Glezniec?ba

Brunhilde Maijere "Frauenburga". Pils?tas ainava. Akvare?a tehnika.

Glezniec?ba ir t?lot?jas m?kslas veids, kur? m?kslas t?li ar kr?su, l?niju un gaism?nu pal?dz?bu tiek atveidoti uz plakn?m, kas var b?t, piem?ram, pap?rs , audums , kartons , koks vai sienas apmetums. ^[1]^[2]

Glezniec?bu daudzi uzskata par vienu no noz?m?g?kajiem t?lot?jas m?kslas veidiem. Glezniec?bas galvenais izteiksmes l?dzeklis ir kr?sas , ta?u b?tiska loma ir ar? l?nij?m un gaism?n?m. M?kslas t?la izteiksm?gumu var k?pin?t ar kr?su sl??a kl?jumu un gleznojuma virsmas fakt?ru jeb apdari.

Glezniec?bas tehnikas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Lai rad?tu st?jglezniec?bas darbus jeb gleznas , gleznot?js izmanto da??das glezniec?bas tehnikas. Atkar?b? no kr?sas veida izv?les tiek iz??irtas ??das glezniec?bas tehnikas: e??as kr?su tehnika , tempera , akvarelis , enkaustika , emaljas kr?su tehnika , pastelis , freska , akrila kr?su tehnika , l?mes kr?su tehnika , gua?a tehnika . Glezniec?bas tehnikas tiek iz??irtas ar? p?c kompoz?cijas veida ( kol??a , moza?ka ) un p?c kr?su uzlik?anas veida ( puantilisms ).

Glezniec?bas uzdevums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Atkar?b? no izvirz?t? m?r?a un uzdevuma attiec?b? pret glezniec?bas m?kslas darbu, glezniec?ba tiek iedal?ta st?jglezniec?b? , monument?laj? glezniec?b? , ar ko saprot plafonus, panno un sienas gleznojumus, k? ar? miniat?ru glezniec?b? un sv?tbil?u glezniec?b? .

Glezniec?bas ?anri [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?anrs ir m?ksl? v?sturiski izveidojusies dai?rades forma, kas raksturo katra m?kslas veida savdab?g?s kompoz?cijas strukt?ras . Glezniec?b? ?anrus var iedal?t div?j?di, tas ir, p?c t?s satura un att?lojam? objekta . Glezniec?bas ?anrus p?c satura iedala sadz?ves glezniec?b?, klusaj? dab? , aktos , ainav?s , portretos , v?sturiskajos (v?sturisk?, dokument?l?, bat?l? glezniec?ba), kulta ?anros ( mitolo?isk? un reli?isk? glezniec?ba), anim?listiskajos , arhitekt?ras , dekorat?vajos (dekorat?v?, monument?l?, alegorisk? glezniec?ba) abstraktaj? ?anr?.

T? k? t?lot?jm?ksl? ?anru sist?mu nosaka att?lojamais objekts, tad ar? glezniec?bas ?anri ir apl?kojami un izdal?mi atkar?b? no objekta, kas ir att?lots un redzams. P?c ?? iedal?juma past?v ??di glezniec?bas ?anri: ainava, kas atkar?b? no vietas, kas ir darb? att?lota, var b?t lauku ainava, pils?tas ainava, r?pniecisk? ainava vai j?ras ainava, kurai tiek lietots apz?m?jums mar?na . Cits ?anra veids ir portrets , kas, ?emot v?r? nosac?jumu, tas ir, att?loto personu skaitu, pa?a vai citu personu atainojumu glezn?, var b?t pa?portrets, portrets, dubultportrets, k? ar? grupas portrets. V?l cits ?anra veids ir klus? daba , kas ir nedz?v?s dabas, sadz?ves priek?metu vai med?bu trofeju atspogu?ojums. V?l viens ?anra veids ir figur?l? kompoz?cija , kas izpau?as sakr?laj? att?lojum? (reli?isks mot?vs), mitolo?iskaj? att?lojum? ( m?tu , le?endu un teiku mot?vs ), bat?liju att?lojum? ( kaujas ainu mot?vs), anim?listiskaj? att?lojum? ( dz?vnieku mot?vs), tematiskaj? att?lojum? (sadz?ves un v?sturisks mot?vs). K? v?l divi at??ir?gi ?anri ir minami akts , respekt?vi, kaila cilv?ka att?lojums un anal?tiskais ?anrs.

M?sdienu t?lot?jm?ksl? ir saskat?ma ?anru savstarp?ja mijiedarb?ba un sint?ze , t?p?c nereti p?c glezn?m ir gr?ti klasific?t k?du vienu noteiktu ?anru, jo m?kslinieks var p?c savas iedvesmas gleznot jebko, s?kot no ainavas un beidzot ar iedom?m un fant?zij?m .