Ir ierosin?jums sadal?t ?o rakstu atsevi??os rakstos

Isl?misms , ar? isl?ma fundament?lisms , ir politiz?ta isl?ma ideolo?ija , kas izmanto ?ariatu , noliedzot sekul?r?s vald??anas formas. Radusies 19. gadsimta vid? k? reakcija uz Rietumu ietekmi, strauj?m izmai??m musulma?u sabiedr?b? un moderniz?ciju. ^[1]

Terminolo?ija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

J?dzienus politiskais isl?ms , isl?misms, isl?ma fundament?lisms, integrisms un isl?ma atmoda var izmantot, lai aprakst?tu vienu un to pa?u fenomenu ? isl?ma politiz?ciju, tom?r ne visi no tiem ir vienl?dz atz?ti. ^[2] S?kotn?ji ?? fenomena defin??anai literat?r? tika lietots v?rds isl?ma " fundament?lisms ", bet, t? k? termins fundament?lisms ir n?cis no kristiet?bas , tas nes negat?vu noz?mi un isl?ma kontekst? uzsver fenomena reli?isk?s saknes, aizmirstot par nacion?laj?m un soci?laj?m probl?m?m. ?? iemesla d?? daudzi akad?mi?i dod priek?roku isl?ma fundament?listus saukt par isl?mistiem un run?t par isl?mistu kust?b?m, nevis isl?ma fundament?lismu. ^[3] T?pat, at??ir?b? no cit?m ?bramiskaj?m reli?ij?m , sv?tajiem rakstiem ? Kor?nam ir centr?l? vieta isl?m?. No t? ir skaidrs, ka visi musulma?i, neatkar?gi no sektas vai dievbij?bas, tic Kor?nam k? nemald?gai All?ha atkl?smei. L?dz ar to, ja tiek v?rt?ta attieksme pret sv?tajiem rakstiem, visus musulma?us var?tu saukt par fundament?listiem. ^[4]

Attiec?b? uz isl?mismu, p?tniec?b? past?v t? defin?ciju daudzums, kas br??iem apgr?tina t? skaidrojumu. P?d?jos gados politolo?ij? aizvien popul?r?ks k?uvis tie?i apz?m?jums "isl?misms", jo ?is j?dziens ir ?rt?ks ? t? sakne ir ?isl?ms”, bet savuk?rt, galotne -isms nor?da uz ideolo?iju, t?d? veid? isl?misms ietver sev? reli?isko, politisko un ideolo?isko darb?bu. Citiem v?rdiem, isl?mismu var defin?t k? isl?ma tot?lu ideolo?isko sist?mu, reli?ijas un politikas sint?zi. Tom?r, t? k? ar?bu valod? nav t?da j?dziena k? isl?misms, tiek izmantots ar? j?dziens salafisms jeb ?dievbij?go sen?u sekot?ji” ( salaf al-salih ), atsaucoties uz agr?n? isl?ma salaf?tu trad?ciju.

Koncepcija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ar isl?misma j?dzienu tiek apz?m?tas da??das modern?s isl?ma revolucion?ru grupas un ideolo?ijas , kuru m?r?is ir ieviest ?ariatu k? absol?to pamatu ikvien? dz?ves jom?. Parasti isl?mistu grupas cen?as g?zt sekul?ras vald?bas, vai ar? t?das, kas vi?u izpratn? nepareizi ?steno isl?ma principus. Isl?misti cen?as aizst?t ??s vald?bas ar t?d?m, kas p?c vi?u dom?m iemiesotu isl?ma ide?lus. Kaut ar? par galveno idejisko kodolu isl?mism? ir nevis reli?isko, bet sabiedrisko probl?mu risin??ana, teolo?iskais diskurss tom?r paliek galvenais l?dzeklis k? ietekm?t sabiedr?bu.

Isl?misti tic, ka vi?u dibin?taj?m vald?b?m ir j?dod politisks un finansi?ls atbalsts isl?ma skol?m un universit?t?m, un j?aizliedz visas p?r?j?s izgl?t?bas formas, j?liek pamatus ekonomisk?m sist?m?m, kas ir br?vas no Rietumu ietekmes. T?m ir ar? j?izveido sabiedr?bas , kur?s bag?t?ba ir vienm?r?gi sadal?ta starp vis?m grup?m, un j?samazina liel?s plaisas, kas eksist? starp bag?tajiem un nabagajiem , k? ar? j?veicina da??du vesel?bas un soci?lo pakalpojumu pieejam?bu katram isl?ma valsts iedz?vot?jam.

V?l viens isl?mistu m?r?is ir stiprin?t uz isl?mu balst?tu mor?lo kodeksu, kas iek?auj sev? ??rb?anos saska?? ar isl?mistu interpret?ciju par isl?ma likumiem, leg?li ?stenotu v?rie?u un sievie?u no??irt?bu , kuri nav no vienas ?imenes, dzimumaktu aizlieg?anu ?rpus laul?bas, k? ar? alkohola, prostit?cijas , azartsp??u un praktiski visu formu Rietumu filmu, seri?lu, ?urn?lu , gr?matu, att?lu un m?zikas aizlieg?anu. Isl?misti tic, ka ?ie kult?ras produkti b?tu aizliedzami, jo tie ir pret isl?mu. Tajos bie?i tiek att?loti dzimumakti ?rpus laul?bas , alkohola lieto?ana, savt?gums un materi?lisms , kas ir pretrun? ar isl?mu. ^[5]

P?tniec?b? past?v divi pol?ri uzskati, attiec?b? uz isl?misma n?kotnes perspekt?v?m. Pirmo polu aizst?v tie, kas uzskata, ka isl?mismu gaida pagrimums, otro polu aizst?v tie, kas uzskata, ka isl?misms ir m???gs fenomens isl?m?. Fran?u autors Olivj? Ru? raksta, ka isl?misms vairs nav ?eostrat??isks faktors, tas nesp?j apvienot un mobiliz?t musulma?u pasauli. Katra isl?mistu kust?ba, organiz?cija, kas rodas k?d? konkr?t? musulma?u valst?, tur eksistencion?l? l?men?, neg?stot ?pa?u izplat?bu ?rpus savas valsts robe??m. ^[6] Cits autors ?ils Kepels uzskata, ka isl?mistu politiskie projekti un pl?ni dibin?t isl?ma valsti netiek realiz?ti, tie neattaisno savu ideolo?iju, jo nav nodibin?ts Kalif?ts . ^[7]

Isl?misma ra?an?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kaut ar? isl?misma kust?ba, kas rad?s 19. gadsimt? bija atbilde uz t? laika notikumiem, t? sp?c?gi balst?j?s uz iepriek??jo gadsimtu atjaunot?jiem. ??s kop?g?s idejas rad?s da??dos kontekstos viet?s, k? Indija , Ar?bija un Zieme??frika , un kop?gi ir argumenti pret aklu imit?ciju ( taql?d ), k? ar? fan?tiska seko?ana agr?kaj?m likuma skol?m ( madhhabs ).

Kop? 19. gadsimta vidus reli?isk?s atjauno?anas un reformu trad?cijas att?st?j?s k? v?l nekad agr?k. ?is laikmets iez?m?ja musulma?u valstu milit?ro un politisko konfront?ciju ar Rietumiem , kur? t?s smagi zaud?ja gan milit?raj?, gan politiskaj?, k? ar? ekonomiskaj? un intelektu?laj? zi??. Isl?misma ra?an?s bija atbilde uz Osma?u imp?rijas sabrukuma daudzaj?m kr?z?m, un k? alternat?va Rietumu un Austrumu ideolo?ij?m. ^[1] Daudzu musulma?u reformistu ac?s Rietumi izkopa lab?kas intelektu?l?s prasmes, kas bija atbild?gas par Rietumu varas p?r?kumu. T? k? sadursmes starp ??m div?m var?m izv?rt?s p?k??i un pla?? m?rog?, un musulma?i sask?r?s ar ?rk?rt?gi strauju jaunu ideju piepl?dumu, vi?iem bija maz laika, lai piem?rotos jaunajam dz?ves ritmam. T?p?c bija svar?gi rast piem?rotu atbildi, lai st?tos pret? Rietumu pastiprin?tajai ietekmei. T? rezult?t? vis? musulma?u pasaul? rad?s da??das modernistu kust?bas.

Modernistu vid? reformas tematika bija pla?i izplat?ta. T?das autorit?tes k? D?am?ls al D?ns al Afg?n? tic?ja, ka musulma?i zem imperi?las varas var b?t br?vi tikai tad, kad vi?i pie?em pirm?s isl?ma ummas (sabiedr?bas) aizraut?bu un mentalit?ti. ^[8] T?pat vi?? apgalvoja, ka musulma?iem b?tu nepiecie?ama t?da pati reformistu kust?ba isl?ma mantojuma atjauno?anai k?das rad?s Eirop? M?rti?a Lutera un citu reformistu darb?bas rezult?t?. Daudziem modernistiem modern? laikmeta s?kums lika izv?rt?t isl?ma intelektu?l?s trad?cijas, kas noz?m?ja atsac??anos no agr?no intelektu??u aklas seko?anas. Vi?i argument?ja elast?gu isl?ma un avotu interpret?ciju, kas musulma?iem pal?dz?tu rad?t instit?cijas, kas atbilstu modernajiem apst?k?iem. Atgrie?an?s pie isl?ma t? s?kotn?j? stadij? par?d?tu musulma?u sabiedr?b?m nepiecie?amo intelektu?lo dinamiku, lai pan?ktu Rietumus. Tad isl?ms pasaul? ieg?tu pien?c?gu vietu, tom?r, lai to sasniegtu, bija nepiecie?ams reform?t politisk?s, juridisk?s un izgl?t?bas instit?cijas. ^[9]

Isl?misma ideologi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Isl?mistu organiz?cijas m?sdien?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

HAMAS [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Hamas

HAMAS ir akron?ms no ar?bu v?rdiem ( Harakat Al-Muqawama Al-Islamia ), v?rds noz?m? “z?mogs”, noz?m? “Pravie?u z?mogs- Muhammeds”. Tulkojum? noz?m? Isl?ma Preto?an?s Kust?ba. T? ir radik?li fundament?listisk? isl?ma organiz?cija, kura k?uva akt?va intif?das s?kumposm?, un darboj?s, galvenok?rt, Gazas re?ion? , k? ar? J?dej? un Samarij?. T? tika dibin?ta 1987. gad?, k? atzars no ?Musulma?u br?l?bas” Palest?nas atzara, un no pa?a s?kuma t? tika vad?ta no MB puses. HAMAS dibin?t?ji ir divas personas, proti, ?eihs Ahmeds Ismails Jassins un Abdels Azizs al-Rantiss?. ?eihs Ahmeds Jassins vad?ja HAMAS un bija t?s l?deris l?dz savam arestam un apcietin?jumam 1989. gad?.

Pirms intif?das HAMAS izveido?an? nosp?l?ja lomu cita organiz?cija, proti, ?Al-majama Al-Islami” asoci?cija Gazas rajon?, kura k?uva par svar?gu rekrut??anas avotu HAMAS teroraktu veik?anai. HAMAS veido?an? tika izmantota eksist?jo?? ??s asoci?cijas infrastrukt?ra. Un s?kumposm? HAMAS darboj?s zem da??diem nosaukumiem, k? piem?ram ?Al- Tiar Al-Islami” (?Isl?ma strauts”). Kad HAMAS k?uva akt?va Judej? un Samarij? , tad t? k?uva ietekm?g?ka isl?mistu organiz?cija re?ion?, un intifadas laik? t? s?ka sp?l?t galveno lomu.

Sav? darb?b? HAMAS izmanto teroraktus pret Izra?lu, ar m?r?i atg?t Palest?nas teritoriju un dibin?t Palest?nas valsti Izra?las valsts viet?. Galvenais HAMAS m?r?is ir formul?ts k? d?ih?ds par Palest?nas atbr?vo?anu un Isl?misk?s Palest?nas dibin??anu no Vidusj?ras l?dz pat Jord?nas upei . Lai rekrut?tu jaunus locek?us, t?s darb?ba notiek ap mo?ej?m un dienesta instit?cij?m. 2006. gada janv?r? Palest?nas v?l??anu kampa?? HAMAS uzvar?ja, ieg?stot vair?kumu balsu.

HAMAS akt?visti tiek iedal?ti brig?d?s. Paz?stam?k? brig?de ir Izz al-Din al-Qassam brig?de, uz kuras r??ina ir daudz veiktu teroraktu gan pret Izra?las pilso?iem, gan pret Izra?las milit?rajiem m?r?iem. HAMAS palielin?ja savu aktivit?ti ?pa?i 2002.-2003. gados. HAMAS atbalst?t?ju un locek?u prec?zs skaits nav zin?ms. Bet aptuveni apr??ina, ka to skaits ir desmitiem t?ksto?u. No ?rvalst?m HAMAS sa?em finans?jumus no Ir?nas , no priv?tiem labdariem no ar?bu valst?m, bet prim?ri no Palest?nas ekspatriantiem no visas pasaules. Da?i fondi, kas atbalsta HAMAS darb?bu, atrodas ar? Rietumeirop? un Zieme?amerik? . M?sdien?s HAMAS ir otr? sp?c?g?ka grupa p?c FATAH. T? ir sp?c?ga opoz?cija miera procesam re?ion?, opoz?cija sekul?rajiem nacion?listiem.

HAMAS ideolo?ija ir aizg?ta no "Musulma?u br?l?bas". ?Isl?ma l?gum?”, dokument?, kuru HAMAS nopublic?ja 1988. gad?, t? defin? sevi k? ?Musulma?u br?l?bas Palest?nas atzaru”. Bet ir nov?rojama at??ir?ba un da??d?ba starp HAMAS priorit?t?m un "Musulma?u br?l?bas" m?r?iem re?ion?. Piem?ram jaut?jum? par d?ih?du. Ja "Musulma?u br?l?ba" v?las iedibin?t isl?mu vis? musulma?u pasaul? vispirms, un tikai p?c tam ar d?ih?du pret Izra?lu atbr?vot Palest?nu . Tad HAMAS pret?ji, uzsver d?ih?du k? vien?gu l?dzekli Palest?nas atbr?vo?anai. HAMAS defin? d?ih?du k? katra musulma?a individu?lo pien?kumu. Galvenais HAMAS m?r?is ir isl?ma valsts dibin??ana Palest?n? caur intif?du un d?ih?du.

HAMAS ir vienlaikus nacion?listisk? kust?ba ar fokusu uz Palest?nu un palest?nie?iem, un vienlaikus saredz sevi vien? rind? ar cit?m isl?mistu organiz?cij?m, k? da?u no transnacion?l?s isl?mistu kust?bas. HAMAS noraida Izra?las valsts eksistences faktu, un v?las lai t? pamestu tai okup?tas 1967. gad? teritorijas, ar? atteiktos no Judejas un Samarijas (Rietumu krasts) un G?zas teritorijas.

Strukt?ra: G?z?, Judej? un Samarij? HAMAS balst?s uz kombin?cijas no re?ion?laj?m un funkcion?laj?m organiz?cij?m. T?d?j?di da?i identiskie nogrup?jumi darbojas paral?li katr? re?ion?. HAMAS, k? organiz?cija, sast?v no da??diem neatkar?gajiem l?me?iem:

• Infrastrukt?ra ( dawa ) ? nodarbojas ar rekrut??anu , finansi?l? atbalsta izplat??anu
• Varm?c?bas ?steno?ana intif?das kontekst?
• Dro??ba ( aman ) ? inform?cijas v?k?ana par sadarb?bu ar specdienestiem. ?? inform?cija nok??st t? saucamaj? ?trieciena komitej?”, p?c tam aizdom?gas personas tiek nogalin?tas
• Publik?cijas ( al-‘alam ) ? skrejlapas, propagandas materi?li.

Milit?raj? aspekt? HAMAS sast?v no div?m milit?r?m grup?m:

• ?Palest?nas sv?tie karot?ji” ( Al-Mujahid?n Al-Falestini?n ), kas darbojas pret Izra?lu;
• Dro??bas sekcija ( Jehaz Aman ) ? kas v?c inform?ciju .

Al-Qaida [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Al-Qaida

Al-Qaida tulkojum? noz?m? “b?ze”. T? ir starptautissk? teroristisk? organiz?cija ar t?s fili?lu t?klu daudz?s pasaules valst?s. To 1988. gad? dibin?ja Osama bin Ladens , kas n?k no Sa?da Ar?bijas . Vi?? dzimis D?iddas pils?t?, 1974. gad? pabeidza ekonomisko fakult?ti kara?a Abdela Aziza universit?t?. Vi?a t?vs Muhammeds Avads bin Ladens n?k no Jemenas , un bija liel?k?s celtniec?bas komp?nijas Bin Laden Group ?pa?nieks. Osama ir 17. b?rns ?imen? no 52 b?rniem. Vi?a t?vam bija 20 sievas un Osama bija 10. sievas d?ls. Bez t?va kapit?la , ?imeni atbalst?ja pats Sa?da Ar?bijas monarhs. 1975. gad? t?vs g?ja boj? aviokatastrof? , un Osama k??st par t?va ?pa?umu ?pa?nieku. Vi?am pieder Sud?nas celtniec?bas komp?nija Al-Hid?ra , Al-?amal bankas akcijas , Taba invest?ciju concerns. Jau 16 gadu vecum? Osama pievienoj?s vienai no Sa?da Ar?bijas fundament?listu kust?b?m. Osama bija prec?jies 3 reizes, vi?am ir divi d?li. P?d?j? vi?a sieva ir tal?bu l?dera mullas Omara meita.

Bin Ladens s?ka savu teroristisko un politisko karjeru Afganist?n? Afganist?nas kara laik? 1979. gad?. Uzzinot par Padomju armijas ien?k?anu Afganist?n?, vi?? dev?s turp. Tur vi?? izveidoja celtniec?bas organiz?cijas, kas veica ce?u un tune?u b?vdarbus isl?ma opoz?cijas interes?s. Paral?li Bin Ladens piedal?j?s kara darb?b?s. Izmantojot savus finansi?los l?dzek?us, izmantojot t?klu Maktab al-kadamat , vi?? verv?ja jaunus locek?us visapk?rt pasaulei, kuri v?l?j?s b?t l?dzdal?giem d?ih?d? pret PSRS. B?tisku lomu Bin Ladena tap?an? par isl?ma fundament?listu organiz?cijas l?deru, nosp?l?ja ASV izl?kdienesti , kuri atbalst?ja materi?li un tehniski afg??u opoz?ciju.

Kop? 1988. gada Bin Ladena intereses jau maz?k saist?s ar Afganist?nu, un vair?k ar isl?mistu starptautisko darb?bu. Afganist?nas kara laik? izveidoj?s profesion?li sagatavoti kaujinieki , sp?j?gi efekt?vi karot. Tuvo Austrumu mud?ahedi s?ka pievienoties da??d?m isl?mistu organiz?cij?m. Vi?i piedal?j?s karadarb?b?s Somalij? , Bosnij? , Kosov? , ?e?enij? , Tad?ikist?n?.

Al-K?idas pamatlocek?us sast?da Afganist?nas kara veter?ni jeb mud?ahedi. Uzskata, ka bez teroraktu veik?anas, ?? organiz?cija nodarbojas ar jaunu isl?mistu vien?bu izveido?anu un jau eso?o radikaliz??anu . Al-K?idas pamatm?r?is ir laic?go politisko re??mu g??ana ar?bu valst?s un teokr?tisk?s iek?rtas ievie?ana, ?ari?ta normu ievie?ana, un perspekt?v? visu musulmanu valstu apvieno?ana vien? Kalif?t? . Al-K?ida darbojas pret rietumu valstu ietekmi uz ar?bu re?ionu, ?pa?i pret ASV . T? cen?as izraid?t ASV karasp?kus no Persijas l??a re?iona valst?m , it ?pa?i no Sa?da Ar?bijas. Par v?l vienu svar?gu priorit?ti ir Izra?las valsts likvid??ana.

S?kot no 1994. gada galven? Al-K?idas b?ze k??st Sud?n?, kur? vi?? ce? da??das r?pniec?bas, veic invest?cijas ra?o?an?, ce?u b?vniec?b?, bank?s , eksporta-importa oper?cij?s. No r?pniec?bas Bin Ladens sa?em ien?kumus desmitiem miljonu dol?ru, kas vi?am ?auj uztur?t teroristu kontingentu. 1996. gada maij? ASV vald?bas spiediena rezult?t? uz Sud?nu, Bin Ladens spiests pamest ?o valsti. Kop? t? laika vi?? no jauna apmet?s Afganist?n? . Al-K?ida saredz visu notieko?o Tuvajos Austrumos, k? patieso musulma?u c??u pret isl?ma ?eceriem. ASV karasp?ka kl?tb?tne Sa?da Ar?bij?, saska?? ar Bin Ladenu, ir jaunais krist?go rietumu re??mu Krusta kar? pret musulma?u austrumiem, k? isl?ma “sv?tvietu okup?cija”, kas ir papildus mot?vs pretamerik??u noska??m. Paiet 10 gadi p?c Al-K?idas izveido?anas, un 1998. gad? Bin Ladens proklam?ja isl?mistu teroristu apvienot?s organiz?cijas izveido?anu “Isl?ma pasaules fronte c??ai pret j?diem un krustne?iem” ( Al-Jabhah al-Islamiyyah al-‘Alamiyyah li-Qital al-Yuhud wal-Salibiyyin ). ??s frontes izveidot?ju vid? bija Al-Zav?hiri ( Al-Jihad , ??ipte ), Rifai Ahmad Taha ( Gamaa al-Islamija ), un da?i Pakist?nas isl?mistu nogrup?jumu l?deri. Front? ar? ir iek?auti Ka?m?ras , Banglade?as un Afganist?nas organiz?ciju milit?rie atzari. Visas ??s organiz?cijas koordin? darb?bas aiz Al-K?idas vad?bas vienot?j?m strukt?r?m. Katras organiz?cijas p?rst?vji noteica k?rt?j? uzbrukuma objektu. Sadarb?ba ?stenoj?s kara okup?ciju veik?anas l?men?, bet pa?as organiz?cijas darboj?s neatkar?gi. Pateicoties pla?am atbalst?t?ju t?klam ASV, Eirop? un ?zij?, Bin Ladens vada savu organiz?ciju, izmantojot p?d?j? laika tehniskos pa??mienus - internetu , faksu , satel?ttelefonus . Al-K?ida veic teroraktus pret ASV pilso?iem jebkur? pasaules valst? ar sekojo?iem m?r?iem: demoraliz?t amerik??us un spiest pamest ar?bu valstis, neiejaukties musulma?u valstu liet?s, ietekm?t Persijas l??a valstis ar m?r?i spiest ar?bus atteikties no ASV atbalst??anas.

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Salafisms
• Politiskais isl?ms
• Radik?lais isl?ms
• Tikum?bas policija

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Par harid?itu sektu (krieviski)
• "Musulma?u br?l?bas" ofici?l? t?mek?a vietne (angliski)
• Maulanas Maududi biogr?fija (angliski)
• Hizb al-Tahrir organiz?cijas Lielbrit?nij? t?mek?a vietne (angliski)