Hologr?fija
(no
grie?u
:
?λο?
(
holos
) ? ‘viss, vesels’;
γραφ?
(
grafe
) ? ‘rakst??ana’) ir zin?tne par hologrammu izgatavo?anu. Pla??k? noz?m? hologr?fija ir
vi??u frontes
interferometrisks pieraksts un t?s reproduc??ana.
[1]
Hologramma ir
fotogr?fiju
veids, kur
att?lu
var apskat?t tr?s
dimensij?s
. Hologr?fijas tehniku izmanto ar?, lai optiski var?tu uzkr?t, atjaunot un uzkr?t inform?ciju. ?o tehniku pla?i izmanto, lai rad?tu
telpiskus att?lus
ar hologrammu pal?dz?bu, ?pa?i
zin?tnisk?s fantastikas
dai?rad?, piem?ram, film?s "
Zvaig??u ce??
", "
Zvaig??u kari
", "
Sarkanais punduris
",
Quantum Leap
u.c.
Hologr?fiju 1947. gad? izgudroja
ung?ru
fizi?is
Deniss Gabors
(1900?1979). Par ?o darbu vi?? 1971. gad? sa??ma
Nobela pr?miju fizik?
. Atkl?jums bija negaid?ts p?t?juma rezult?ts, uzlabojot
elektronmikroskopus
Anglijas pils?ti??
Ragbi
British Thomson-Houston
komp?nij?.
British Thompson-Houston
iesniedza patentu 1947. gada 17. decembr? (un sa??ma patentu GB685286), bet ?? nozare re?li neatt?st?j?s l?dz 1960. gadam, kad tika izgatavots pirmais
l?zers
.
1962. gad?
PSRS
zin?tnieks
Jurijs Denisjuks
izgatavoja pirmo hologrammu, kur? att?lots tr?sdimensiju priek?mets. Taj? pa?? gad? ar?
ASV
Mi?iganas Universit?t?
Emets Leits
un latvie?u izcelsmes zin?tnieks
Juris Upatnieks
izgatavoja hologrammu.
- ↑
O. Students. Optika.- R.: Zvaigzne, 1971, 96.lpp