Georgs K?falts
Dzimis	1853 . gada 6. j?nij? Pl?ne (tagad ?l?sviga-Hol?teina ,   V?cija )
Miris	1938 . gada 14. apr?l? (84 gadu vecum?) Berl?ne , V?cija
Taut?ba	v?cietis
Skolnieki (-nieces)	Andrejs Zeidaks

Georgs Fr?drihs Ferdinands K?falts ( v?cu : Georg Friedrich Ferdinand Kuphaldt ; dzimis 1853 . gada 6. j?nij? , miris 1938 . gada 14. apr?l? ) bija v?cu dai?d?rznieks, ainavu arhitekts, R?gas galvenais d?rzu arhitekts un veidot?js 1880.?1914. gados.

Dz?vesg?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pirms?kumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dzimis 1853. gada 6. j?nij? Pl?n?. T?vs bija viet?j?s ?imn?zijas skolot?js, m?te ? zemnieka meita. Georgs bija tre?ais no se?iem b?rniem. 1874. gad? absolv?ja Dai?d?rzniec?bas instit?tu Reitlingen? . ^[1]

No 1876. l?dz 1878. gadam vi?? m?c?s Potsdamas Karaliskaj? d?rznieku m?c?bu iest?d?, kur par pasniedz?jiem str?d?ja visaugst?k?s raudzes d?rznieki un d?rzu inspektori. "Doties pie ?sta galma d?rznieka bija l?dz?gi k? sa?emt Dieva ??last?bu," ? rakst?ja K?falts. Taj? laik? main?j?s attieksme pret iecien?to baroka stilu d?rzu m?ksl?, cilv?ki ilgoj?s p?c ainaviskiem, dabas gudr?bai pietuvin?tiem apst?d?jumiem. ^[2]

Pabeidzis m?c?bu, K?falts pusotru gadu str?d?ja par virsd?rznieku Ostprignic? Brandenburg?, kur s?k veidot nelielus patst?v?gos d?rza projektus. 1879. gad? vi?? sa?em uzaicin?jumu str?d?t R?g?. "S?kum? ar liel?m ba??m pie??mu pied?v?jumu. Atbraucu ? tie??m tum?a, dr?ma pils?ta. V?j? apgaismojums. Pat zirgu tramvaju v?l nebija..." T? K?falts v?l?k atkl?j K?rlim Baronam pirmos iespaidus par R?gu. ^{[1] [2]}

R?gas galvenais d?rznieks [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1880. gad? k?uva par R?gas parku un d?rzu vad?t?ju, ?o amatu ie??ma l?dz 1914. gadam. ^[1] Vi?? uzskat?ja, ka apst?d?jumi nav grezn?ba, bet tie nepiecie?ami labsaj?tai k? gaisma un gaiss. Vi?? ne??iroja pils?tniekus bag?tajos un tr?c?gajos, uzskatot, ka str?dnieku rajonos ar? j?veido parki. ^[2] K?falts ir veidojis vair?ku R?gas d?rzu, k? ar? parku iek?rto?anas un p?rk?rto?anas projektus. Vi?? ir autors ?eizard?rza pl?nojuma pirmajai k?rtai (1901), kas bija pirm? d?rzu pils?ta Krievijas Imp?rij?. ^[1]

K?falts izveidoja st?daudz?tavu, kur p?rbaud?t introduc?to sugu iztur?bu un audz?t st?dus parkiem. ?sm???go b?rzu alejas nomain?ja pret iztur?g?kaj?m liep?m. Tika ier?koti apst?d?jumi Vecr?g?: Pils , J?kaba , Alberta , Herdera laukumos. 19. gadsimta beig?s pils?ta nop?rk priv?tu d?rzu P?rdaugav?, Dzegu?kaln? , kuru p?rveidoja par iedz?vot?ju atp?tas vietu. M?s joproj?m varam priec?ties par K?falta sar?p?to dendrolo?isko retumu mantojumu, kas labi p?rcietis Latvijas main?go klimatu. T?ds ir kizila kr?ms ( Cornus mas ) iepret? Latvijas Universit?tes ?kai, divdaivu ginks te pat net?lu un Esplan?d? . Kan?lmal? aug Amerikas ragukoks ( Gymnocladus dioica ), Rai?a bulv?r? ar lietussarga formas vainagu un baltiem ziediem priec? punktot? vilk?bele ( Crataegus punctata ). Meistars zin?ja, ka pils?tas apst?d?jumu j?atjauno ik p?c 30 gadiem, bet izstr?d?ja tik t?lredz?gu strukt?ru, ka t? kalpo joproj?m un paliek aktu?l?. ^[2]

K?falts veidoja parkus ar? cit?s pils?t?s, tai skait? Ziemas pils parku Sanktp?terburg? un parkus Oranienbaum? un Carskoje Selo , k? ar? Kadriorgas pils parku Tallin? un Ro?u laukumu Liep?j? . Lietuv? projekt?jis ?agares , ^[3] Raudondv?res ( ?eduvas ), Pakrojas , Renavas mui?as parkus.

P?c Pirm? pasaules kara s?k?an?s G. K?falts k? v?cietis tika atlaists no darba un apcietin?ts par spiego?anu V?cijas lab?. P?c diviem m?ne?iem cietum? vi?u deport?ja uz V?ciju. ^[2]

P?d?jie gadi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Laik? no 1915. l?dz 1929. gadam bijis ?tiglicas ( Steglitz ) d?rza inspektora vietnieks ( Berl?ne ). ^{[1] [2]}

Septi?desmit gadu vecum? vi?? aiziet pensij? un darba m??u nosl?dz ar gr?matu "Lietojam?s dendrolo?ijas prakse parkos un d?rzos" ( Praxis der angewandten Dendrologie in Park und Garten ), kas izn?ca 1927. gad?. ^[2]

P?d?jo reizi apciemoja R?gu 1931. gada vasar?.

Viens no vi?a audz?k?iem bija Andrejs Zeidaks .

Apbalvojumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• 1895./1896. gada ziem? Krievijas imperators Nikolajs II K?faltam pasniedza III pak?pes Sv. Annas ordeni par Ziemas pils d?rza ier?ko?anu Sanktp?terburg? . ^[2]
• 1901. gad? R?gas jubilejas izst?d? sa??ma zelta meda?u par parku un d?rzu pl?niem. ^[2]
• 1913. gad? P?tera parka iez?m??anas laik? Nikolajs II uzd?vin?ja zelta pulksteni ar briljantiem kl?tu valsts ?rgli par R?gas pils?tas d?rzu pilnveido?anu. ^[2]
• 1917. gad? sa??ma Nopelnu krustu un Karalisko Pr?sijas ordeni par pal?dz?bu kara laik?. ^[2]
• 1929. gad? V?cijas d?rzu m?kslas biedr?ba un 1933. gad? Bund Burchhentag br?l?ba K?faltu iec?la par organiz?ciju goda locekli. ^[2]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]