Getisburgas kauja
Da?a no Amerikas pilso?u kara
Getisburgas kaujas att?lojums m?kslinieka skat?jum?, 1887. gads
Datums 1863. gada 1.?3. j?lijs Vieta Getisburga , Pensilv?nija , ASV 39°48′40″N 77°13′30″W  /  39.811°N 77.225°W  / 39.811; -77.225 Koordin?tas : 39°48′40″N 77°13′30″W  /  39.811°N 77.225°W  / 39.811; -77.225 Izn?kums Savien?bas uzvara
Karot?ji
Amerikas Savienot?s Valstis	Amerikas Valstu Konfeder?cija
Komandieri un l?deri
D?ord?s M?ds D?ons F. Reinoldss Vinf?lds S. Skots Daniels Siklss D?ord?s Saikss D?ons Sed?viks Olivers Otiss Hovards Henrijs Vorners Slokums Alfr?ds Plezontons Roberts O. Tailers Henrijs D?eksons Hants	Roberts L? D?eimss Longstr?ts Ri?ards S. J?els A.P.Hills D?ebs Stjuarts
Iesaist?t?s vien?bas
Potomakas armija	Zieme?vird??nijas armija
Sp?ks
85 000 [1] ?94 000 [2]	71 000 [2] ?75 000 [3]
Zaud?jumi
Kop? 23 049 (3155 nogalin?ti, 14 529 ievainoti, 5365 pazudu?i) [1]	Kop? 28 063 (3903 nogalin?ti, 18 735 ievainoti, 5425 pazudu?i) [1]

Getisburgas kauja ( ang?u : Battle of Gettysburg ) bija milit?ra sadursme starp Savien?bas un Konfeder?cijas bru?otaj?m pus?m Amerikas pilso?u kara laik?, t? norisin?j?s no 1863. gada 1. l?dz 3. j?lijam Getisburgas pils?tas apk?rtn? Pensilv?nijas ?tata dienvidda??. ^[2]

Getisburgas kauja bija liel?k? un asi?ain?k? kauja Amerikas pilso?u kara laik?, taj? tika ievainoti vair?k k? 50 000 Savien?bas un Konfeder?cijas sp?ku karav?ri, no kuriem dz?v?bu zaud?ja aptuveni 7000. ^[2] Kaujas izn?kum? uzvaru izdev?s izc?n?t Savien?bas jeb Zieme?u ?tatu bru?otajai pusei, kuras p?rst?v?t? Potomakas armija ?ener??a D?ord?a M?da vad?b? no sav?m aizsardz?bas poz?cij?m iztur?ja visu tr?s dienu uzbrukumus un gala rezult?t? piespieda atk?pties Konfeder?cijas bru?ot?s puses ?ener??a Roberta L? p?rst?v?to Zieme?vird??nijas armiju atpaka? uz Dienvidu ?tatu teritoriju.

Getisburgas kaujas rezult?t? toreiz?jais Amerikas Savienoto Valstu prezidents Abrahams Linkolns veica savu slaveno Getisburgas uzrunu , kur? aicin?ja uz jaunas milit?r?s kaps?tas ? Getisburgas Nacion?l?s kaps?tas ? izveidi. P?c sak?ves Getisburgas kauj? Konfeder?cijas bru?otie sp?ki t? ar? vairs neatguv?s un atliku?os divus karadarb?bas gadus pavad?ja c?noties vairs tikai sav? teritorij?. Ne velti vair?ku autoru skat?jum? Getisburgas kauja kop? ar Viksburgas aplenkumu ( Siege of Vicksburg ) tiek uzskat?ta par vienu no galvenajiem pagrieziena punktiem vis? kar?. ^{[1] [4]}

Priek?v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c tam, kad 1863. gada maij? Konfeder?cijas sp?ki ?ener??a Roberta L? vad?b? bija izc?n?ju?i uzvaru ?anselorsvillas kauj? ( Battle of Chancellorsville ) Vird??nijas teritorij?, L? nol?ma, ka gaid?m?s vasaras kampa?as laik? veiks atk?rtotu iebrukumu Savien?bas teritorij? (iepriek??jais dienvidnieku iebrukums Zieme?u ?tatu teritorij? norisin?j?s 1862. gada septembr?, kur Entitemas kaujas ( Battle of Antietam ) rezult?t? Roberta L? p?rst?v?t? Zieme?vird??nijas armija bija spiesta p?rtraukt uzbrukumu un atk?pties no M?rilendas uz Vird??niju ). ^{[1] [3]}

M?sdienu autori nor?da, ka L? v?lme veikt atk?rtotu iebrukumu Savien?bas teritorij?, iesp?jams, izriet?ja no apst?k?a, ka vien?gais veids, k? Konfeder?cija var?ja ieg?t atzin?bu un materi?lo pal?dz?bu no cit?m valst?m, it ?pa?i no Apvienot?s Karalistes un Francijas , bija izc?not lielu milit?ru uzvaru Savien?bas teritorij?. ^{[1] [2]} Turkl?t pat ja briti un fran?i beig?s nolemtu neveidot bru?otu savien?bu ar Konfeder?ciju, dienvidnieku milit?r?s uzvaras gad?jum? past?v?ja iesp?ja, ka Eiropas lielvaras vai slikt?kaj? gad?jum? pat pa?i Zieme?u ?tatu iedz?vot?ji pamaz?m var?tu s?kt piespiest Linkolna administr?ciju Va?ington? uzs?kt miera sarunas ar Konfeder?cijas vald?bu. ^{[1] [5]}

T?pat vienl?dz svar?gi bija pan?kt, lai 1863. gada vasar? karadarb?ba p?c iesp?jas maz?k skartu Vird??nijas laukus un t? viet? p?rietu uz Zieme?u ?tatu teritorij?m, kas t?d?j?di dotu iesp?ju Vird??nijas lauksaimniekiem nodarboties ar lab?bas audz??anu un ra?as nov?k?anu, kas savuk?rt bija b?tisks aspekts Konfeder?cijas saimniec?bai. ^[5] Visbeidzot p?rdro?s uzbrukums Zieme?u ?tatiem Pensilv?nijas virzien? 1863. gada vasar?, iesp?jams, ?autu atvieglot Konfeder?cijas sp?ku ielenkumu Viksburgas kauj? pie Misisipi upes, kas t?d?j?di piespiestu Savien?bas virspav?lniec?bu p?rvest da?u no karav?riem Rietumos uz Austrumu karadarb?bas re?ionu Potomakas upes apk?rtn?. ^[5]

Konfeder?cijas ?ener??a Roberta L? strat??iskais uzbrukuma pl?ns sev? ietv?ra apr?kot savu Zieme?vird??nijas armiju ar visiem nepiecie?amajiem resursiem un negaid?ti uzbrukt caur M?rilendu Pensilv?nijas virzien?, iesp?jams, tiekot tik t?lu k? l?dz Harisburgai , kas atrad?s k?dus 56 kilometrus uz zieme?austrumiem no Getisburgas . ^{[2] [6]} P?c tam L? vad?t? Zieme?vird??nijas armija var?tu pagriezties uz dienvidiem un teor?tiski apdraud?t ar? t?das pils?tas k? Filadelfiju , Baltimoru un pat Va?ingtonu. Strat??isk? uzbrukuma pl?na galvenais m?r?is bija pan?kt lai Savien?bas p?rraudz?t? Potomakas armija sekotu tai Pensilv?nijas teritorij? un p?c L? izv?l?s iesaist?tos ar to bru?ot? sadursm?, kas b?tu izdev?g?ka Konfeder?cijas sp?kiem, t?d?j?di pan?kot Savien?bas galven?s armijas sak?vi un nepiecie?amo uzvaru kauj?. ^[6]

Karojo??s puses [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Savien?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Potomakas armiju Getisburgas kauj? vad?ja ?ener?lmajors D?ord?s M?ds , kur? armijas vado?? komandiera statusu ieguva tikai 28. j?nij?, tr?s dienas pirms kaujas s?kuma (pirms tam par armijas vado?o komandieri kalpoja ?ener?lmajors D?ozefs Hukers ( Joseph Hooker ), kuru ASV prezidents Abrahams Linkolns bija izv?l?jies aizst?t p?d?j? br?d? ? Linkolna skat?jum? Hukers bija vainojams pie sak?ves ?anselorsvillas kauj? , k? ar? negrib?gi izr?d?ja iniciat?vu p?c iesp?jas ?tr?k iesaist?ties v?l vien? bru?ot? sadursm? ar Konfeder?cijas ?ener??a Roberta L? p?rst?v?to armiju). ^[3]

Getisburgas kaujas laik? Potomakas armija sast?v?ja no septi?iem k?jnieku korpusiem , viena kaval?rijas korpusa un vienas artil?rijas rezerves vien?bas, kuru kopum? veidoja vair?k k? 95 000 karav?ri: ^[7]

• I korpuss (kop?jais sast?vs vair?k k? 12 500 karav?ri, vado?ais komandieris ?ener?lmajors D?ons Reinoldss ( John F. Reynolds ), div?ziju komandieri ?ener?lbrigadieris D?eimss Vodsvorts ( James S. Wadsworth ), ?ener?lbrigadieris D?ons Robinsons ( John C. Robinson ) un ?ener?lmajors Ebners Dabldejs ( Abner Doubleday )). ^[8]
• II korpuss (kop?jais sast?vs vair?k k? 11 500 karav?ri, vado?ais komandieris Vinfilds Skots Henkoks ( Winfield S. Hancock ), div?ziju komandieri ?ener?lbrigadieris D?ons Koldvels ( John C. Caldwell ), ?ener?lbrigadieris D?ons Gibons ( John F. Gibbon ) un ?ener?lbrigadieris Aleksandrs Hejss ( Alexander Hays )). ^[9]
• III korpuss (kop?jais sast?vs vair?k k? 10 700 karav?ri, vado?ais komandieris ?ener?lmajors Daniels Siklss ( Daniel E. Sickles ), div?ziju komandieri ?ener?lmajors Deivids Birnijs ( David B. Birney ) un ?ener?lbrigadieris Endr? Hemfrijss ( Andrew A. Humphreys )). ^[10]
• V korpuss (kop?jais sast?vs nepilni 11 000 karav?ri, vado?ais komandieris ?ener?lmajors D?ord?s Saikss ( George Sykes ), div?ziju komandieri ?ener?lbrigadieris D?eimss Barnss ( James Barnes ), ?ener?lbrigadieris Romeins Eirss ( Romeyn B. Ayres ) un ?ener?lbrigadieris Semjuels Krofords ( Samuel W. Crawford )). ^[11]
• VI korpuss (kop?jais sast?vs vair?k k? 13 900 karav?ri, vado?ais komandieris ?ener?lmajors D?ons Sed?viks ( John Sedgwick ), div?ziju komandieri ?ener?lbrigadieris Hor?cio Raits ( Horatio G. Wright ), ?ener?lbrigadieris Albions Hovs ( Albion P. Howe ) un ?ener?lmajors D?ons ??tons ( John Newton )). ^[12]
• XI korpuss (kop?jais sast?vs vair?k k? 9200 karav?ri, vado?ais komandieris ?ener?lmajors Olivers Hovards ( Oliver O. Howard ), div?ziju komandieri ?ener?lbrigadieris Fransiss Barlovs ( Francis C. Barlow ), ?ener?lbrigadieris ?dolfs fon ?tainv?rs ( Adolph von Steinwehr ) un ?ener?lmajors Karls ?urcs ( Carl Schurz )). ^[13]
• XII korpuss (kop?jais sast?vs nepilni 10 000 karav?ri, vado?ais komandieris ?ener?lmajors Henrijs Slokams ( Henry W. Slocum ), div?ziju komandieri ?ener?lmajors Alfeuss Viljamss ( Alpheus S. Williams ) un ?ener?lbrigadieris D?ons Girijs ( John W. Geary )). ^[14]
• Kaval?rijas korpuss (kop?jais sast?vs nepilni 11 500 karav?ri, vado?ais komandieris ?ener?lmajors Alfr?ds Plezontons ( Alfred Pleasonton ), div?ziju komandieri ?ener?lbrigadieris D?ons Bjufords ( John Buford ), ?ener?lbrigadieris Deivids Gregs ( David M. Gregg ) un ?ener?lbrigadieris D?adsons Kilpatriks ( H. Judson Kilpatrick )). ^[15]
• Artil?rijas rezerve (kop?jais sast?vs nepilni 50 karav?ri, vado?ais komandieris ?ener?lbrigadieris Roberts Tailers ( Robert O. Tyler )). ^[16]

Konfeder?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Zieme?vird??nijas armiju , kuras sast?v? ietilpa tr?s k?jnieku korpusi un viena kaval?rijas div?zija (to kopum? veidoja teju 75 000 karav?ri) Getisburgas kauj? vad?ja ?ener?lis Roberts L? : ^[17]

• I korpuss (kop?jais sast?vs vair?k k? 21 000 karav?ri, vado?ais komandieris ?ener?lleitnants D?eimss Longstr?ts ( James Longstreet ), div?ziju komandieri ?ener?lmajors Lafajets Maklovss ( Lafayette McLaws ), ?ener?lmajors D?ord?s Pikets ( George E. Pickett ) un ?ener?lmajors D?ons Huds ( John B Hood )). ^[18]
• II korpuss (kop?jais sast?vs vair?k k? 20 800 karav?ri, vado?ais komandieris ?ener?lleitnants Ri?ards Juls ( Richard S. Ewell ), div?ziju komandieri ?ener?lmajors D?ubals Erlijs ( Jubal Early ), ?ener?lmajors Edvards D?onsons ( Edward Johnson ) un ?ener?lmajors Roberts Rouds ( Robert E. Rodes )). ^[19]
• III korpuss (kop?jais sast?vs nepilni 26 800 karav?ri, vado?ais komandieris ?ener?lleitnants Embrouzs Hils ( Ambrose P. Hill ), div?ziju komandieri ?ener?lmajors Ri?ards Herons Andersons ( Richard H. Anderson ), ?ener?lmajors Henrijs Hets ( Henry Heth ) un ?ener?lmajors Viljams Penders ( William D. Pender )). ^[20]
• Kaval?rijas div?zija (kop?jais sast?vs nepilni 6500 karav?ri, vado?ais komandieris ?ener?lmajors D?ebs Stjuarts ( J. E. B. Stuart ), brig??u komandieri ?ener?lbrigadieri Veids Hemptons ( Wade Hampton ), Beverlijs Robertsons ( Beverly H. Robertson ), Viljams Edmundsons D?ounss ( William E. Jones ), Fichujs L? ( Fitzhugh Lee ), Alberts D?enkinss ( Albert G. Jenkins ), D?ons ?embliss ( John R. Chambliss ) un D?ons Imbodens ( John D. Imboden )). ^[21]

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Amerikas pilso?u kar?
• Getisburgas uzruna

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Getisburgas kauja

• Encyclopaedia Britannica ieraksts (angliski)
• Dokument?la filma par Getisburgas kauju (angliski)

?is ar v?sturi saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to . s d l

?is ar milit?ro tematiku saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to . s d l

?is ar Amerikas Savienotaj?m Valst?m saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to . s d l