Hromosf?ra (no sengr. χρομα ? kr?sa; σφα?ρα ? sf?ra) ir relat?vi pl?ns sl?nis (10 000 km) virs fotosf?ras . Hromosf?ra ir visai viegli nov?rojama pilna Saules aptumsuma laik? k? s?rta josla ap aptum?oto Saules disku. Hromosf?r? notiek t.s. Saules uzliesmojumi ? p?k??i, visai ?slaic?gi procesi, kuru laik? pastiprin?ti intens?vi tiek izstarots rentgenstarojums , ultravioletais starojums , radiostarojums un da?reiz pat redzam? gaisma . Hromosf?r? atrodas ar? protuberan?u pamatnes ^[1] .

Saules hromosf?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

??s Saules atmosf?ras da?as nosaukums ir saist?ts ar t?s sarkan?go kr?su, jo t?s redzamaj? spektra da?? domin? sarkan? H-alfa ?de?ra?a izstarot? l?nija. Hromosf?ras aug??jai robe?ai nav izteikti gludas virsmas, no t?s past?v?gi n?k ?r? karsti izvirdumi, ko sauc par sp?kul?m (t?d?? 19. gadsimta beig?s it??u astronoms An?elo Sekki, nov?rojot hromosf?ru teleskop?, sal?dzin?ja to ar dego?u pr?riju ).

Iedal?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Hromosf?ras temperat?ra ar augstumu palielin?s no 4000 l?dz 15 000° K . Hromosf?ru ir pie?emts iedal?t div?s zon?s:

• apak??j? hromosf?ra ? ple?as apm?ram l?dz 1500 km, sast?v no neitr?l? ?de?ra?a, t?s spektr? ir liels v?ju spektr?lo l?niju daudzums;
• aug??j? hromosf?ra ? veidojas no atsevi???m sp?kul?m, kas no apak??j?s hromosf?ras tiek izmestas apm?ram 10 000 km. augstum? un atdal?ta ar retin?t?ku g?zi . T?s temperat?ra ir augst?ka, nek? apak??jai hromosf?rai, ?de?radis atrodas p?rsvar? joniz?t? st?vokl?, spektr? redzamas ?de?ra?a, h?lija un kalcija l?nijas.

P?t??ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Saules hromosf?ras bl?vums ir neliels, t?p?c t?s spo?ums ir nepietiekams, lai to nov?rotu parastos apst?k?os. Bet pilna Saules aptumsuma laik?, kad M?ness aizsedz spo?o fotosf?ru, virs t?s izvietot? hromosf?ra k??st redzama. To var nov?rot jebkur? laik? ar speci?lu optisku filtru pal?dz?bu. Lai nov?rotu da??das specifiskas Saules hromosf?ras strukt?ras vislab?k noder filtrs, kas lai? cauri k?du spilgtu hromosf?ras izstarotu gaismas spektra l?niju. K? jau iepriek? min?ts, vispirms jau t? ir sarkan? H-alfa (Hα) l?nija no Balmera s?rijas ar vi??a garumu 656,3 nm, kas Saules uz??mumam dod sarkan?gu nokr?su. T?pat pla?i tiek lietoti divi joniz?t? kalcija violeto Fraunhofera l?niju filtri, kas Saules uz??mumiem dod zilganu nokr?su. T?s ir Ca II K (393,4 nm) un Ca II H (396,8 nm) l?nijas. Galven?s hromosf?ras strukt?ras, kas ir redzamas ?aj?s l?nij?s, ir:

• Hromosf?ras t?kls , kas kl?j visu Saules virsmu un sast?v no l?nij?m, kas aptver 30 000 km lielas supergranul?cijas ??nas. Tas vislab?k ir redzams spektr?laj? l?nij? Hα un Ca II K[2].
• Flokulas , gai?i m?ko?veida veidojumi, visbie??k saist?ti ar sp?c?ga magn?tisk? lauka rajoniem ? akt?viem apgabaliem, bie?i izvietojas ap Saules plankumiem. Vislab?k v?rojamas spektr?laj? l?nij? Hα.
• ??iedras un ??iedri?as ( fibrillas ) ? da??da platuma un garuma tum?as l?nijas, t?pat k? flokulas, ir nov?rojamas akt?vos apgabalos un vislab?k redzamas spektr?laj? l?nij? Hα.

Zvaig??u hromosf?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Hromosf?ra ir ne tikai Saulei, bet ar? cit?m zvaigzn?m . Ta?u to nov?ro?ana ir saist?ta ar daudz liel?k?m gr?t?b?m, nek? Saules hromosf?ras nov?ro?ana.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]