- ?is raksts ir par tautu Eirop?. Par ciemu Vidzem? skat?t rakstu
Igau?i (Vecpiebalgas pagasts)
.
Igau?i
(
igau?u
:
eestlased
) ir Zieme?austrumeirop? m?to?a tauta, kas run?
igau?u valod?
. Igau?u valoda pieder somugru valodu grupas
Baltijas somu
atzaram un ir l?dz?ga kaimi?u
somu
,
l?vu
,
kar??u
,
ingru
,
setu
,
vepsu
,
votu
un
s?mu valod?m
.
Latvie?u v?rds "igau?i" ir atvasin?ts no
Ugandi
zemes nosaukuma, kas bija galven?
T?lavas
latga?u kaimi?zeme.
Igau?u valod? ?obr?d lietotais v?rds "eesti" c?lies no
?erm??u valod?s
lietot?
Baltijas j?ras
austrumu piekrast? dz?vojo?o tautu apz?m?juma
Eisten
("austrumnieki"). To sav? pirmaj?
?erm??u
cil?u aprakst? lietojis jau Tacits 98. gad? m.?. : "Aistu cilt?m ir sv?bu t?rpi un para?as, ta?u to valoda ir tuv?ka britu valodai". Krievu hronik?s lietotais igau?u cil?u apz?m?jums ir "?udi" (
чудь
, "sav?dnieki").
[4]
Igau?u pa?nosaukums l?dz pat
19. gadsimta
nacion?lajai
atmodai
bija
maarahvas
, v?rds
eestlased
s?ka lietot tikai akad?miski izgl?toto igau?u nacion?l?s Atmodas darbinieku iespaid?.
[4]
L?dz pat
Vidzemes guber?as
past?v??anas laikam etnisk? robe?a starp latvie?u un igau?u apdz?votaj?m zem?m nebija skaidri noteikta. P?c
dzimtb??anas
atcel?anas, bet ?pa?i p?c 1860. gada igau?u zemnieki ieg?d?j?s zemi tagad?j? Latvijas teritorij? un p?rc?l?s uz past?v?gu dz?vi R?g?, Valk?, Valmier? un cit?s pils?t?s.
Liel?ks skaits igau?u dz?voja tagad?jos
Valmieras
un
Valkas novados
, bet ar?
Al?ksnes
,
Smiltenes
un
Gulbenes novados
, kur vi?i tika d?v?ti par
leiviem
.
P?c
Latvijas?Igaunijas robe?as
nosprau?anas 1920. gad? Latvij? dz?vojo?o igau?u skaits samazin?j?s. P?c 1920. gada tautas skait??anas datiem Latvij? dz?voja 8700 igau?u, visvair?k Valkas un Al?ksnes apk?rtn? (4100), ap Valmieru (1600) un R?g? (1600). 1935. gad? Latvijas Republik? dz?voja tikai 6900 igau?i (0,4% no iedz?vot?ju skaita). P?c
Latvijas okup?cijas
igau?u biedr?ba un skolas tika likvid?tas. Igau?u skaits samazin?j?s no 4600 1959. gad? l?dz 3300 1989. gad?.