Hanzas dibin??ana Hamburg? (1241).
Hanzas savien?ba
, ar?
Hanza
(
lat??u
:
Hansa Teutonica
,
v?cu
:
Deutsche Hanse
vai
dudesche Hanse
) bija viduslaiku v?cu zemju tirgot?ju un pils?tu t?kls, kas pak?peniski p?rv?rt?s par starptautisku Baltijas j?ras un Zieme?j?ras baseina zemju pils?tu politisku savien?bu ar aptuveni 300 pils?t?m, kuras m?r?is bija nodro?in?t savstarp?jo intere?u aizsardz?bu un veicin?t p?rj?ras tirdzniec?bu
Zieme?eirop?
. Asto?as t? laika Latvijas pils?tas pieder?ja pie Hanzas savien?bas, bet R?ga bija viena no galvenaj?m Hanzas pils?t?m.
M?sdienu
Limba?u
?erbonis.
M?sdienu
Hamburgas
?erbonis.
Hanzas savien?bas karoga kr?sas bija balta un sarkana, kas v?l tagad atrodamas seno Hanzas pils?tu ?erbo?os. Cits bie?i izmantots simbols bija pils?tas nocietin?jumu v?rti.
V?rdam
Hanse
viduslaiku aug?v?cu valod? bija vair?kas noz?mes, kas tulkojamas k? "karadraudze", "grupa", "sv?ta", "bars" un ar to apz?m?ja apbru?otu ce?ojo?o tirgot?ju draudzes. Tikai no 14. gadsimta vidus veidoj?s pils?tu savien?ba ar regul?r?m san?ksm?m, ko sauca par "Hanzas dien?m" (
Hansetagen
).
Vair?k k? 100 gadus pirms Hanzas savien?bas ra?an?s Baltijas j?ras tirdzniec?bas vado?? osta bija
Visbija
Gotlandes
sal?. Galven?s preces bija vasks, sve?i, dzintars, ka?ok?das, met?li, s?ls, vadmala, v?ns un alus, kas tika p?rvad?tas gar piekrasti un pa ?densce?iem ("
ce?? no varjagiem uz grie?iem
"), kas tika lietoti jau no vikingu laikiem. Visbijas tirgot?jiem bija savas apmetnes
Novgorod?
un
Smo?ensk?
, un krievu ciltis vi?us turpin?ja saukt par
varjagiem
, somu ciltis par
r?siem
, bet baltu ciltis par
v?cie?iem
.
[
nepiecie?ama atsauce
]
Situ?cija krasi main?j?s p?c tam, kad
sak?u
tirgot?ji iekarotaj?s
vendu
zem?s
1143
. gad? nodibin?ja
L?bekas
pils?tu. No ?ejienes vi?i uzs?ka dz?vu tirdzniec?bu ar gotlandie?iem un liel? skait? apmet?s Visbijas pils?t?.
Galvenie Zieme?eiropas p?rj?ras tirdzniec?bas ce?i 13.-15. gadsimt?
1241
. gad? tika nosl?gts Hamburgas un L?bekas l?gums par tirgo?anos Zieme?u un Baltijas j?r?, kas tradicion?li tiek uzskat?ts par Hanzas pils?tu savien?bas s?kumu.
1282
. gad? L?beka nosl?dza l?gumu ar Vism?ru, Rostoku un cit?m "vendu pils?t?m". Hamburga nosl?dza l?gumu ar ?elni, Minsteri, Dortmundi, Zostu un cit?m Lejassaksijas, Vestf?les un Reinzemes pils?t?m. L?gumam pievienoj?s Visbija, R?ga un citas Gotlandes un Livonijas pils?tas.
1367
. gad? tika nosl?gta ?elnes konfeder?cija, pie??irot Hanzas savien?bai noteiktu organiz?ciju.
1370
. gad? tika nosl?gts ?tr?lzundes miers, ar kuru Hanzas savien?ba ieguva monopolties?bas Baltijas j?ras tirdzniec?b?.
15. gadsimta beig?s s?kas organiz?cijas noriets sakar? ar Novgorodas kantora sl?g?anu p?c tam, kad Novgorodu iekaroja Maskavas lielk?aza Ivana III karasp?ks un jauno tirdzniec?bas ce?u atkl??anas uz Indiju un Ameriku.
1612
. gad? Hanzas savien?b? bija vairs tikai 14 pils?tas.
P?d?j? Hanzas pils?tu s?t?u san?ksme
1669
. gad? beidz?s bez rezol?cijas.
K? p?d?j?s Hanzas savien?bas trad?ciju glab?t?jas 17. - 20. gadsimt? palika br?v?s Hanzas pils?tas ("Freie Hansestadte") Zieme?v?cij? (Br?mene, Hamburga, L?beka).
- 16. gadsimt? Anglijas karaliene
Elizabete I
sl?dz Hanzas tirgot?ju kvart?lu (
Steel Yard
) London?, bet Maskavijas lielk?azs
Ivans III
padzen Hanzas tirgot?jus no
Novgorodas
P?tera s?tas
- Zieme?eirop? arvien stipr?kas k?uva nacion?l?s valstis (Anglija, Holande, D?nija, Zviedrija, Krievija, Polija-Lietuva), kas veidoja savas tirdzniec?bas flotes
- Teritori?l?s izmai?as lielo karu rezult?t? noveda pie p?rrobe?u tidzniec?bas samazin??an?s (Danciga, Toru?a, Kuld?ga, Ventspils nok??st Polijas-Lietuvas p?rvald?b?, bet Vism?ra, ?tr?lzunde, Greivsvalde, R?ga, C?sis, Valmiera, Koknese, Limba?i, P?rnava, T?rbata, Tallina nok??st Zviedrijas pak?aut?b?)
- Holande k??st par neatkar?gu j?ras lielvalsti, Flandrija un Brabante nok??st Sp?nijas pak?aut?b?
- V?cu valst?s saasin?s reli?isk?s pretrunas, kas beidzas ar
Tr?sdesmitgadu karu
(1618-1648), kas sagrauj iepriek??j?s ekonomisk?s un soci?l?s trad?cijas
- P?rj?ru tirdzniec?bas smaguma centrs p?rvietojas uz Atlantijas oke?nu, dibina jaunas tidzniec?bas komp?nijas (piem?ram,
The East Indies Company
).
Livonijas iedz?vot?ju krist??ana
1184
. gad? tika s?kta pa jau ilgi pirms tam v?cie?u izmantotajiem Daugavas un Gaujas ?densce?iem, un pirmie kristie?u priesteri
Meinhards
(
Ik??il?
un
Salaspil?
) un
Teoderihs
(
Turaid?
), k? ar? p?c vi?iem pils m?rnieki (dzirka?i), ?eit ierad?s ar tirgot?ju ku?iem no Gotlandes.
- Ventas
?densce?? Kurzem? s?k?s pie
Ventspils
un bija pieejams j?ras ku?iem l?dz pat Ventas rumbai pie
Kuld?gas
, kas bija svar?gs sauszemes ce?u krustpunkts. Ce?a pagarin??anai tika m??in?ts izveidot kan?lu ap rumbu, bet projekts netika pabeigts. Ce?a apsarg??anai un p?rraudz?bai tika uzcelti Ventspils (
1290
),
Piltenes
(
1309
) un Kuld?gas (
1242
) cietok??i.
- Daugavas
?densce?? s?k?s
R?gas
ost? pie
R?dzenes
upes ietekas, kur preces tika glab?tas, nov?rt?tas, sv?rtas, fas?tas un p?rkrautas. N?kam? liel?k? pre?u glab??anas vieta bija
Kokneses
pils?t?, kur atzaroj?s sauszemes tirdzniec?bas ce?i uz Vidzemi. Daugavas ce?a galapunkts s?kotn?ji bija Smo?ensk?, v?l?k Polock? un Vicebsk?. Ce?a apsarg??anai un p?rraudz?bai tika uzcelti
Daugavgr?vas
(
1305
), R?gas (
1201
), Salaspils (
1186
), Ik??iles (1185),
Lielv?rdes
(
1201
),
Aizkraukles
(p?c
1209
), Kokneses (1209),
Altenes
(14. gadsimts),
S?lpils
(
1373
),
Lakstenes
(1354),
Krustpils
(
1297
),
Dign?jas
(
1366
), un
Daugavpils
(
1279
) cietok??i.
- Senais
Gaujas
?densce?? caur
Turaidu
un
C?s?m
veda uz
T?rbatu
, kas Hanzas laik? tika p?rsvar? izmantots k? sauszemes ce?? tirdzniec?bai ar
Pleskavas
un
Novgorodas
pils?t?m. Viens ce?a atzars g?ja gar Gauju l?dz
C?su
pils?tai, no kuras s?k?s sauszemes ce?? gar
Raunas
,
Smiltenes
,
Gaujienas
un
Al?ksnes
pil?m uz
Izborskas
un
Pleskavas
pils?t?m. Otrs atzars no Turaidas veda uz
Limba?iem
, gar
Burtniekiem
un
R?jienas
pili uz
V?landes
pils?tu. Tre?ais atzars caur
Straupes
pils?tu veda uz
Valmieras
pils?tu, t?l?k gar
Valkas
pili uz
T?rbatas
pils?tu. Ce?a apsarg??anai un p?rraudz?bai tika uzcelti
Siguldas
(
1207
), C?su (
1209
), Turaidas (
1214
), Limba?u (
1223
), Valmieras (
1224
), Straupes (
1300
), Al?ksnes (
1342
), Valkas (
1345
) un daudzi citi maz?ki cietok??i.
1347
. gad? bija pirm? Hanzas pils?tu san?ksme, kur? piedal?j?s Livonijas pils?tu s?t?i.
1350
. gad? notika pirm? zin?m? atsevi??? Livonijas Hanzas pils?tu san?ksme, p?c tam ??das san?ksmes notika katru gadu Valk?, Valmier?, V?land? un P?rnav?.
1361
. gad? Hanzas vendu un Pr?sijas pils?tas piepras?ja no Livonijas pils?t?m 6 ku?us ar 600 apbru?otiem v?riem karam pret D?niju. Livo?i piekrita vien?gi atbalst?t karu ar 2000 m?rk?m t?ra sudraba.
1368
. gad? 24. j?nija san?ksm? R?gas r?tes s?t?i ratific?ja Hanzas vieno?anos par kara pieteik?anu D?nijai. Livonijas pils?tas ir nomaks?ju?as ??du kara nodokli: R?ga 261,
R?vele
221, P?rnava 90 un Limba?i 9 m?rkas.
- 1369
. gada Livonijas pils?tu s?t?u san?km? rakst?ts, ka ir iekas?ti ??di kara nodok?i: R?ga 304,5 m?rkas un R?gai padot?s pils?tas: Koknese 7,5 - Limba?i 8 - Valmiera 36 - C?sis 72 m?rkas.
- 1412
. gad? Livonijas Hanzas pils?tas sa??ma no Anglijas kara?a Indri?a IV 1600 nob?u lielu atl?dz?bu par livo?u rekviz??anu
1404
. gad?.
- 1434
. gad? Valmieras san?ksm? Livonijas pils?tu s?t?i deklar?ja, ka ang?i Livonij? nedr?kst tirgoties, bet dr?kst ar saviem ku?iem p?rvad?t preces.
- 1437
. gada P?rnavas san?ksm? nolemts, ka holandie?iem Livonijas ostas pils?t?s at?auts tirgoties tikai ar Livonijas Hanzas pils?t?m, bet ne ar krieviem, citiem ?rzemniekiem un zemniekiem.
- 1450
. gada san?ksm? nolemts, ka Livonijas pils?t?s aizliegts tirgoties ar
Francijas
,
Valonijas
,
Lombardijas
,
Anglijas
,
Skotijas
,
Sp?nijas
un
Flandrijas
tirgot?jiem.
- 1469
. gada Livonijas pils?tu san?ksm? tika apstiprin?ts jau pirms
1460
. gada R?gas r?tes izdotais aizliegums tirdzniec?bai "viesim ar viesi", t.i. ar? citu Hanzas pils?tu tirgot?jiem ar R?g? iebrauku?ajiem tirgot?jiem, pret ko asi protest?ja L?beka.
- Jorgen Bracker (Hrsg.):
Die Hanse ? Lebenswirklichkeit und Mythos
, 2 Bde., Hamburg 1989. In:
Katalog der Ausstellung des Museums fur Hamburgische Geschichte in Hamburg 24. August - 24. November 1989
. Textteil in 4. Auflage, Schmidt-Romhild, Lubeck 2006.
- Philippe Dollinger:
Die Hanse
. 5. Auflage, Stuttgart 1998,
ISBN 3-520-37105-7
.
- Rolfs Hamels-K?zovs:
Hanza
. LU ?urn?la "Latvijas V?sture" fonds, R?ga 2003.