한국   대만   중국   일본 
Hell?das kult?ra ? Vikip?dija P?riet uz saturu

Hell?das kult?ra

Vikip?dijas lapa

Hell?das kult?ra jeb Hell?das periods Grie?ijas v?stur? ir m?sdienu arheolo?ijas termins, kas apz?m? bronzas laikmeta v?sturisko periodu virkni Grie?ijas teritorij?. Tas aptver laika posmu apm?ram no 3200 l?dz 1050 g.pr.Kr. ?? periodiz?cija pirmk?rt balst?s uz keramisko izstr?d?jumu stilu un izgatavo?anas tehnolo?iju izmai??m laika gait?. T?p?c ?? metode nedod iesp?ju noteikt periodu absol?to vecumu, bet tikai nor?da uz agr?no, vid?jo vai v?lo keramikas stilu. Taj? pat laik? atsevi??os gad?jumos konkr?to trauku stilu absol?tais vecums tiek noteikts izmantojot radioakt?v? oglek?a metodi . V?l ir j??em v?r?, ka atsevi??os att?los Vidusj?ras re?ionos var notikt sen?ku periodu keramikas imit?cija.

Periodiz?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

20. gadsimta s?kum? K. Blegens pied?v?ja tr?sda??gu periodiz?ciju (p?c analo?ijas ar A. Evansa izveidoto M?nojie?u civiliz?cijas periodiz?ciju). ?? periodiz?cija bie?i vien tika kritiz?ta, jo hronolo?isk? piesaiste da??diem arheologiem var?ja main?ties 150-200 gadu robe??s, turkl?t periodu robe?as ne vienm?r bija skaidras. 1950. gados K. Renfru pied?v?ja agro hell?das laiku periodiz?t p?c katram periodam "tipisk?m" kult?r?m: Koraku, Eutresis, T?rintas u.c. Nedaudz v?l?k O. Dikinsons un D?. Kaski ieteica vidushell?das laiku periodiz?t p?c M?nijas keramikas tipiem. Ar? ?ai klasifik?cijai ir tr?kumi, jo kult?ru p?ctec?ba nav line?ra. Da?as kult?ras un keramikas tipi ir izplat?ti ?aur? re?ion? un tiem nav analogu cit?s Grie?ijas da??s. M?sdien?s liel?k? arheologu da?a izmanto paral?li Blegena, Renfru un Kaski periodiz?cijas. Taj? pat laik? notiek dat??anas preciz??ana, ?pa?i tad, kad vienas kult?ras artefakti tiek atrasti kop? ar citas kult?ras artefaktiem.

Sh?ma "Agrais", "Vidus", "V?lais" var tikt pielietots da??dos l?me?os. Lai neb?tu j?sare??? apak?l?me?us, rakstot "Agrais, agrais", arheologi ir vienoju?ies otro l?meni apz?m?t - I,II,III, tre?o l?meni - A, B, C, ceturto l?meni - 1, 2, 3, un piekto l?meni - A, B, C. Tom?r ne visi l?me?i ir izdal?mi katr? viet?.

Hell?das periods dal?s ??di:

Periods Aptuvenais vecums
Agrais hell?das I 3200/3100?2650 g.pr.Kr. [1]
Agrais hell?das II 2650?2200/2150 g.pr.Kr. [2]
Agrais hell?das III 2200/2150?2050/2000 g.pr.Kr. [3]
Vidushell?das 2000/1900?1550 g.pr.Kr. [3] [4]
V?lais hell?das I 1650?1500 g.pr.Kr.
V?lais hell?das II 1500?1400 g.pr.Kr.
V?lais hell?das III 1400?1050 g.pr.Kr.

Hell?das kult?ras apdz?vot?s vietas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Arheologu atrast?s Hell?das kult?ras apdz?vot?s vietas var b?t ar at??ir?gu apdz?vot?bas pak?pi. T?s var b?t gan pils?tas , gan ciemati , gan ar? apmetnes . Atsevi??u apdz?voto vietu izm?ru noteik?ana reiz?m var b?t problem?tiska.

Tabula 1: 3700?2600 g.pr.Kr.
Apdz?vot? vieta 3700 g.pr.Kr. 3400 g.pr.Kr. 3100 g.pr.Kr. 2800 g.pr.Kr. 2600 g.pr.Kr.
Agios Dimitrios [5] 120?180 120?180
Askitario [5] 90?135 90?135
Eutresis [5] 1,600?2,400 1,600?2,400
Lerna [5] 200?700 200?700
Manika [5] [6] 6,000?15,000 6,000?15,000
Raphina [5] 600?900 600?900
T?bas [5] 4,000?6,000 4,000?6,000
T?rinta [5] 1,180?1,770 1,180?1,770

Agrais hell?das periods (EH) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Agraj? hell?das period? Grie?ij? par?d?j?s jauna neol?tiska lauksaimnieciska kult?ra, kas mijiedarboj?s ar viet?jiem neindoeiropeiskas izcelsmes iedz?vot?jiem. Par ?o kult?ru ir maz zi?u, iz?emot to, ka bronzas apstr?des pamattehnolo?ijas ir radu??s Anatolij? , un ?? hell?das kult?ra ?aj? period? uztur?ja kontaktus ar Rietumanatolijas kult?ru, k? ar? import?ja no turienes bronzu un varu . Agr?s hell?das perioda s?kums iez?m?ja bronzas laikmeta ies?kumu Grie?ijas teritorij? un hronolo?iski sakr?t ar sen?s ??iptes arhaisko periodu.

?? perioda noz?m?g?kie arheolo?iskie pieminek?i atrodas Beotijas un Argol?das Egejas j?ras piekrast? (Lerna, Petkakija, T?bas, T?rinta) un piekrastes tuvaj?s sal?s - Eg?na (Kolonna) Eiboja (Lefkandi, Manika). ?eit ir atrasta keramika ar izteiktu rietumanatolijas ietekmi. ?aj? laik? strauji izplat?s ?tr?s podnieku ripas tehnolo?ija. Agr? hell?das II period? izveidojas gar? nama viet?j? vari?cija saukta par megaronu . Anatolijas kult?ras ?ablonu izplat?ba Grie?ijas teritorij? nesaist?j?s ar lieliem post?jumiem.

Vidushell?das periods (MH) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vidushell?das periods s?kas ar pla?u t.s. " m?nie?u keramikas " izplat?bu Grie?ijas teritorij? (nosaukumu deva H. ?l?manis , jo pirmie ??s keramikas paraugi tika atrasti izrakumos Orhomen? , kuru p?c le?end?m bija dibin?jusi sen? m?nie?u tauta). L?dz 1960. gadiem vald?ja uzskats, ka m?nie?u keramiku un vidushell?das kult?ras sl??us veidojusi ien?c?ju tauta no zieme?iem , kas ap 1900 g.pr.Kr. ien?kot ?aj? teritorij?, veica b?tiskus post?jumus. V?l?k izrakumi Lern? par?d?ja ?? keramikas stila nep?rtrakt?bu un p?rmantojam?bu. Kopum? m?nie?u keramika saglab? savu rakstur?go stilu ? izrakst?ti trauki ar taisnl?niju vai abstraktiem z?m?jumiem. ??ds stils saglab?j?s l?dz vidushell?das III periodam, kad to iespaidoja Kikl?du un M?nojie?u kult?ras ar l?kl?niju mot?viem un pat re?listiskiem att?liem dekor?tu keramiku.

Hronolo?iski vidushell?das periods sakr?t ar sen?s ??iptes vid?j?s valsts periodu. Apmetnes izvietoj?s cie??k cita citai un tika celtas pauguru virsotn?s. ?? perioda apdz?vot?s vietas liel? daudzum? ir konstat?tas Pelopon?s? un centr?laj? Grie?ij? (ar? Aitolij? ), bet zieme?os sniedzas l?dz Sperhejas upes ielejai. No ?? perioda apmetn?m nopietni izrakumi tika veikti vien?gi pie Malti Mes?nij? . Ta?u visapjom?g?k?s arheolo?isk?s publik?cijas ir velt?tas Lernai V.

V?lais hell?das periods (LH) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Mik?nu civiliz?cija

V?lais hell?das periods ir saist?ts ar Mik?nu kult?ru. ?? kult?ra v?l liel?k? m?r?, nek? iepriek?, p?r??ma M?nojie?u un Kikl?du trad?cijas (ieskaitot line?ro rakst?bu B ). Tom?r taj? visvair?k domin?ja tie?i grie?iskais mantojums. Line?r? rakst?ba B grie?u valod? bie?i vien ir sastopama uz v?l?s hell?das perioda keramikas. V?laj? hell?das I un II period? m?nojie?u keramika v?l ir sastopama kop? ar v?l?s hell?das keramiku, ta?u jau v?laj? hell?das III period? keramikas m?nojie?u stili ir izstumti piln?b?. V?lais hell?das periods beidzas ar mik?nu civiliz?cijas boj?eju un dorie?u iebrukumu, p?c kura Grie?ijas v?stur? s?kas " tum?ie gadsimti ".

K?p??u kr?ka ar asto?k?ja dekor?jumu Rodosa , v?lais hell?das periods III C1 ap 1200?1100 g.pr.Kr.

V?lais hell?das periods dal?s ??di:

Periods Aptuvenais vecums
LHI 1650?1550 g.pr.Kr.
LHIIA 1550?1450 g.pr.Kr.
LHIIB 1450?1400 g.pr.Kr.
LHIIIA1 1400?1350 g.pr.Kr.
LHIIIA2 1350?1300 g.pr.Kr.
LHIIIB1 1300?1230 g.pr.Kr.
LHIIIB2 1230?1190 g.pr.Kr.
LHIIIC1 1190?1130 g.pr.Kr.
LHIIIC2 1130?1090 g.pr.Kr.
LHIIIC3 1090?1060 g.pr.Kr.
Starpmik?nu 1060?1000 g.pr.Kr.
Proto?eometriskais 1000 g.pr.Kr.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ ≪The Bronze Age on the Greek Mainland: Early Bronze Age ? Early Helladic I≫ . Athens : Foundation of the Hellenic World. 1999?2000.
  2. ↑ ≪The Bronze Age on the Greek Mainland: Early Bronze Age ? Early Helladic II≫ . Athens : Foundation of the Hellenic World. 1999?2000.
  3. ↑ 3,0 3,1 ≪The Bronze Age on the Greek Mainland: Early Bronze Age ? Early Helladic III≫ . Athens : Foundation of the Hellenic World. 1999?2000.
  4. ↑ ≪The Bronze Age on the Greek Mainland: Middle Bronze Age ? Introduction≫ . Athens : Foundation of the Hellenic World. 1999?2000.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 MacSweeney 2004 , Table 1. Population estimates for Aegean sites in EB II, p. 57; MacSweeney dates the Early Bronze II period (or EB II) to circa 2800?2200 BC (see p. 53).
  6. ↑ http://www.diva-portal.org/smash/get/diva2:169578/FULLTEXT01.pdf
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Hell?das_kult?ra&oldid=3894921 "