Heincs Guderians

Heincs Guderians ; Heinz Guderian
Heincs Guderians (pa labi) 1941. gad? PSRS teritorij?
Person?g? inform?cija
Dzimis	1888 . gada 17. j?nij? ; Kulma , V?cijas Imp?rija ; (tagad Helmno , Polija )
Miris	1954 . gada 14. maij? (65 gadi) ; ?vangava , Bav?rija , V?cija
Taut?ba	v?cietis
B?rni	Heincs Ginters Guderians
Paraksts
Milit?rais dienests
Dienesta pak?pe	?ener?lpulkvedis ( Generaloberst )
Dienesta laiks	1907?1945
Valsts	V?cijas Imp?rija (1907?1918), ; Veim?ras Republika (1918-1933), ; Tre?ais reihs (1933?1945)
Strukt?ra	Sauszemes armija
Komand?ja	V?rmahta 2. tanku div?ziju ( 2. Panzer-Division ), XVI armijas korpusu, XIX armijas korpusu, tanku grupu "Guderians" ( Panzergruppe Guderian ), 2. tanku grupa ( Panzergruppe 2 ).
Kaujas darb?ba	Pirmais pasaules kar? , Otrais pasaules kar?
Apbalvojumi	Dzelzs krusta Bru?inieka krusts ar ozollap?m ( Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes mit Eichenlaub )
Izgl?t?ba	Mecas karaskola, Berl?nes kara akad?mija

Heincs Vilhelms Guderians ( v?cu : Heinz Wilhelm Guderian ; dzimis 1888 . gada 17. j?nij? , miris 1954 . gada 14. maij? ), d?v?ts ar? par "A?o Heincu" ( Schneller Heinz ), bija V?cijas Imp?rijas , reihsv?ra , V?rmahta virsnieks, ?ener?lpulkvedis, strat??is, kara teor?ti?is, viens no motoriz?to armijas vien?bu kaujas taktikas izveidot?jiem.

Apbalvots ar 1. un 2. ??iras Dzelzs krustiem , Bru?inieka krustu ar ozollap?m.

Biogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dzimis 1888 . gada 17. j?nij? , Kulm? , tolaik V?cijas Imp?rijas virsnieka ?imen?. 1913. gad? aprec?jies ar Margar?tu Hornu. Vi?iem bija divi d?li (jaun?kais, Heincs Ginters, v?l?k k?uva par bundesv?ra ?ener?lmajoru). 1937. gad? sarakst?jis divas strat??ijai velt?tas gr?matas: "Uzman?bu, tanki!" ( Achtung? Panzer! ) un "Bru?utanku karasp?ka da?as un to sadarb?ba ar cit?m iero?u ??ir?m". Miris 1954 . gada 14. maij? ?vangav?, Bav?rij?.

Milit?r? karjera [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1908. gad? absolv?ja Mecas ( Metz ) karaskolu, sa??ma leitnanta dienesta pak?pi un tika ieskait?ts k? apak?virsnieks 10. j?geru bataljon? ( Jagerbatallion ) Hanover? , kura komandieris bija Heinca t?vs. 1911. gad? pabeidza papildus apm?c?bu 3. sakaru bataljon?. 1914. gad? absolv?ja Berl?nes Kara akad?miju k? virsleitnants. 1915. gad? paaugstin?ts par kapteini. Pirm? pasaules kara laik? dien?ja ?t?bos front?s pie Marnas un Verdenas , ie?emot da??dus amatus, pats kauj?s nepiedal?j?s.

1918. gad? m?c?j?s ?ener?l?t?ba virsnieku sagatavo?anas kursos Sedan ( Generalstabslehrgang Sedan ), kur esot par?d?jis spilgtu talantu atrisin?t taktiskas probl?mas nestandarta situ?cij?s. P?c kursu pabeig?anas un sp?do?i nok?rtotiem gala eks?meniem sa??ma virspav?lniec?bas ?t?ba virsnieka statusu un k?uva par jaun?ko ?t?ba virsnieku V?cijas armijas v?stur?. 1919. gad? tika pie?emts reihsv?r? , kur? saska?? ar Versa?as miera l?gumu var?ja b?t tikai 100 000 milit?rpersonu. Komand?ja da??das autotransporta vien?bas, kuru pamatfunkcijas bija lo?istika . 1919. gad? darbojies Dzelzsdiv?zijas ?t?b? Latvij?. 1927. gad? paaugstin?ts par majoru.

1929. gad? bija pieredzes apmai?? Zviedrij? , apg?stot tanku STRV m/21 un m/21-29 (v?cu tanka LK II zviedru versijas) bataljonu kaujas taktiku. P?c tam, Rapallo l?guma ietvaros, jau b?dams visu reihsv?ra motoriz?to da?u komandieris-inspektors, k? ar? taktikas pasniedz?js Kara akad?mij?, m?c?j?s tanku karasp?ka komand??anu slepenaj? v?rmahta skol? "Kama" pie Kaza?as PSRS . 1931. gada febru?r? paaugstin?ts par apak?pulkvedi. 1933. gad? paaugstin?ts par pulkvedi. 1934. gad? ?dolfs Hitlers p?c vieglo tanku Panzer I manevru apmekl?juma iec?la Guderianu par jaunveidojam?s 2. tanku divizijas (ko v?l?k p?rveidoja par 2. tanku armiju ) komandieri un dr?z paaugstin?ja par ?ener?lmajoru. 1936. gad? paaugstin?ts par ?ener?lleitnantu un k?uva par 16. armijas korpusa komandieri. 1941. gada ziem? paaugstin?ts par ?ener?lpulkvedi, k??stot par 2. tanku armijas komandieri. 1943. gada febru?r? k?uva par bru?utanku karasp?ka virsinspektoru. 1944. gada j?lij? iecelts par sauszemes karasp?ka ?ener?l?t?ba komandieri.

Dal?ba Otraj? pasaules kar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1938. gad? Austrijas an?lusa laik? Guderiana vad?tais korpuss ?stenoja strauju reidu uz V?ni (manevra laik? 1/3 da?a tanku apst?j?s nesasniedzot galam?r?i, kas kalpoja par iemeslu nopietnai bru?utanku un motoriz?to vien?bu rev?zijai un tehniskai moderniz?cijai). 1939. gad? k? 19. motoriz?t? korpusa komandieris piedal?j?s Sudetu aneksij? un Polijas kampa?? .

1940. gad? k? 19. motoriz?t? korpusa (1., 2. un 10. tanku div?zijas, motoriz?to k?jnieku pulks "Lielv?cija") komandieris piedal?j?s Francijas kampa??. Te Guderians pla?i pielietoja t.s. zibenskara ( Blitzkrieg ) taktiku, ta?u ne vienm?r savu darb?bu saska?oja ar ?t?bu un armijas grupas virspav?lnieku Evaldu fon Kleistu , iedz?vojoties neprognoz?jama un nedisciplin?ta virsnieka slav?. 16. maij?, pa?? kampa?as karstum?, Guderianu pat uz br?di atc?la no korpusa komandiera poste?a par nepak?au?anos pav?lei.

Karadarb?b? pret PSRS piedal?j?s no pirm?s dienas, b?dams 2. tanku armijas komandieris armijas grupas "Centrs" sast?v? Brest? . Piedal?jies Minskas un Smo?enskas ie?em?an?, Kijivas katla izveido?anas manevr?. Par patva??gu savu tanku evaku?ciju no b?stam?m poz?cij?m armijas grupas virspav?lnieks Ginters fon Kl?ge atst?din?ja Guderianu no tanku armijas komandiera poste?a un atva?in?ja no armijas.

1943. gada febru?r? Guderianu atkal iesauca armij?, iece?ot par bru?utanku karasp?ka virsinspektoru. Te vi?am bija liela loma tanku tehnisk?s konstrukcijas mezglu uzlabo?an?. 1944. gada j?lij? p?c 20. j?lija atent?ta pret Hitleru vi?u iec?la par sauszemes karasp?ka ?ener?l?t?ba komandieri, ta?u 1945 . gada mart? p?c str?da ar Hitleru Guderianu atva?in?ja no armijas pavisam.

1945. gada maij? vi?u arest?ja ASV karav?ri un aizveda uz Nirnbergu , kur vi?? bija liecinieks Nirnbergas starptautiskaj? kara tribun?l? . PSRS vi?am izvirz?ja aps?dz?bas kara noziegumos , ta?u pier?d?jumu tr?kuma d?? tiesved?ba netika uzs?kta. 1946. gad? Guderianu ieslodz?ja cietum? Allendorf? , p?c tam Noi?tat? , bet 1948. gad? atbr?voja.