H?lijs

H?lijs
2	; ; ; ; ; ; 2
	He ; 4,002602 g/mol
	1s 2
	; H?lija atoma shematiska uzb?ve un ar h?liju pild?tas lampas
Oksid??anas pak?pes	0
Elektronegativit?te	3,89 [ nepiecie?ama atsauce ]
Bl?vums	0,179 kg/m 3
Ku?anas temperat?ra	0,95 K (-272,2 °C)(pie 2,5MPa)
Vir?anas temperat?ra	4,22 K (-268.93 °C)

H?lijs ( grie?u : ?λιο? (helios) ? ' Saule '; apz?m? ar He ) ir ??miski visinert?kais elements , kas tikpat k? neveido ??miskus savienojumus . ?? c?lg?ze nav ind?ga, k? ar? ir bez kr?sas , smar?as un gar?as . H?lijs ir periodisk?s tabulas otrais elements. No visiem elementiem h?lijam ir viszem?k? ku?anas un vir?anas temperat?ra . L?dz ar to, h?lijs vienm?r, iz?emot ekstr?mus apst?k?us, ir nedego?a un gr?ti sa??idrin?ma vienatoma g?ze .

H?lijs ir otra viegl?k? un ar? otra izplat?t?k? viela vis? Visum? (ab?s pirmaj?s viet?s ir ?de?radis ). Tiek uzskat?ts, ka liel?k? da?a h?lija izveidoj?s Lielaj? spr?dzien? , bet p?r?jais h?lijs ir izveidojies zvaigzn?s notieko?aj?s ?de?ra?a kodolreakcij?s . Uz Zemes h?lija ir sal?dzino?i maz?k, un tas galvenok?rt ir veidojies smago elementu dabiskaj? radioakt?vaj? sabruk?an? .

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

H?liju 1868 . gad? Indij? atkl?ja fran?u astronoms Pj?rs ?ans?ns ( Pierre Janssen ) pilna Saules aptumsuma laik?. Veicot Saules hromosf?ras spektroskopiskos p?t?jumus, vi?? Saules spektr? konstat?ja spo?u dzeltenu l?niju, kas nebija saist?ma ne ar vienu tolaik zin?mo elementu. Vienlaic?gi ??du atkl?jumu izdar?ja britu astronoms Normans Lokjers . V?l?k t?du pa?u l?niju atkl?ja ar? uz Zemes ? vulk?nisko g?zu un da?u radioakt?vo izotopu izdal?to g?zu spektros. 1903 . gad? ASV tika atrasti milz?gi h?lija kr?jumi vien? no dabiskajiem g?zes laukiem . Tom?r h?lijs ir ??miskais elements, kas vispirms atkl?ts ?rpus Zemes un nosaukts par godu Saulei ( grie?u : h?lios - saule).

Atra?an?s dab? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c izplat?bas Visum? h?lijs ir otraj? viet? aiz ?de?ra?a, ta?u uz Zemes h?lijs ir visai rets, jo savus s?kotn?jos h?lija kr?jumus Zeme zaud?jusi dr?z p?c izveido?an?s - t?s gravit?cijas sp?ks ir par v?ju, lai notur?tu vieglos h?lija atomus. 1 kubikmetr? gaisa atrodas tikai 5,24 kubikcentimetri h?lija. ^[1] H?lijs veidojas Zemes dz?l?s ur?na , torija un citu radioakt?vo elementu alfa sabruk?anas ce?? un virspus? non?k kop? ar dabasg?zi , kura var satur?t l?dz pat 7% h?lija (p?c tilpuma). Parasti dabasg?ze satur 0,1 l?dz 0,5% h?lija.

Izotopi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Gandr?z viss dabiskais h?lijs sast?v no izotopa ⁴He ar masas skaitli 4. Nesal?dzin?mi ret?ks (tikai 0,00014%) ir otrs h?lija stabilais izotops ³He jeb h?lijs-3 . H?lija-3 saturs da??d?s dabisk?s atradn?s var main?ties visai pla??s robe??s. M?ksl?gi ieg?ti v?l se?i radioakt?vi h?lija izotopi.

Biolo?isk? noz?me [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

H?lijam nav nek?das biolo?iskas noz?mes, ta?u t? biolo?iskais inertums un niec?g? ???d?ba asin?s ir noder?gi pielieto?anai ?densl?d?ju un akvalangistu elpo?anas mais?jumos (ar h?liju aizst?j sl?pekli , kas var izrais?t kesona slim?bu ). Izmantojot h?lija mais?jumus ar sk?bekli , cilv?ks var ienirt liel?k? dzi?um?, ta?u pie h?lija parci?l? spiediena 1,3 - 1,6 MPa var rasties ?erme?a un ekstremit??u tr?c??ana, t? saucamais h?lija tremors . ^[1]
H?liju da?reiz izmanto k? iesai?o?anas g?zi p?rtikas iepakojumu piepild??anai (p?rtikas piedeva E939 ). ^[2]

Ieg??ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

H?liju r?pnieciski ieg?st no dabasg?zes ar dzi??s sasald??anas metodi - h?lijs paliek g?zveida st?vokl?, kad visas p?r?j?s dabasg?zes sast?vda?as ir sa??idrin?tas. 66% no pasaul? ieg?stam? h?lija tiek ieg?ti ASV , apm?ram 400 km r?dius? ap Amarilo pils?tu Teksas? . ^[3]

Fizisk?s ?pa??bas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

H?lija atoma elektronu apvalka strukt?ra ir sevi??i stabila, ar ko tas at??iras no visiem p?r?jiem ??miskajiem elementiem. Tas izskaidrojams ar to, ka h?lija valences elektronu ?aula (1s ²) ir pabeigta un t? joniz?cijas ener?ija ir visliel?k? (24,58 eV ), jo ?? ir kodolam vistuv?k? no vis?m elektronu ?aul?m. Savuk?rt polariz?jam?ba h?lija atomam ir vismaz?k?, t?d?? to savstarp?j? iedarb?ba ir ?oti v?ja un sp?j izpausties tikai ?oti zem? temperat?r? vai ?oti augst? spiedien?.

H?lija fizisk?s ?pa??bas visvair?k l?dzin?s molekul?r? ?de?ra?a ?pa??b?m. H?lijam piem?t viszem?k? ku?anas temperat?ra no vis?m paz?stamaj?m viel?m. Atmosf?ras spiedien? tas nep?riet ciet? f?z? pat absol?t?s nulles tuvum? - ciets h?lijs ieg?stams tikai vair?k nek? 25 atmosf?ru spiedien?. Tam, t?pat k? cietam ?de?radim, ir heksagon?ls krist?lre??is. H?lija ???d?ba ?den? un citos ???din?t?jos ir j?tami zem?ka nek? cit?m g?z?m. Litr? ?dens 0 °C temperat?r? iz???st tikai 10 ml h?lija, kas ir vair?k nek? divas reizes maz?k nek? ?de?ra?a ???d?ba. ?den? sp?j iz???st 51 000 reizes vair?k HCl nek? h?lija.

H?liju pirmo reizi sa??idrin?ja Heike Kamerlings-Onness 1908 . gad?. Cietu h?liju izdev?s ieg?t Villemam K?zomam 1926 . gad?. K?zoms ar? atkl?ja ??idr? h?lija-4 f?zu p?reju 2,17 K temperat?r? (virs ??s temperat?ras eksist?jo?o ??idro f?zi sauc par h?liju-I, bet zem?k? temperat?r? eksist? h?lijs-II). 1938 . gad? Pjotrs Kapica atkl?ja, ka h?lijam-II nepiem?t viskozit?te . ?? neparast? par?d?ba tika nosaukta par suprapl?stam?bu (supratekam?bu) un to iesp?jams izskaidrot tikai ar kvantu fizikas metod?m. Suprapl?sto?i ??idrumi pieder pie t? saucamajiem kvantu ??idrumiem - tajos kvantu efekti izpau?as makroskopisk? l?men?.

??misk?s ?pa??bas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

H?lijs ??miskos savienojumus veido tikai visai ekstrem?los apst?k?os, parast? temperat?r? un spiedien? h?lija savienojumi ir ?oti nestabili. Piem?ram, elektrisk?s izl?des proces? var rasties joniz?tas divatomu molekulas He ₂⁺, kur?m ir divas saisto??s un viena irdino?? molekul?r? orbit?le ? (σ _s^saist) ²(σ _s^ird) ¹. T?d?? ??ds molekul?rais jons ir stabils, kam?r vien nepiesaista tr?ksto?o elektronu , kas norm?los apst?k?os notiek moment?ni ? tad h?lija molekula uzreiz sadal?s divos neitr?los atomos. ^[4] T?pat iesp?jams ar? molekul?rais jons ? savienojums ar ?de?radi HeH ⁺.

Izmanto?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

H?liju t? inertuma d?? izmanto aizsargatmosf?ras rad??anai kaus?jot, grie?ot vai metinot akt?vus met?lus , k? ar? sil?cija krist?lu audz??an?. H?lija atmosf?r? elektriskais loks rada sevi??i augstu temperat?ru, kas palielina metin??anas ?trumu. H?liju lieto k? nes?jg?zi g?zu hromatogr?fij? .
T? k? h?lijs ir ?oti viegla un nedego?a g?ze, to pla?i izmanto aerostatu , gaisa balonu un diri?ab?u uzpild??anai.

??idru h?liju lieto tehnik? met?lu supravad?tsp?jas rad??anai (piem?ram, supravado?os elektromagn?tos ) un zin?tnisk?s laboratorij?s par aukstuma p?rnes?ju da??dos zemas temperat?ras fizikas eksperimentos, k? ar? kodolreaktoru dzes??anai.

H?lijam-3 ir lielas perspekt?vas n?kotnes ener??tik? k? kodoltermiskajai degvielai.

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

H?lijs-3

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: H?lijs

↑ ^1,0 ^1,1 Вредные химические вещества. Неорганические соединения элементов V-VIII групп. Справочник. Л., "Химия", 1989 (krieviski)
↑ Bils Stetems. Zini, ko tu p?rc! R?ga, Zvaigzne ABC, 2007 ISBN 978-9984-40-470-7
↑ Популярная механика, 2010, №3, 15. lpp (krieviski)
↑ N.Ahmetovs. Neorganisk? ??mija, R?ga, "Zvaigzne", 1978