzel?ns piedzima k? otrais d?ls Kauguru pagasta ?Mi?k?nu” m?ju saimnieka un br??u draudzes teic?jt?ti?a M?r?a Endzeli?a ( v?cu : Endselin ) otraj? laul?b? ar Krist?ni Grasmani (1842?1917). 19. gadsimta 60. gados vi?a t?vs par 6000 rub?iem no mui?as dzimt?pa?um? izpirka Mi?k?nu m?jas. Vec?kais br?lis Hermanis Enzeli?? bija sabiedrisks darbinieks, bet jaun?kais br?lis Augusts Endzeli?? ? in?enieris. [1]

J?nis m?c?j?s Kauguru pagastskol?, kur dokumentos vi?? ierakst?ts k? ?Mi?k?nu J?nis Endzelins” ( Mitschken Jahn Endselin ), p?c tam Valmieras apri??a skol?. 1884.?1892. gad? vi?? m?c?j?s R?gas pils?tas ?imn?zij? , kur apguva grie?u , lat??u valodu un patst?v?gi m?c?j?s ar? lietuvie?u valodu .

1893. gad? Endzel?ns iest?j?s T?rbatas Universit?t? klasisk?s filolo?ijas noda??. Vi?? v?l?j?s p?t?t latvie?u valodu, bet nevien? universit?t? nebija iesp?jams stud?t baltu valodas. T? k? sl?vu valodas baltu valod?m ir vistuv?k?s, p?c klasisk?s noda?as beig?anas 1897. gad? Endzel?ns turpin?ja studijas sl?vu filolo?ijas noda??, ko beidza 1900. gad?. ?aj? laik? Endzel?ns k?uva par vec?k?s latvie?u studentu korpor?cijas Lettonia biedru.

No 1903. l?dz 1908. gadam J?nis Endzel?ns doc?ja sal?dzin?mo valodniec?bu T?rbatas Universit?t?. 1905. gad? aizst?v?ja ma?istra disert?cija par latvie?u valodas priev?rdiem . P?c gada izn?ca ?? darba otr? da?a, kur apl?koti pried?k?i . 1907. kop? ar K?rli M?lenbahu uzrakst?ja ?Latvie?u gramatiku”, kas bija pirm? ?sti zin?tnisk? latvie?u valodas gramatika. No 1909. l?dz 1920. gadam Endzel?ns str?d?ja Harkivas Universit?t? , kur vi?? las?ja ievadu valodniec?b?, indoeiropie?u valodu sal?dzin?mo gramatiku, ?erm??u valodu sal?dzin?mo gramatiku, vad?jis nodarb?bas senpr??u , lei?u, senarm??u , senislandie?u , sen?ru , gotu un cit?s valod?s. ?aj? laik? public?ja daudzus rakstus, vasar?s brauca uz Latviju v?kt izlok??u materi?lus. 1912. gad? vi?? aizst?v?ja doktora disert?ciju par baltu un sl?vu valodu attiec?b?m. Harkiv? Endzel?ns uzrakst?ja Lettische Grammatik ( latvie?u : Latvie?u valodas gramatika ), kas tika public?ta 1922. gad? Latvij?. ?aj? p?t?jum? tika par?d?ts latvie?u valodas toreiz?jais att?st?bas st?voklis, k? ar? latvie?u valodas ska?u, formu un konstrukciju v?sture, saist?bas ar cit?m valod?m.

1920. gad? J?nis Endzel?ns atgriez?s Latvij? un s?ka str?d?t Latvijas Universit?t? . Vi?? pal?dz?ja izveidot baltu filolo?ijas noda?u un las?ja ievadu baltu filolo?ij?, latvie?u valodas zin?tnisko gramatiku, lietuvie?u valodas zin?tnisko kursu, baltu valodas sal?dzin?mo gramatiku. Darbojas Terminolo?ijas komisij?, kam ?s? laik? bija j?rada termini da??d?s nozar?s. P?c vi?a ierosmes 1920. gad? dibin?ta Filologu biedr?ba, 1935. gad? Latvie?u valodas kr?tuve . 1922. gad? zin?tnieku vajadz?b?m v?cu valod? izn?ca ?Latvie?u las?mgr?mata”, kur bija apskat?tas latvie?u valodas izloksnes l?dz ar tekstu paraugiem. 1922. gad? izdots darbs ?Latvijas vietu v?rdi”, pirm? da?a, kur? sakopoti Vidzemes vietv?rdi . ?o darbu sarakst?jis kop? ar Annu ?beli , J?ni Kauli?u , P?teri ?mitu u.c. 1926. gad? izn?ca otr? da?a, kur apkopoti Kurzemes , Zemgales un Latgales vietv?rdi. J?nis Endzel?ns uz??m?s pabeigt K?r?a M?lenbaha darbu ?Latvie?u valodas v?rdn?ca”, kura vi?? uzrakst?ja nor?des par v?rdu cilmi un sakariem ar radu valod?m. 1927. gad? vi?? apprec?j?s ar savu 28 gadus jaun?ko studenti Martu Grimmu (1901?1983). T? pa?a gada 30. oktobr? laul?b? piedzima L?vija Endzel?na , ta?u laul?ba dr?z vien tika ??irta. [4]

1939. gad? vi?? bija R?gas Latvie?u biedr?bas zin?t?u komitejas priek?nieks. 1938. gad? izdeva J. Endzel?na darbu ?Latvie?u valodas ska?as un formas”, 1943. gad? ?Senpr??u valoda”, kas v?cu valod? 1944. gad? izdots ar nosaukumu Altpreussische Grammatik .

P?c Otr? pasaules kara Endzel?ns vad?ja Latvijas Valsts universit?tes Latvie?u valodas katedru (1944?1950). No 1946. gada bija Latvijas PSR Zin?t?u akad?mijas Valodas un literat?ras instit?ta Valodas da?as vad?t?js, no 1953. l?dz 1961. gadam ? V?rdn?cu sektora vad?t?js. 1945. gad? tika izdots vi?a ?Ievads baltu filolo?ij?”, 1948. gad? ? ?Baltu valodu ska?as un formas”, 1951. gad? ? ?Latvie?u valodas gramatika” (1922. gada izdevuma tulkojums ar papildin?jumiem; par ?o darbu vi?am 1958. gad? pie???ra ?e?ina pr?miju ). 1956. gad? izdota vietv?rdu v?rdn?cas ?Latvijas PSR vietv?rdi” pirm? da?a (otr? da?a izn?ca 1962. gad?).

Ar? ?aj? laik? vi?? turpin?ja darboties terminolo?ijas izveid?. Vi?a darin?ti v?rdi ir ieskaits, izstr?des diena, nekl?tiene (m?c?bas), padomnieks, pirmrindnieks, teicamnieks un citi. [5]

J?nis Endzel?ns mira 1961. gad? Kokneses ?N?k?s”. Vi?? apglab?ts R?g?, Rai?a kapos .

Kauguru pamatskola un ielas R?g? un Valmier? nosauktas J. Endzel?na v?rd?.

Goda nosaukumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  • Helsinku Somugru biedr?bas korespond?t?jloceklis
  • K?nigsbergas zin?t?u biedr?bas korespond?t?jloceklis
  • Getingenes zin?t?u biedr?bas korespond?t?jloceklis
  • Zviedrijas Karalisk?s zin?t?u akad?mijas ?r?jais biedrs
  • Holandes Zin?t?u akad?mijas ?r?jais biedrs
  • ?ehu zin?t?u un m?kslas akad?mijas ?r?jais biedrs
  • Pr?gas Zin?t?u biedr?bas ?r?jais biedrs
  • Ups?las Universit?tes goda doktors
  • Kau?as Universit?tes goda doktors
  • Amerikas Valodnieku biedr?bas goda biedrs
  • Igau?u zin?tnes biedr?bas goda biedrs
  • Lietuvie?u zin?t?u biedr?bas goda biedrs
  • PSRS Zin?t?u akad?mijas korespond?t?jloceklis (1929)
  • Latvijas PSR Nopelniem bag?tais zin?tnes darbinieks (1945)
  • LPSR Zin?t?u akad?mijas akad?mi?is (1946)

Apbalvojumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Endzel?na godin??ana Latvijas Universit?tes Lielaj? aul? 1953. gad?. Apsveic?jiem vi?? esot aizr?d?jis: ?Ko j?s mani ar gadiem apsveicat, apsveiciet ar paveikto darbu!” [6]

1967. gada 7. decembr? dibin?ta J??a Endzel?na pr?mija. M?sdien?s ?o trad?ciju turpina ar Latvijas Zin?t?u akad?mijas J??a Endzel?na balvas pasnieg?anu.

Darbi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

J?nis Endzel?ns public?jis ap 350 darbu, to vid? 15 gr?matu. Da?a Endzel?na darbu apkopota ?Darbu izlas?” 4 s?jumos (1971?82)

  • Dzejas tulkojumi no grie?u un lat??u valodas ?urn?l? ?Austrums” (ar pseidon?mu Kaugurietis, 1892)
  • Recenzija par K?r?a M?lenbaha atdzejot?s Hom?ra ? Odisejas ” 5. un 6. dzied?jumu. ?urn?l? ?Austrums” (ar parakstu J. Cilv?ks, 1893)
  • ?Diftongu un garo vok?lu izruna latvie?u valod?.” R?gas Latvie?u biedr?bas Zin?bu komisijas Rakstu kr?jums (1897)
  • ?Par latvie?u prepoz?cij?m” ?urn?l? ?Austrums” (1897)
  • ?Latvie?u valodas izloksnes, teksti un apraksti” R?gas Latvie?u biedr?bas Zin?bu komisijas Rakstu kr?jums 13. s?j., ? 151. lpp. (1901) kop? ar K. M?lenbahu
  • ? Латышские предлоги ” (Latvie?u priev?rdi) I. da?a (disert?cija sal?dzin?m?s valodniec?bas ma?istra gr?da ieg??anai, krieviski, 1905)
  • ? Латышские предлоги ” (Latvie?u priev?rdi) II. da?a (krieviski, 1906)
  • ?Latvie?u gramatika” (1907) kop? ar K. M?lenbahu
  • ?Latvie?u valodas m?c?ba” (1907) kop? ar K. M?lenbahu, atk?rtoti izdota 1939. un 1993. gad?
  • ? Славяно-балтийские этюды ” (Sl?vu un baltu et?des) (krieviski, doktora disert?cija 1912. gad?)
  • ?Runas un rakst?bas vadonis” (1921, 1930) kop? ar P. ?mitu
  • ?Zin?tnisk?s terminolo?ijas v?rdn?ca” (1922) autoru kolekt?va sast?v?
  • ? Lettische Grammatik ” (v?ciski, 1922)
  • ?Latvijas vietu v?rdi” (1-2, 1922-25) kop? ar Annu ?beli , J?ni Kauli?u , P?teri ?mitu u.c.
  • ?K. Mulenbaha Latvie?u valodas v?rdn?ca” (1-4, 1923?32) J.Endzel?na redakcij? ar papildin?jumiem un turpin?jumiem
  • ?Da??das valodas k??das” (1928), atk?rtoti izdota 1932, 1994.
  • ?Papildinajumi un labojumi K. M?lenbacha Latvie?u valodas v?rdn?cai” (1?2, 1934?46; kop? ar E. Hauzenbergu)
  • ?Latvie?u valodas ska?as un formas” (1938)
  • Tacita ? ?erm?nija ” tulkojums (1938)
  • ?Senpr??u valoda” (1943)
  • ? Altpreussische Grammatik ” (v?ciski, 1944)
  • ?Ievads baltu filolo?ij?” (1945)
  • ?Baltu valodu ska?as un formas” (1948)
  • ? Balt? kalb? garsai ir formos ” (lietuviski, 1957)
  • ?Latvie?u valodas gramatika” (papildin?tais latvie?u izdevums, 1951)
  • ?Latvijas PSR vietv?rdi” (1-2, 1956-61)
  • ? Comparative Phonology and Morphology of the Baltic Languages ” (angliski, 1971) [7]

Cit?ti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  • ?Valodniec?bas priek?mets ir valoda. Par valodu saucam m?su domu un j?tu z?mju visumu, cik t??u t?s z?mes ir ?r?ji manamas un cik t??u m?s t?s radam p?c savas gribas un patikas.” (?Izgl?t?bas” 8. nr, 1910. gads)
  • ?Neviens, kas grib latviski pareizi run?t un rakst?t, nedr?kst neinteres?ties par tautasdziesmu valodu tai apjom?, k?d? t? v?l tagad mums der par paraugu. Jo m?su vec?s tautasdziesmas ir vien?gais latvie?u valodas glu?i dzidrais avots, t?s valodas, ko izbiju?os laikos ir run?ju?i latvie?i, kas nei pa?i pratu?i k?du sve?u valodu, nei biju?i cie?os sakaros ar ?aud?m, kuru run? ieviesu?ies da??di ?erm?nismi un slavismi .”
  • ?Vietv?rdi ir it k? k?ds zemes arch?vs, kas l?dz?gi dokumentu arch?vam var sniegt zi?as par biju?iem laikiem.”
  • ?Uzv?rds nav uzvalks, ko ?tri un viegli var main?t, un t?p?c, mainot uzv?rdu, ir labi j?apdom?, k? turpm?k saukties.”
  • ?Ja jau dzimu?i latvie?i tie??m visi bez k??du run?tu un rakst?tu latviski, tad jau nu var?tu to gramatiku skol?s ar? nem?c?t. Bet ja t? nav, tad nu bez gramatikas ar? nevar iztikt, un kas to ir noliegu?i, tie dro?i vien pa?i ir atradu?ies kara st?vokl? ar latvie?u valodas likumiem.”
  • ?[..] tikai skolot?ji pareizi m?c?dami skolniekus latviski run?t un rakst?t var reiz mums atjaunot t?ru, neboj?tu latvie?u valodu. Bet kas grib labi m?c?t, tam papriek?u pa?am j?izm?c?s.” (?Da??das valodas k??das”, 1928. gads) [6]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ 1,0 1,1 ≪Augusts Endzeli??≫ . Daugavpils Universit?tes Latgales P?tniec?bas instit?ts (latviski). Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2016. gada 4. Marts . Skat?ts: 2015. gada 17. august? .
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Rasma Gr?sle (1999. gada 20. apr?l?). "J?nis Endzel?ns" . Latvijas V?stnesis (Nr. 119/120). Arhiv?ts no ori?in?la 2016. gada 5. mart? . Atjaunin?ts: 2015. gada 17. august? .
  3. ↑ K?avi?a S. "J?nis Endzel?ns" Arhiv?ts 2020. gada 25. oktobr?, Wayback Machine vietn?.. Nacion?l? enciklop?dija . (skat?ts 31.10.2019)
  4. ↑ Vija Beinerte. ≪Vai mil?i ar? raud?≫ . tvnet.lv (latviski), 2006. gada 1. septembris . Skat?ts: 2015. gada 17. august? .
  5. ↑ 20. ? 30. gadu latvie?u valodniec?ba (latviski)
  6. ↑ 6,0 6,1 Mantojums Arhiv?ts 2016. gada 5. mart?, Wayback Machine vietn?. (latviski)
  7. ↑ K?rlis Dravi?? (1971). "J?nis Endzel?ns' Comparative Phonology and Morphology of the Baltic Languages" . Jaun? Gaita (Nr. 94).

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Autoritat?v? vad?ba
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=J?nis_Endzel?ns&oldid=4050639 "