Saules att?ls Hα spektr?laj? l?nij?.
Hromosf?ra
(no sengr. χρομα ? kr?sa; σφα?ρα ? sf?ra) ir relat?vi pl?ns sl?nis (10 000 km) virs
fotosf?ras
. Hromosf?ra ir visai viegli nov?rojama pilna
Saules aptumsuma
laik? k? s?rta josla ap aptum?oto
Saules
disku. Hromosf?r? notiek t.s.
Saules uzliesmojumi
? p?k??i, visai ?slaic?gi procesi, kuru laik? pastiprin?ti intens?vi tiek izstarots
rentgenstarojums
,
ultravioletais starojums
,
radiostarojums
un da?reiz pat redzam?
gaisma
. Hromosf?r? atrodas ar?
protuberan?u
pamatnes
[1]
.
??s Saules atmosf?ras da?as nosaukums ir saist?ts ar t?s sarkan?go kr?su, jo t?s redzamaj?
spektra
da?? domin? sarkan? H-alfa
?de?ra?a
izstarot? l?nija. Hromosf?ras aug??jai robe?ai nav izteikti gludas virsmas, no t?s past?v?gi n?k ?r? karsti izvirdumi, ko sauc par
sp?kul?m
(t?d?? 19. gadsimta beig?s it??u astronoms An?elo Sekki, nov?rojot hromosf?ru teleskop?, sal?dzin?ja to ar dego?u
pr?riju
).
Hromosf?ras
temperat?ra
ar augstumu palielin?s no 4000 l?dz 15 000°
K
. Hromosf?ru ir pie?emts iedal?t div?s zon?s:
- apak??j? hromosf?ra ? ple?as apm?ram l?dz 1500 km, sast?v no neitr?l? ?de?ra?a, t?s spektr? ir liels v?ju spektr?lo l?niju daudzums;
- aug??j? hromosf?ra ? veidojas no atsevi???m sp?kul?m, kas no apak??j?s hromosf?ras tiek izmestas apm?ram 10 000 km. augstum? un atdal?ta ar retin?t?ku
g?zi
. T?s temperat?ra ir augst?ka, nek? apak??jai hromosf?rai, ?de?radis atrodas p?rsvar? joniz?t? st?vokl?, spektr? redzamas ?de?ra?a,
h?lija
un
kalcija
l?nijas.
Saules hromosf?ras
bl?vums
ir neliels, t?p?c t?s spo?ums ir nepietiekams, lai to nov?rotu parastos apst?k?os. Bet pilna Saules aptumsuma laik?, kad
M?ness
aizsedz spo?o fotosf?ru, virs t?s izvietot? hromosf?ra k??st redzama. To var nov?rot jebkur? laik? ar speci?lu optisku filtru pal?dz?bu. Lai nov?rotu da??das specifiskas Saules hromosf?ras strukt?ras vislab?k noder filtrs, kas lai? cauri k?du spilgtu hromosf?ras izstarotu gaismas spektra l?niju. K? jau iepriek? min?ts, vispirms jau t? ir
sarkan?
H-alfa (Hα) l?nija no
Balmera s?rijas
ar vi??a garumu 656,3 nm, kas Saules uz??mumam dod sarkan?gu nokr?su. T?pat pla?i tiek lietoti divi joniz?t? kalcija
violeto
Fraunhofera l?niju filtri, kas Saules uz??mumiem dod zilganu nokr?su. T?s ir Ca II K (393,4 nm) un Ca II H (396,8 nm) l?nijas. Galven?s hromosf?ras strukt?ras, kas ir redzamas ?aj?s l?nij?s, ir:
- Hromosf?ras t?kls
, kas kl?j visu Saules virsmu un sast?v no l?nij?m, kas aptver 30 000 km lielas supergranul?cijas ??nas. Tas vislab?k ir redzams spektr?laj? l?nij? Hα un Ca II K[2].
- Flokulas
, gai?i m?ko?veida veidojumi, visbie??k saist?ti ar sp?c?ga
magn?tisk? lauka
rajoniem ? akt?viem apgabaliem, bie?i izvietojas ap Saules plankumiem. Vislab?k v?rojamas spektr?laj? l?nij? Hα.
- ??iedras un ??iedri?as (
fibrillas
) ? da??da platuma un garuma tum?as l?nijas, t?pat k? flokulas, ir nov?rojamas akt?vos apgabalos un vislab?k redzamas spektr?laj? l?nij? Hα.
Hromosf?ra ir ne tikai Saulei, bet ar? cit?m
zvaigzn?m
. Ta?u to nov?ro?ana ir saist?ta ar daudz liel?k?m gr?t?b?m, nek? Saules hromosf?ras nov?ro?ana.
- ↑
Zenta Alksne, Aukst?s zvaigznes, izdevniec?ba "Zin?tne", R?ga, 1974. g., 12. lpp.