한국   대만   중국   일본 
Georgs Fr?drihs Hendelis ? Vikip?dija P?riet uz saturu

Georgs Fr?drihs Hendelis

Vikip?dijas lapa
Georgs Fr?drihs Hendelis
Georg Friedrich Handel
G.F. Hendelis
G.F. Hendelis
Person?g? inform?cija
Dzimis 1685 . gada 23. febru?r?
Halle , tagad Saksija-Anhalte , V?cijas Federat?v? Republika
Miris 1759 . gada 14. apr?l? (74 gadi)
Londona , Anglija
Taut?ba v?cietis
Vec?ki Georgs un Dorotea Hende?i

Georgs Fr?drihs Hendelis ( v?cu : Georg Friedrich Handel ; 1685 . gada 23. febru?ris  ? 1759 . gada 14. apr?lis ), zin?ms Lielbrit?nij? k? D?ord?s Frideriks Hendels ( ang?u : George Frideric Handel ), bija v?cu baroka komponists, kur? lielu da?u no m??a pavad?jis London? .

Biogr?fijas galven?s iez?mes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dzimis 1685. gada 23. febru?r?, Hall? . 17 gadu vecum? bija ?r?elnieks Hall?. No 1703. l?dz 1706. gadam bija Hamburgas operte?tra vijolnieks un klaves?nists . No 1706. l?dz 1710. gadam dz?voja un m?c?j?s It?lij? , ?ai laik? iez?m?j?s sacens?ba ar it??u komponistu Domeniko Skarlati klaves?na sp?l?.

No 1710. l?dz 1716. gadam bija Hannoveres k?rfirsta galma kapelmeistars . 1717. gad? p?rc?l?s uz Londonu , kur past?v?gi str?d?ja l?dz m??a beig?m. Liel? m?r? uzskat?ms par ang?u komponistu. Daudz nodarbojies ar operu kompon??anu, bet izteikti trauc?ju?i aristokr?tijas novecoju?ie uzskati saist?b? ar to si?etiem. Miris 1759. gada 14. apr?l? London?, apglab?ts Vestminsteras abatij? .

Paz?stam?kie darbi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Operas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sarakst?jis pavisam 44 operas .

Operetes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Oratorijas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ska?darba piem?rs:

Kop? ap 30 oratorijas :

Citi slaven?kie ska?darbi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Oratoriju sacer??ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatojoties uz B?beles rakstiem, vi?? rad?jis episki varenas, dramatiski pret apspied?jiem v?rstas tautas cie?anas. Oratoriju tematika atbilda augstajiem m?r?iem, ko m?zik? izvirz?ja Hendelis, l?dz ar to nebija t?du satura izkrop?ojumu k? opera seria . Apkopojis vesela laikmeta kora dzied??anas trad?cijas. Tie?i koru dzied?jums pie??ir darbiem monumentalit?ti. P. ?aikovskis par to izteicies, ka l?dz ar to pie??irts domin?jo?s "sp?ka un varen?bas efekts". [1] Kora funkcija pieauga tajos darbos, kur galvenais sp?ks ir taut? ("Izra?lie?i ??ipt?" ??manis nosaucis par "kora simfoniju"). Kora inton?cijas da?k?rt papildina ar? ang?u folkloras mot?vi.

B?thovens par ??m oratorij?m izteicies: "Redziet, pie k? vajag m?c?ties, lai vienk?r?iem l?dzek?iem sasniegtu satrieco?u efektu". [2]

Citi darbi, devums m?zikas v?stur? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sacer?jis operas operetes, oratorijas, darbus klaves?nam , ?r?el?m.

P?d?jos dz?ves gadus pavad?jis aklum? Anglij?. Uzzinot par vi?a n?vi, to uztv?ra k? nacion?lu zaud?jumu, bet komponistu nevar uzskat?t tikai par vienas kult?ras sasniegumu kaldin?t?ju: vi?? att?st?jis v?cie?u polifoniju, it??u operu; ang?u kora kult?ras trad?cijas ar? piedz?voja aug?upeju, pateicoties ?im komponistam.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. Visp?r?j? m?zikas v?sture 1. da?a, R?ga, 1984, 71. lpp.
  2. Visp?r?j? m?zikas v?sture 1. da?a, R?ga, 1984, 74. lpp.

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]