한국   대만   중국   일본 
Hella Vuolijoki ? Vikip?dija P?riet uz saturu

Hella Vuolijoki

Vikip?dijas lapa
Hella Vuolijoki
Ella Marija Murrik
Hella Vuolijoki
Person?g? inform?cija
Dzimusi 1886 . gada 22. j?lij?
Valsts karogs: Krievijas Impērija T?geperas pagasts , Vidzemes guber?a , Krievijas imp?rija (tagad Karogs: Igaunija  Igaunija )
Mirusi 1954 . gada 2. febru?r? (67 gadi)
Valsts karogs: Somija Helsinki , Somija
Liter?r? darb?ba
Pseidon?ms Juhani Tervap?a, Felikss Tuli
Nodarbo?an?s Rakstniece , dramatur?e
?anri luga
Slaven?kie darbi dr?mu cikls "Niskavuori"
Apbalvojumi meda?a Pro Finlandia

Hella Marija Vuolijoki ( somu : Hella Maria Wuolijoki ; dzimusi Ella Marija Murika ( igau?u : Ella Maria Murrik ) 1886 . gada 22. j?nij? , mirusi 1954 . gada 2. febru?r? ) bija igau?u izcelsmes somu rakstniece, iev?rojama dramatur?e, vislab?k zin?ma k? dr?mu cikla "Niskavuori" ( Niskavuori ) autore. [1] Vi?a bija ar? veiksm?ga uz??m?ja un politiska persona. Draudz?j?s ar Bertoltu Brehtu un Maksimu Gorkiju . Biju?ais Somijas ?rlietu ministrs un parlamenta loceklis Erkki Sakari Tuomioja (dzimis 1946. gada 1. j?lij?) ir vi?as mazd?ls.

Biogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ella Murika ir dzimusi T?geperas pagast? Igaunij? . Vi?as t?vs Ernsts Muriks bija skolot?js un gr?matu veikala ?pa?nieks, bet m?te Kadri Kogam?gi ? lauksaimnieka meita. M?j?s ?imene run?ja v?cu un igau?u valod? . Ella ieguva vid?jo izgl?t?bu Tartu un turpin?ja studijas Helsinku universit?t?, ko pabeidza 1908. gad?. Jau skolas laik? vi?as da??dus rakstus public?ja Igaunijas periodika. 1907. gad? vi?a apprec?j?s ar Somijas parlamenta deput?tu Sulo Vuolijoki ( Sulo Wuolijoki ; 1881-1957) un pie??ma Somijas pilson?bu. Vi?u laul?ba tika ofici?li ??irta 1924. gad?.

1910. gad? vi?a s?ka str?d?t par direktori kokmateri?lu uz??mum? Carelia Timber co un no 1923. l?dz 1931. gadam ? uz??mum? Aunuksen puuliike . P?c Somijas pilso?u kara (1918. gads) Vuolijoki savrupm?ja Marlebek? ( Marleback ) Somijas dienvidos k?uva par kreiso intelektu??u un politi?u tik?an?s vietu. No 1931. l?dz 1938. gadam vi?a bija naftas uz??muma Suomen nafta valdes priek?s?d?t?ja.

Vuolijoki pirmo rakstu igau?u valod? lugu "B?rnu nams" ( Talulapsed , 1912) bija iecer?ts iestud?t te?tr?, bet izr?des bija aizliegtas ar cara r?kojumu. Tai sekoja vair?kas citas lugas ar politisku noska?ojumu, tai skait? "Ministri un komunisti" ( Ministeri ja kommunisti , 1933) un "Likums un k?rt?ba" ( Laki ja jarjestys , 1933).

Kad v?cu dramaturgs Bertolts Brehts ierad?s Somij? 1940. gad?, vi?? apmet?s rakstnieces savrupm?j? Marlebek?. P?c Vuolijoki uzmetuma Brehts izveidoja savu sat?risko lugu "Lielkungs Puntila un vi?a kalps Mati" ( Herr Puntila und sein Knecht Matti ).

Vuolijoki bija daudz sakaru Eiropas kreisajos lokos ? vi?as m?sa bija prec?jusies ar britu komunistu l?deri Rad?ani Palme Datu ( ang?u : Rajani Palme Dutt ). Vi?a tik?s ar padomju diplom?tu Borisu Jartsevu un le?end?ro Aleksandru Kollontaju . Otr? pasaules kara laik? Vuolijoki bija iesaist?ta neofici?l?s diplom?tisk?s sarun?s ar Padomju Savien?bu . Vi?a tika arest?ta un aps?dz?ta nodev?b?. Tom?r vi?ai piespriesto n?ves sodu v?l?k aizst?ja ar m??a ieslodz?jumu . Pirms Vuolijoki kara beig?s tika atbr?vota, vi?a paguva uzrakst?t da?u no savas autobiogr?fijas. P?c kara Hella Vuolijoki iest?j?s Somijas komunistiskaj? partij? , bija Somijas parlamenta locekle 1946.-1947. gad?, k? ar? Somijas Tautas demokr?tisk?s savien?bas frakcijas l?dere. 1945.?1949. gad? str?d?ja par Somijas radio direktori, kur ieska?oja Nikolaja Gogo?a , Henrika Ibsena , J?d??na O'N?la , Maksima Gorkija un Brehta darbus, k? ar? vi?as pa?as sacer?to 29 s?riju ciklu "Str?dnieku ?imene", kas tika iedom?ts k? pretstats bur?u?zisk?s ?imenes arhetipam . 1946. gad? Somijas deleg?cijas sast?v? apmekl?jot Padomju Savien?bu, vi?a satika Sta?inu , kuru aprakst?ja vien? no sav?m v?stul?m k? "visliel?ko cilv?ku pasaul?".

Pavisam Hella Vuolijoki uzrakst?jusi 16 lugas. No t?m Juurakon Hulda (1937), [2] kas izn?ca ar pseidon?mu Juhani Tervap?a, bija ar Amerikas Kinoakad?mijas balvu apbalvotas romantisk?s kom?dijas "Lauksaimnieka meita" (1947) [3] pamat?.

Vi?as vispaz?stam?kais darbs ir ?imenes s?ga "Niskavuori" ( Niskavuoren naiset , Niskavuoren leipa , Niskavuoren nuori emanta , Niskavuoren Heta un Entas nyt, Niskavuori ). ?? teiksma apraksta vienas saimes lauku m?jas dz?vi un tan? noriso?os c??u par varu starp vecaj?m un jaunaj?m sievie?u paaudz?m, no 1880. l?dz 1940. gadam.

Rakstniece nomira 1954. gada 2. febru?r? Helsinkos. [4]

Latvij? Vuolijoki lugas "Akmens ligzda" (1958, 1976), "Niskavuori maize" (1964), "Ardievu, Niskavuori!" (1968), "Niskavuori saimnieces jaun?ba" (1973), "Niskavuori Heta" (1974) iestud?jis P?teris L?cis Valmieras te?tr? .

2011. gad? izn?ca somu/amerik??u filma Hella W Juhas Vuolijoki ( Juha Wuolijoki ) re?ij?. T?s si?ets liek uzsvaru uz Vuolijoki dz?ves periodu starp 1920. un 1940. gadiem un politisko intrigu, kas gandr?z maks?ja galvenajai varonei dz?v?bu. Filmas re?isors ir rakstnieces att?ls radinieks no s?nu l?nijas. [5]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ≪Teatterimuseo≫ . www.teatterimuseo.fi .
  2. ≪Juurakon Hulda≫ . 1937. gada 17. okt. – caur IMDb.
  3. Academy Monday-Watch: ‘The Farmer’s Daughter’| Seminal Cinema Outfit says. ≪The Farmer’s Daughter (1947) Starring Loretta Young and Joseph Cotten≫ . Immortal Ephemera , 2013. gada 31. janv..
  4. ≪Arhiv?ta kopija≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2013. gada 30. mart? . Skat?ts: 2013. gada 17. mart? .
  5. ≪Juha Wuolijoki - From Santa To Hella Wuolijoki Biopic≫ . Nordisk Film & TV Fond .

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]