In?ukalna pazemes g?zes kr?tuve
(
In?ukalna PGK
) ir
AS Conexus Baltic Grid
piedero?a strukt?rvien?ba. T? ir vien?g? funkcion?jo??
dabasg?zes kr?tuve
Baltijas valst?s
.
G?zes kr?tuve ir izveidota, lai sezon?li uzkr?tu
dabasg?zi
. Apkures sezon? (
ziem?
) ir palielin?ts dabasg?zes pat?ri??, un no ieguves rajoniem g?zi klientiem nevar pieg?d?t nepiecie?amaj? apjom?. Lai uzkr?tu g?zi ziemas m?ne?iem, vasaras sezon? t? tiek ies?kn?ta dabiskas izcelsmes pazemes kr?tuv?. Apkures sezon? dabasg?zi pieg?d? klientiem
Latvij?
,
Igaunij?
,
Krievijas
zieme?rietumu re?ion? un
Lietuv?
(maz?kos apjomos).
Dabasg?zes kr?tuve izveidota porain?
smil?akmens
sl?n? aptuveni 700 m dzi?um?, kuru sedz necaurlaid?gu ie?u sl??i.
?is pazemes g?zes lauks 25 km² plat?b? stiepjas no
Murj??iem
gandr?z l?dz
Inciemam
. Liel?k? da?a atrodas
Siguldas novad?
, neliela da?a dienvidos atrodas ar?
Saulkrastu novad?
. Kr?tuves virszemes apb?ves plat?ba aiz?em aptuveni 30 ha un atrodas
Siguldas novad?
, uz dienvidiem no
Raganas
.
In?ukalna pazemes g?zes kr?tuves ietilp?ba ir 4,47 miljardi m³, no kuriem 2,32 miljardi m³ ir akt?v? (regul?ri izs?kn?jam?) dabasg?ze. Kr?tuves ietilp?bu iesp?jams palielin?t l?dz 3,2 miljardiem m³ akt?v?s dabasg?zes.
IPGK ir paaugstin?tas b?stam?bas objekts.
1950. gadu s?kum? tika secin?ts, ka cauri visai
Baltijai
da??d? dzi?um? (no 300 l?dz 2200 m) stiepjas poraina
smil?akmens
sl?nis jeb plasts, kur? var?tu atrasties
dabasg?ze
vai
nafta
. P?c kontroles urbumu veik?anas tika noskaidrots, ka ?aj?
iez?
neatrodas ne dabasg?ze, ne nafta, bet tas ir pies?cies ar grunts?de?iem. Tika atkl?ts, ka
In?ukalna
apkaim? 700 m dzi?um? eso?ais smil?akmens sl?nis ir cepures form?, un to no ab?m pus?m ieskauj g?zi necaurlaid?gu ie?u sl??i. Izr?d?j?s, ka tie?i Latvijas teritorij? ir kr?tuv?m atbilsto?as
?eolo?isk?s
strukt?ras.
Igaunij?
t?s ir krietni tuv?k zemes virsk?rtai ? apm?ram 300 m dzi?um?, kas, ?emot v?r? g?zes lielo spiedienu, ir par maz, lai kr?tuve b?tu dro?a. Savuk?rt
Lietuv?
un
Krievijas
teritorij? ?ie sl??i atrodas p?r?k dzi?i ? 2200?3000 m zem zemes, t?p?c kr?tuves ier?ko?ana nav ekonomiski izdev?ga, jo dzi??kai ies?kn??anai ir nepiecie?ams liel?ks spiediens, t?tad j?pat?r? vair?k ener?ijas.
P?c PSRS Ministru padomes r?kojuma 1966. gad? tika uzs?kta In?ukalna pazemes g?zes kr?tuves b?vniec?ba, ko pabeidza 1968. gada 9. august?.
Pirmie 92 miljoni m³ g?zes, ko s?kotn?ji sa??ma no Ukrainas, kr?tuv? tika ies?kn?ti 1969. gada vasar?.
1972. gad? tika pabeigta ma?istr?l? g?zesvada b?vniec?ba, kas savieno Latviju un Rietumsib?riju.
[1]
In?ukalna PGK virszemes un apak?zemes tehnolo?isko iek?rtu galvenais uzdevums ir nodro?in?t dabasg?zes ies?kn??anu un izs?kn??anu no porain? smil?akmens sl??a. Pirms dabasg?ze non?k pazem?, t? tiek att?r?ta no nev?lamajiem piemais?jumiem ?
cietviel?m
un
e??as
? un tiek noteikts ies?kn?jam? kurin?m? apjoms. T?l?k dabasg?ze "dodas" uz
kompresoru
cehu, kur t?s spiediens no ma?istr?laj? g?zesvad? eso?ajiem 35 bar tiek paaugstin?ts l?dz maksimums 105 bar, jo tie?i tik daudz ir nepiecie?ams, lai nog?d?tu dabasg?zi 700 m dzi?um?. Saspie?anas darbiem kalpo kompresoru ceha 6 motorkompresoru agreg?ti, kuru kop?j? jauda ir 34 MW. Spiediena paaugstin??ana norit tr?s pak?p?s, jo, ?? procesa laik? dabasg?ze sakarst. Starp saspie?anas pak?p?m kurin?mais speci?l?s dzes??anas ier?c?s tiek atdzes?ts l?dz apk?rt?j?s
vides
temperat?rai. Kad vajadz?gais spiediens ir sasniegts, atdzes?t? dabasg?ze non?k tr?s sav?k?anas punktos. Tur t? tiek sadal?ta vair?k?s maz?k?s atsevi???s pl?sm?s uz katru urbumu un t?l?k pa caurul?m pl?st cauri
m?lainajiem
ie?iem, l?dz non?k sav? galapunkt? porainaj? smil?akmen?. Ruden? un ziem?, kad nepiecie?ams dabasg?zi izs?kn?t no pazemes kr?tuves, tiek atgriezti kr?ni un liel? spiediena d?? kurin?mais pats pl?st aug?up pa darba urbumiem. Virszem? dabasg?ze iepl?st sav?k?anas punktos, tiek samazin?ts t?s spiediens, bet p?c tam dabasg?ze "ce?o" uz ??v??anas un filtr??anas iek?rt?m, kur tiek atbr?vota no pazemes mitruma un piemais?jumiem. Beig?s tiek noteikts izs?kn?t?s dabasg?zes daudzums un t? non?k ma?istr?laj? g?zesvad?, uzs?kot ce?u pie klientiem.