Hordai?i
(
Chordata
) ir
otrmutnieku
dz?vnieku
tips, kuriem ir divpus?gi simetrisks (bilater?ls) ?ermenis, kam iz??irama
galva
, viduklis un
aste
(iz??mums ir
tunik?ti
). ?ermeni balsta ass
skelets
, kas ir bl?vas, nedal?tas vai posmainas stiegras (
muguras stiegras
) veid?. Virs ass skeleta atrodas
centr?l? nervu sist?ma
, kurai ir biezsienu caurules veids. Zem ass skeleta atrodas ?erme?a dobums ?
celoms
, kur? atrodas
gremo?anas org?ni
,
izvadorg?ni
un
vairo?an?s org?ni
. Gremo?anas kan?ls priek?gal? atveras ar ievadatveri, bet paka?gal? ar izvadatveri, un t? s?kuma nodal?jum? (r?kl?) atrodas p?ra ?aunu spraugu rindas. V?l zem?k zem gremo?anas kan?la atrodas centr?lais
asinsrites
org?ns ?
sirds
.
Svar?g?k?s paz?mes, kas at??ir hordai?us no visiem p?r?jiem dz?vnieku valsts tipiem, ir ??das:
- Tiem ir
muguras stiegra
jeb horda ?
chorda dorsalis
. Tai ir ass skeleta loma, t? ir elast?ga, loc?ties sp?j?ga stiegra, kuru veido ?patn?ji audi, kas sast?v no stipri vakuoliz?t?m ??n?m. Horda veidojas, atdal?dam?s no zarnu caurules mugur?j?s sienas, t?tad horda c?lusies entoderm?li. Horda rakstur?ga visiem hordai?iem. Ta?u visu dz?ves laiku horda saglab?jas tikai zem?kajiem hordai?iem, bet augst?kajiem t? ir d?g?a org?ns, kuru v?l?k nomaina
mugurkaula
skrieme?i
, kas veidojas no
saistaudiem
, kuri ap?em hordu.
- Centr?l? nervu sist?ma (
muguras
un
galvas smadzenes
) atrodas ?erme?a mugurpus?, un tai ir caurules veids. T?s iek??jo dobumu sauc par neirocelu ?
neurocoel
. Bezmugurkaulniekiem centr?l? nervu sist?ma liel?koties atrodas ?erme?a ventr?laj? pus? un sast?v no mezgliem, kurus saista nervu stiegras. Turpretim hordai?iem nervu caurule ir garenisks ieliekums d?g?a mugurpus?, un t? c?lusies ektoderm?li.
- Tiem ir
?aunu spraugas
, t.i. p?ra atveru rinda, kas atrodas zarnu caurules priek??j? nodal?juma sien? (r?kl?) un savieno t?s dobumu ar ?r?jo vidi. ?dens hordai?iem ?aunu spraugas saglab?jas visu m??u, un taj?s izveidojas org?ni ?
?aunas
, kas noder
elpo?anai
?den?
. Sauszemes hordai?iem ?aunas aizmetas tikai d?g?iem.
Hordai?iem bez tam ?oti rakstur?gas ir ??das paz?mes, k?das ir ar? da?iem citiem dz?vnieku tipiem:
- Metam?rs
(segment?rs) svar?g?ko org?nu sist?mu ? perif?r?s nervu sist?mas (muguras smadze?u nervu),
muskulat?ras
(musku?u segmentu),
skeleta
(skrieme?u), da??ji asinsvadu, k? ar?
izvadsist?mas
(
nefr?diju
) izvietojums. Ta?u metam?rija hordai?iem ir izteikta v?j?k nek? posmk?jiem un daudz?m t?rpu grup?m, un augst?kajiem hordai?iem t? liel? m?r? ir izzudusi. Vislab?k metam?rija izteikta d?g?iem un zem?kajiem hordai?iem, un tikai k?purhordai?iem un pushordai?iem t? piln?gi izzudusi.
- Divpus?g? (bilater?l?) ?erme?a simetrija: ir tikai viena simetrijas plakne (vertik?l?, pa galveno asi), kas sadala ?ermeni div?s, simetrisk?s pus?s (labaj? un kreisaj?). Bilater?l? simetrija rakstur?ga visiem daudz??nu
dz?vniekiem
, iz?emot
s?k?us
un
zarndobumai?us
.
No visiem dz?vnieku tipiem vistuv?ki hordai?iem ir
adat?dai?i
,
pushordai?i
un
pogonoforas
. Tie t?pat ir divpus?gi simetriski otrmutnieki, kuriem ir celoms; tie zin?m? m?r? saista hordai?us ar p?r?j?m form?m.
Hordai?u tipu parasti dala 3 apak?tipos:
- apak?tips:
k?purhordai?i
jeb
tunik?ti
?
Urochorda
,
Tunicata
. Taj? apvieno no tipiskajiem hordai?iem at??ir?gus k? vientu?us, t? ar? koloni?lus j?ras dz?vniekus ar s?do?u dz?ves veidu (piem?ram, asc?dijas) vai t?dus, kas sekund?ri p?rg?ju?i uz br?vi peldo?u dz?ves veidu (salpas un apendikul?rijas); tikai k?puru stadij? tiem saglab?jas hordai?iem rakstur?g? ?erme?a uzb?ve.
- apak?tips:
bezgalvaskausai?i
jeb
galvhordai?i
?
Acrania
,
Cephalochordata
ir visprimit?v?kie no tagad dz?vojo?ajiem tipiskajiem hordai?iem. Tiem ir saglab?jusies sam?r? maz main?jusies ar mugurkaulniekiem kop?go sen?u ?erme?a uzb?ve.
- apak?tips:
galvaskausai?i
jeb
mugurkaulnieki
?
Craniata
,
Vertebrata
ir visaugst?k att?st?tie hordai?i, kuri akt?vi ieg?st bar?bu un ieguvu?i evol?cijas proces? augsti diferenc?tus org?nus ? sirdi, galvas smadzenes, ma?u org?nus un galvaskausu. T? k? mugurkaulnieki (apa?mutnieki, zivis, abinieki, r?pu?i, putni un z?d?t?ji) ir ?oti kust?gi un augsti diferenc?ti, tie izplat?ju?ies pa visu zemeslodi, pa visiem t?s oke?nu un kontinent?lajiem ?de?iem, pa visu sauszemi un da??ji ar? gaisa telp?.
Hordai?u tips
(
Chordata
)
(†) ? izmiru?u organismu grupa.
