PAO Gazprom
|
---|
|
Tips
|
publiska
akciju sabiedr?ba
|
---|
Darb?bas joma
|
ener??tika
|
---|
Dibin?ts
|
1989. gads
|
---|
Galvenais birojs
|
Maskava
,
Krievija
|
---|
Produkti
|
dabasg?zes
ieguve, p?rvade, uzglab??ana, sadale un realiz?cija
|
---|
Pamatdarb?bas ien?kumi
|
2 triljoni rub?u (2013)
|
---|
Neto ien?kumi
|
628 miljoni (2013)
|
---|
?pa?nieks(-i)
|
Valsts Feder?l? ?pa?uma a?ent?ra (56,4%) u.c.
|
---|
T?mek?a vietne
|
gazprom.ru
|
---|
Atkl?t? akciju sabiedr?ba
Gazprom
(
krievu
:
Публичное Акционерное Общество ≪Газпром≫
) ir
Krievijas
ener??tikas
uz??mums
, kas nodarbojas ar
dabasg?zes
,
g?zes kondens?ta
un
naftas
izp?ti, ieg??anu, transport??anu, uzglab??anu, p?rstr?di, k? ar?
siltuma
un
elektroener?ijas
ra?o?anu.
[1]
Galvenais birojs atrodas
Maskav?
.
Gazprom
ir liel?kais uz??mums Krievij?, kas ar? ir liel?k? g?zes komp?nija pasaul?.
[2]
Tam pieder vispla??k? g?ze p?rvades sist?ma (160 000 km cauru?vadu).
[3]
Saska?? ar
Forbes Global 2000
(2013. gada dati) sarakstu,
Gazprom
ien?kumu zi?? ie?em 17. vietu starp pasaules uz??mumiem.
[4]
Saska?? ar
Forbes
reitingu,
Gazprom
2011. gad? bija ienes?g?kais uz??mums pasaules ekonomik?.
[5]
L?dz 2013. gada beig?m
Gazprom
bija absol?ts Krievijas dabasg?zes eksporta
monopolists
. P?c 2013. gada decembra
Gazprom
tika atst?tas monopolties?bas eksport?t cauru?vadu g?zi, bet uz sa??idrin?t?s g?zes eksportu vairs nav monopolties?bu.
[6]
[7]
19. gadsimta s?kum?
Krievijas Imp?rij?
no
akme?ogl?m
s?ka ieg?t degg?zi.
Padomju Savien?b?
g?zes industrija tika aizs?kta
Otr? pasaules kara
laik? ? 1943. gad?. G?zes r?pniec?bas nozari centraliz?ja 1965. gad?, kad izveidoja G?zes r?pniec?bas ministriju, kura bija atbild?ga par g?zes atrad?u mekl??anu, g?zes ra?o?anu, pieg?di un p?rdo?anu. Lielu
dabasg?zes
atrad?u atra?ana 1970. ? 1980. gados
Sib?rij?
,
Ur?los
un
Volgas
re?ionos padar?ja Padomju Savien?bu par vienu no liel?kaj?m g?zes ieguves valst?m pasaul?.
1989. gada august? PSRS Ministru padomes G?zes r?pniec?bas ministriju p?rveidoja par valsts g?zes ra?o?anas koncernu
Gazprom
. Par ?? uz??muma vad?t?ju k?uva
Viktors ?ernomirdins
.
P?c
Padomju Savien?bas sabrukuma
1991. gad?
Gazprom
?pa?umus sadal?ja starp
NVS
valst?m. L?dz
1992. gada
vasarai (vau?eru
privatiz?cijas
s?kumam) Krievijas Feder?cijai ?aj? uz??mum? pieder?ja 100% akciju. 1992. gada 5. novembr? Krievijas prezidents
Boriss Je?cins
parakst?ja r?kojumu par valsts koncerna
Gazprom
p?rveido?anu par
akciju sabiedr?bu
, un 1993. gada 17. janv?r? Ministru Padome apstiprin?ja ?o r?kojumu.
[8]
[9]
1992. gada 14. decembr? Boriss Je?cins iec?la
Viktoru ?ernomirdinu
par
Krievijas Feder?cijas Vald?bas priek?s?d?t?ju
, kas veicin?ja
Gazprom
politisk?s ietekmes palielin??anos. 1993. gad? s?k?s akciju sabiedr?bas
Gazprom
privatiz?cija. 1994. gad? jau 33%
Gazprom
akciju bija p?rdotas par
privatiz?cijas
vau?eriem (maks??anas l?dzek?i, kas tika izdal?ti pilso?iem dal?bai valsts uz??mumu privatiz?cij?). 15% akciju izdal?ja darbiniekiem, bet 40% patur?ja valsts. Tikai nelielu da?u no akcij?m pied?v?ja ?rzemju
kapit?la tirg?
.
1996. gad?
uz??mums London? p?rdeva 1% akciju glob?l? depozit?rija kv??u veid?, bet
1997. gad?
? oblig?cijas 2,5 miljardu
dol?ru
v?rt?b?. B?dams Krievijas Feder?cijas Vald?bas priek?s?d?t?js, Viktors ?ernomirdins nodro?in?ja, ka
Gazprom
sa??ma iev?rojamas nodok?u priek?roc?bas, valsts ie??mumi no
Gazprom
dividend?s
bija nelieli. 1998. gada 23. mart? Boriss Je?cins atc?la Viktoru ?ernomirdinu no amata. Taj? pa?? laik? valsts no
Gazprom
piepras?ja atmaks?t nodok?u par?dus vair?ku miljonu dol?ru v?rt?b?. P?c tam, kad nodok?u policija s?ka konfisc?t
Gazprom
piedero?o mantu, uz??mums bija spiests samaks?t nodok?us un nosl?dza gadu ar zaud?jumiem.
No
2001.
l?dz
2003. gadam
Vladimirs Putins
akt?vi reform?ja
Gazprom
vad?bu. ??m reform?m akt?vi pal?dz?ja biju?ais Krievijas finan?u ministru
Boriss Fjodorovs
un
Hermitage Capital Management
direktors
Viljams Brovders
.
[10]
Uz??muma ?t?bs ir
Maskav?
.
2004. gad? vald?ba palielin?ja savu da?u
Gazprom
akcij?s l?dz vair?k nek? 50%, ieg?d?joties tr?ksto?o da?u akciju.
2005. gad?
Gazprom
veica pirm?s sa??idrin?t?s
dabasg?zes
pieg?des
ASV
.
[11]
2005. gada 9. decembr? Valsts dom? ar 355 bals?m "par" un 80 bals?m "pret" tre?aj? las?jum? pie??ma groz?jumus likum? "par
Krievijas Feder?cijas
apg?di ar dabasg?zi", kuru m?r?is bija liberaliz?t
Gazprom
tirgus akciju da?as. Sakar? ar likumos pie?emtaj?m izmai??m, valstij vajadz?ja pieder?t ne maz?k k? 50% akciju, ?rvalstu pilso?iem un uz??mumiem ? vair?k nek? 20%
Gazprom
tirgus akciju.
2006. gad?
Gazprom
veica pirm?s sa??idrin?t?s dabasg?zes pieg?des
Apvienotaj? Karalist?
,
Jap?n?
un
Dienvidkorej?
.
[12]
Decembr?
Gazprom
,
Shell
,
Mitsui
un
Mitsubishi
parakst?ja protokolu par iek?au?anos
Gazprom
projekt?
Sahalin-2
, dibinot kopuz??mumu
Sakhalin Energy Investment Company
, kur?
Gazprom
pieder?ja nedaudz vair?k par 50 % kapit?lda?u,
Shell
? 27,5 %,
Mitsui
? 12,5%, bet
Mitsubishi
? 10%. Par dal?bu
Sakhalin Energy
Gazprom
bija j?maks? kopum? 7,45 miljardi
USD
.
Decembr?
Gazprom
parakst?ja l?gumu ar
Bulg?riju
, kas bartera maks?jumus par Krievijas g?zes tranz?tu uz
Turciju
,
Grie?iju
un
Ma?edoniju
nomain?ja ar l?nu p?reju uz tirgus cenu ? Krievijas g?zes cenu Bulg?rij? paaugstin?ja (laikaposm? no 2007. ? 2012. gadam) no 91$ l?dz 245$ par 1000 kubikmetru g?zes.
[
nepiecie?ama atsauce
]
2007. gada febru?ra s?kum?
Gazprom
nosl?dza vieno?anos ar Sib?rijas og?u un ener??tikas komp?niju, parakstot nodomu protokolu, saska?? ar kuru ?ie uz??mumi 2007. gada pirmaj? pus? izveidoja kopuz??mumu, kas nodro?ina og?u un elektroener?ijas akt?vus.
[13]
?aj? gad? ?is uz??mums iek?uva ikgad?jaj? pasaules cien?jam?ko uz??mumu
TOP 100
(100. viet?)
[14]
2007. gad?
Gazprom
izstr?d?ja
projektu
Baltijas LNG
.
[15]
2008. gada maij?,
Gazprom
apsteidza
China Mobile
un
General Electric
un k?uva par tre?o uz??mumu pasaul? p?c tirgus kapitaliz?cijas.
[16]
9. j?nij?
pazi?oja par
Gazprom
un
Sib?rijas
og?u un ener??tikas komp?nijas akt?vu apvieno?anas atteikumu.
[17]
Maksim?lo uz??muma v?rt?bu sasniedza 2008. gada maij?. Uz??muma vad?t?js Aleksejs Millers pazi?oja, ka uz??muma v?rt?ba 7?8 gadu laik? palielin?sies no 365,1 miljardiem l?dz triljonam dol?ru, tom?r glob?l?s finan?u kr?zes d?? t? pa?a gada ruden? uz??muma v?rt?ba samazin?j?s l?dz 77 miljardiem ASV dol?ru.
[18]
2009. gad?
Sahal?n?
s?k darboties pirm? krievu sa??idrin?t?s dabasg?zes ra?otne. 2009. gada 23. septembr?
Gazprom
pabeidza dar?jumu par 51% akciju iepirkumu no uz??muma
Sever energiya
. Kop?j? dar?juma v?rt?ba bija 1,3 miljardi dol?ru.
[19]
2009. gada 30. oktobr?
Gazprom
valdes priek??d?t?js Aleksejs Millers parakst?ja sertifik?tu par akt?vu apmai?as dar?juma sl?g?anu. 2011. gad?
Gazprom
pabeidza g?zesvada
Sahal?na
?
Habarovska
?
Vladivostoka
izb?vi. 2011. gada novembr?
Gazprom
k?uva par
Beltransgaz
100 % akciju ?pa?nieku, t?d?j?di ieg?stot pilnu kontroli p?r g?zes transport??anu caur
Baltkrievijas
teritoriju uz Rietumiem.
2012. gada oktobr? ekspluat?cij? nodeva g?zes cauru?vadu l?niju
Nord Stream
.
[20]
Taj? pa?? m?nes?
Gazprom
ekspluat?cij? nodeva vienu no liel?kajiem g?zes atradn?m ?
Bova?enkovas
atradni.
[21]
T? pa?a gada ruden? Krievijas vald?ba pirmo reizi atzina ekonomiskus draudus gazes tirgus ietvaros.
[22]
Da?as dienas v?l?k
Gazprom
pazi?oja par jauna produkta ?
degakmens
e??as izstr?di un ra?o?anu.
[23]
2013. gada 12. j?lij?
Gazprom
N?derland?
izveidoja korporat?vu
Gazprom Holding Cooperatie U.A.
, kur? tika iek?autas vairums
Gazprom
meitas komp?niju. ??da apvieno?an?s forma ??va uz??mumam sa?emt papildu dividendes bez papildus nodok?u samaksas. 2014. gada maij?
Gazprom
un ??nas komp?nija SNRS parakst?ja l?gumu par g?zes pieg?di uz 30 gadiem par 400 miljardiem ASV dol?ru.
[24]
Uz 2015. gada 31. janv?ri: Valsts Feder?l? ?pa?uma a?ent?ra (56,373%),
Rosneftegaz
(16,74%),
Rosgazifikatsiya
(0,889%), Citi re?istr?tie ?pa?nieki (23,043%).
E.ON Ruhrgas
(meitasuz??mums
E.ON
) kontrol? 6,43%
akciju
,
Ali?ers Usmanovs
? 1,5% akciju,
Nafta-Moskva
? 4,5%,
Inteko
? aptuveni 1%,
Deutsche UFG
? aptuveni 3%.
Gazprom
akcion?ri ir ar? t?s priek?s?d?t?js Aleksejs Millers (0,0027%), k? ar? augst?k? l?me?a vad?t?js Aleksandrs Ananenkovs (0,002%), Andrejs Petrovs (0,004%).
Valstij pieder 73%
Gazprom
akciju. Saska?? ar saist?to personu sarakstu
Gazprom
2005. gada 31. decembr? t?s fili?l?m pieder 7,79% akciju, no kur?m
Gazfond
bilance ? 3,16%,
Gazprombank
? 1,1%,
Nafta-Moskva
? 5,3%,
E.ON Ruhrgas
kontrol? 6,5%, klienti
Deutsche Bank
un UFG kontrol? vair?k nek? 3%, fonds
Vostok Nafta
? 1,3%.
Patlaban
Gazprom
ir liel?kais uz??mums Krievij?.
[25]
Uz??muma v?rt?ba izauga no 2001. gada 1. septembra 7,5 miljardiem dol?ru l?dz 2008. gada 8. maijam ? 347,6 miljardiem dol?ru, bet 2008. gada 9. septembr?
uz??muma
v?rt?ba samazin?j?s l?dz 191,76 miljardiem dol?ru.
[26]
Gazprom
augst?k? p?rvaldes instit?cija ir akcion?ru padome. Akcion?ru padome ir tie?i pak?auta direktoru padomei un valdei, kurai uz??mum? ir izpildvaras funkcija.
Direktoru padome
Direktoru padomes sast?vs:
- Viktors Zubkovs ? Direktoru padomes priek?s?d?t?js
- Aleksejs Millers ? Direktoru padomes priek?s?d?t?ja vietnieks
- Andrejs Akimovs
- Farits Gazizu??ins
- Je?ena Karpe?a
- Timurs Ku?ibajevs
- Vit?lijs Markelovs
- Vladimirs Mau
- Val?rijs Musins
- Mihails Sereda
- Igors Jusufovs
[27]
Direktoru padomes priek?s?d?t?ji
- Rems Vjahirevs (1993?1996, 2001?2002)
- Aleksandrs Kazakovs (1996?1998)
- Farids Gazizu??ins (1996?1998)
- Viktors ?ernomirdins
(1999?2000)
- Dmitrijs Medvedevs
(2000-2001, 2002?2008)
- Viktors Zubkovs (2008)
|
|
Uz??muma valde
- Valdes priek?s?d?t?ji
- Rems Vjahirevs (1993?2001)
- Aleksejs Millers (kop? 2001. gada)
Valdes priek?s?d?t?ja vietnieki
- Je?ena Vasi?jeva
- Vit?lijs Markelovs
- Val?rijs Golubevs
- Aleksandrs Kozlovs
- Andrejs Kruglovs
- Aleksandrs Medvedevs
- Sergejs Homjakovs
Valdes locek?i
- Vit?lijs Markelovs
- O?egs Askjutins
- Jaroslavs Golko
- Nikolajs Dubiks
- Viktors I?ju?ins
- Olga Pavlova
- Vlada Rusakova
- Kirils Se?ez?ovs
- Igors Fjodorovs
- Vsevolods ?erpanovs
[28]
|
Nodalas ir
Gazprom
strukt?rvien?bas, kas tie?i atskait?s valdei. Liel?k? da?a noda?u vad?t?ju ir direktoru padom? vai uz??muma vald?:
- Automatiz?cijas procesu un kontroles sist?mu noda?a;
- Gr?matved?bas noda?a;
- Iek??j?s ekonomikas noda?a;
- Iek??j? audita un meitas uz??mumu finan?u ? saimniec?bas kontroles noda?a;
- Invest?ciju un celtniec?bas noda?a;
- M?rketinga noda?a;
- G?zes un naftas ieguves noda?a;
- Inform?cijas ? politikas noda?a;
- Darba ar Krievijas feder?cijas re?ioniem noda?a;
- G?zes transport??anas, uzglab??anas un realiz??anas noda?a;
- Lietved?bas noda?a;
- Person?lda?as noda?a;
- Projektu vad?bas noda?a;
- Strat??isk?s att?st?bas noda?a;
- Ekonomikas noda?a;
- R?pniec?bas noda?a;
- Juridisk? noda?a.
P?c
DeGolyer & MacNaughton
nov?rt?juma 2005. gada beig?s
Gazprom
g?zes kr?jumi bija 27,3 triljoni m³, g?zes kondens?ta ? 690,5 miljoni tonnu, bet naftas kr?jumi ? 299,5 miljoni tonnu. ?ie kr?jumi bija par 10% liel?ki, nek? iepriek??j?, 2004. gada sezon?. 2011. gad?
Gazprom
pieder?ja 18,3% no visas pasaules dabasg?zes kr?jumiem, bet 2007. gad? ?is r?d?t?js sasniedza 16,5%.
[29]
Gazprom
dabas g?zes resursi
2011. gad?
sasniedza rekordlielu l?meni ? 720 miljardu kubikmetru.
[30]
Uz 2007. gada augustu
Gazprom
ieguva 84,7% no Krievijas g?zes un ap 20% no pasaules g?zes,
[31]
bet 2011. gad? ? 76,5% Krievijas g?zes un 14,5% pasaules g?zes.
[32]
2011. gada 31. decembr?
Gazprom
kr?jumos bija 35 triljoni m³ A+B+C1 kla?u dabasg?zes, 1,8 miljardi tonnu naftas, 1,4 miljardi tonnu g?zes kondens?ta.
2011. gad?
Gazprom
ieguva 513 miljardu m³ dabasg?zes,
2010. gad?
? 508,6 miljardu m³, 2009. gad? ? 461,5 miljardu m³,
2008. gad?
549,7 miljardu m³. G?zes kondens?ta ieguve 2010. gad? sast?d?ja 11,3 miljardu tonnu, 2009. gad? 10,1 miljardu tonnu, 2008. gad? 10,9 miljardus tonnu.
[33]
Gazprom
pieder vienot? Krievijas g?zes padeves sist?ma, kas ietver 156,9 t?ksto?us kilometru g?zesvadu, 6,1 t?kstotis kilometru kondensatoru produktu cauru?vadu, 268
kompresoru
stacijas ar kop?jo jaudu 44,8 miljoni kW, 24 pazemes g?zes kr?tuves, 6 g?zes un g?zes kondens?ta apstr?des kompleksus.
[34]
Gazprom
pieder ?etras
g?zes
kondens?ta stabiliz?cijas un p?rstr?des
r?pn?cas
, kas iek?aujas uz??mumos
Gazprom doby?a Astraha?n'
,
Gazprom Orenburg
Gazprom pererabotka
.
2005. gad? tika ieg?tas 11,5 miljardi tonnu g?zes kondens?ta (divas tre?da?as no visas Krievijas ieg?t?).
Gazprom
gad? sara?o 8% no
Krievijas
IKP
un gandr?z piln?b? apmierina visu biju??s Padomju Savien?bas republiku piepras?jumu p?c g?zes. 2004. gad?
Gazprom
bija vien?gais g?zes pieg?d?t?js
Bosnijai un Hercegovinai
,
Igaunijai
,
Lietuvai
,
Latvijai
,
Moldovai
,
Somijai
.
Gazprom
Bulg?rijai
pieg?d? 97% g?zes, 67% ?
Turcijai
, 65% ?
Austrijai
, 45% ?
V?cijai
, 27% ?
It?lijai
un 25% ?
Francijai
. Kopum? 2010. gad?
Gazprom
Eiropai
pieg?d?ja 24% g?zes no kop?j? g?zes pat?ri?a (2008. gad? ? gandr?z 29%,
2000. gad?
? 39%).
[35]
[36]
Liel?kie Krievijas g?zes import?t?ji 2005. gad?:
Ukraina
? vair?k nek? 50 miljardi m³,
V?cija
? 39,9 miljardi m³,
It?lija
? 21,9 miljardi m³,
Francija
? 13,2 miljardi m³.
Galven? zin?tnisk?
Gazprom
b?ze ir
Gazprom VNIIGAZ
instit?ts, kas izveidots
1948. gad?
un atrodas
Maskavas
piepils?t?
Razvilk?
. Instit?ta teritorij? atrodas sp?c?gs tehnolo?iskais sakaru mezgls, k? ar? eksperiment?l?s ra?o?anas mezgls
Pilot Plant VNIGAZ
.
Gazprom
pieder 100%
Gazprom VNIIGAZ
.
Kop?jais dabasg?zes p?rdo?anas apjoms 2010. gad? sasniedza 495,6 miljardus m³, (2009. gad? ? 478,5 miljardu m³), tostarp Krievijas Feder?cij? ? 277,3 miljardus m³ (2009. gad? ? 273,5 miljardus m³), biju?aj?s Padomju Savien?bas republik?s ? 70,2 miljardus m³ (2009. gad? ? 56,7 miljardus m³), cit?s valst?s ? 148,1 miljards m³ (2009. gad? ? 148,3 miljardus m³)
[37]
2011. gad?
Gazprom
p?rdeva un ?rvalst?m 150 miljardu m³ dabasg?zes, bet uz Baltijas re?iona valst?m ? 71 miljardu m³. Uz??mum? nodarbin?to cilv?ku skaits: 2003. gad? ? ap 300 t?ksto?iem, 2006. gad? ? 432 t?ksto?i, 2008. gad? ? 397,3 t?ksto?us.
[38]
[39]
2011. gad? uz??mum? nodarbin?tos skaits sasniedza 400 t?ksto?us, no kuriem:
- G?zes ieguves, uzglab??anas un transport??anas uz??mumos ? 219 t?ksto?i cilv?ku;
- Grupa
Gazprom nafta
? 57,6 t?ksto?i cilv?ki;
- Grupa
Gazprom energoholding
? 27,7 t?ksto?i cilv?ku;
- Meitas uz??mumos un komp?nij?s ? 99,8 t?ksto?i.
Uz??muma pe??a 2012. gad? sasniedza 4764,4 miljardus rub?u (2011. gad? ? 4637,1 miljardu rub?u , 2010. gad? 3597,1 miljardu rub?u, 2009. gad? 2991 miljardu rub?u), pamatdarb?bas pe??a 2012. gad? ? 1289,2 miljardus rub?u (2011. gad? 1656,8 miljardus rub?u,2010. gad? ? 1113,8 miljardus rub?u, 2009. gad? ? 856,9 miljardus rub?u), t?r? pe??a 2012. gad? ? 1210,6 miljardus rub?u (2011. gad? ? 1342,4 miljardus rub?u, 2010. gad? ? 998,0 miljardus rub?u, 2009. gad? ? 793,8 miljardus rub?u)
[40]
[41]
- Gazprom (UK) Limited
(100%)
- Interconnector (UK) Limited
(10%)
- Gazprom Armenia
(100%)
[44]
- South Stream Austria GmbH
(50%)
- Topenergy
(100%)
- South Stream Bulgaria AD
(50%)
- Vemex, s.r.o.
(16,53%)
[45]
- Vemex Energie a.s.
[46]
- Gazprom Marketing & Trading Limited, o.s.
- Gazprom South?Osetie
(75%)
|
|
- South Stream Greece S.A.
(50%)
- Kauno termofikacijos elektrin?
(99,5%)
- Stella Vitae
(30%)
- Gazprom Finance B.V.
(100%)
- Gazprom EP International B.V.
(100%)
- Gazprom Libyen Verwaltungs GmbH
(10 %)
- Gazprom Sakhalin Holdings B.V.
(100%)
- Gazprom Gerosgaz Holdings B.V.
(100%)
- Stream Pipeline Company B.V.
(50%)
| |
- NIS
(56,15 %; pastarpin?ti caur
Gazprom neft
)
- Gazprom sbit Ukraina
(100%)
- YuzhNIIgiprogaz
(40%)
- South Stream Hungary Zrt
(50%)
- Nord Stream AG
(51%)
- South Stream AG
(50%)
- South Stream Serbia AG
(51%)
- Shtokman Development AG
(75%)
- RosUkrEnergo AG
(50%)
|
1993. gada
febru?r?
Gazprom
p?rtrauca g?zes pieg?di
Ukrainai
par r??inu neapmaks??anu.
[47]
G?zes pieg?des ierobe?ojums turpin?j?s diennakti. Taj? mirkl? Ukrainas par?ds par dabasg?zi sasniedza 138 miljardus
rub?u
. K? atbildi uz g?zes pieg?des ierobe?ojumu Ukrainas vald?ba pazi?oja, ka nosl?gs tranz?ta g?zesvadus, pa kuriem pl?st Krievijas g?ze uz
Rietumeiropu
, bet
1994. gada
mart? Krievija atjaunoja g?zes pieg?di Ukrainai. Taj? laik? Ukrainas par?ds par g?zi jau p?rsniedza 1 triljonu rub?u. 10. mart? Ukrainas un Krievijas sarun?s tika nolemts turpin?t g?zes pieg?di Ukrainai pret Ukrainas vald?bas iesniegtu par?da atmaksas grafiku. Kaut ar? grafiks netika iesniegts, politisku iemeslu d??, Ukrainai netika atvienota g?zes padeve. 1994. gada mart? d?? 220 miljonu dol?ru liel? par?da
Gazprom
uz pusi samazin?ja g?zes pieg?des apjomu
Moldovai
, bet 11. novembr? piln?b? p?rtrauca g?zes pieg?di. Vienojoties par Moldovas g?zes cauru?vadu p?rdo?anu Krievijai, g?zes padeve Moldovai tika atjaunota.
[48]
2000. gada 25. febru?r? Moldovai atkal tika p?rtraukta g?zes pieg?de, jo Moldova no 15 miljoniem dol?ru bija samaks?jusi tikai tre?da?u, bet 26. febru?ri g?zes padeve tika atjaunota, jo Moldovas vald?ba sol?ja apmaks?t par?du.
[49]
- 2005. gada
mart? tika pazi?ots par g?zes tarifa paaugstin??anu, bet t? pa?a gada 4. apr?l?
Vladimirs Putins
pazi?oja par g?zes tarifa nemain??anu.
- 2005. gada j?lij? tika pazi?ots par g?zes cenu pak?penisku palielin??anu Baltijas re?iona valst?m.
- 2005. gada septembr? tika pazi?ots par dabasg?zes cenu paaugstin??anu
Gruzija
2006. gada sezonai no 62,5 uz 110 dol?riem, bet jau uz 2007. gadu
Gazprom
pied?v?ja Gruzijai g?zi par 235 dol?riem.
- 2005. gada novembr? tika pazi?ots par dabasg?zes cenu pacel?anu
Arm?nijai
l?dz 110 dol?riem, bet Arm?nijas vald?ba pazi?oja, ka nesp?s ieg?d?ties dabasg?zi par ??du cenu, savuk?rt
Krievija
pied?v?ja bezprocentu kred?tu samaksai par dabasg?zes pieg?di.
- 2005. gada novembr? tika pazi?ots par g?zes cenu palielin??anu Moldovai 2006. gadam uz 160 dol?riem par 1000 kubikmetriem dabasg?zes.
- 2005. gada decembr?
Gazprom
un
Azerbaid??na
vienoj?s par neliel?m g?zes cenu izmai??m 2006. gadam ? par tirgus cenu ? 110 dol?riem par 1000 kubikmetriem.
2011. gada
septembr?
Eiropas Komisija
veica krat??anu vair?kos
Gazprom
meitas uz??mumu birojos, kas darbojas Eiropas ener??tikas tirg?, uz aizdomu pamata par vair?ku Eiropas konkurences likumu p?rk?p?anu.
[51]
P?c gada, 2012. gada septembr?,
Gazprom
k?uva par atbild?t?ju Eiropas Komisijas pretmonopola izmekl??an? uz aizdomu pamata par konkurences ierobe?o?anu tirgos Centr?leirop? un Austrumeirop?.
[52]
[53]
- ↑
Starptautiski neatz?ta valsts
- ↑
Список крупнейших компаний по рыночной стоимости (капитализации) на 1 сентября 2009 года
// Эксперт. ? № 38 (675). ? 5-11 oktobris 2009.
- ↑
$13 billion Sibneft deal fulfills Gazprom quest
The New York Times.
- ↑
Путин предложил объединить ≪Газпром≫ и ≪Нафтогаз Украины≫.
Arhiv?ts
2014. gada 6. oktobr?,
Wayback Machine
vietn?. Ведомости.
- ↑
The World’s Biggest Public Companies.
Forbes.
- ↑
≪Газпром≫ оказался по итогам 2011 года самой прибыльной компанией в мировой экономике.
Независимая газета.
- ↑
"Газпром" не хочет расставаться с монополией на экспорт трубопроводного газа.
"Прайм".
- ↑
Путин подписал закон, лишающий "Газпром" монополии на экспорт сжиженного газа.
NEWSru.com.
- ↑
≪Указ Президента Российской Федерации от 5 ноября 1992 г. N 1333 О преобразовании Государственного газового концерна ≪Газпром≫ в Российское акционерное общество ≪Газпром≫≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2012. gada 13. janv?r?
. Skat?ts: 2009. gada 2. j?lij?
.
- ↑
Постановление Правительства РФ от 25.02.1993 № 138 Об учреждении Российского акционерного общества ≪Газпром≫
[
novecojusi saite
]
[
novecojusi saite
]
- ↑
≪Зарегистрированные товарные знаки ОАО Газпром.≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2009. gada 22. janv?r?
. Skat?ts: 2009. gada 8. janv?r?
.
- ↑
Открытое акционерное общество ≪Газпром≫ (ОАО ≪Газпром≫
) | РИА Новости
- ↑
Открытое акционерное общество ≪Газпром≫ (ОАО ≪Газпром≫)
| РИА Новости
- ↑
Обзор деловой прессы
[
novecojusi saite
]
[
novecojusi saite
]
//DP.ru, 9 февраля 2007]
- ↑
Роман Кириллов. Авторитеты из России
//
РБК Daily
Barron’s, 16 сентября 2007 года
- ↑
≪Балтийский СПГ≫ отправили на доработку // Деловой Петербург ISSN 1606-1829 (Online)
[
novecojusi saite
]
[
novecojusi saite
]
, 20 сентября 2007 года
- ↑
Gazprom Passes GE, China Mobile, Becomes World No. 3
? Bloomberg
- ↑
Елена Мазнева. Остались при своих Ведомости № 106 (2128)
Arhiv?ts
2008. gada 10. j?nij?,
Wayback Machine
vietn?., 10 июня 2008
- ↑
Стоимость ≪Газпрома≫ упала ниже $100 миллиардов впервые после кризиса
| KM.RU
- ↑
≪Газпром≫ установил контроль над ООО ≪СеверЭнергия≫
Arhiv?ts
2015. gada 2. apr?l?,
Wayback Machine
vietn?. / Новости / Обзоры M&A / Слияния и Поглощения в России. ReDeal Group
- ↑
Введена в эксплуатацию вторая нитка ≪Северного потока≫
Arhiv?ts
2015. gada 29. mart?,
Wayback Machine
vietn?., на очереди третья и четвёртая
- ↑
Ирина Кезик. ≪Газпром≫ запустил Бованенковское месторождение
vedomosti.ru. Skat?ts 2014. gada 23. oktobr?.
- ↑
Заседание Комиссии по вопросам стратегии развития ТЭК и экологической безопасности
kremlin.ru.
- ↑
Вместо сланцевого газа Газпром решил добывать сланцевую нефть
Arhiv?ts
2015. gada 14. janv?r?,
Wayback Machine
vietn?.. // top.rbc.ru.
- ↑
Подписан газовый контракт с Китаем. Газета.ру
- ↑
≪Рейтинг крупнейших компаний России по объёму реализации продукции≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2015. gada 5. j?lij?
. Skat?ts: 2015. gada 3. septembr?
.
- ↑
≪Spooked by shale≫, The Economist, Jun 29th 2013
- ↑
Совет директоров ОАО ≪Газпром≫.
Arhiv?ts
2015. gada 15. mart?,
Wayback Machine
vietn?. // gazprom.ru.
- ↑
Правление ОАО ≪Газпром≫
Arhiv?ts
2006. gada 4. janv?r?,
Wayback Machine
vietn?..
- ↑
http://
www.gazprom.ru/f/posts/05/298369/gazprom-reference-figures-2007-2011-rus.pdf
Arhiv?ts
2015. gada 24. septembr?,
Wayback Machine
vietn?.
- ↑
≪Arhiv?ta kopija≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2015. gada 24. septembr?
. Skat?ts: 2015. gada 16. mart?
.
- ↑
Екатерина Цылина. Европейская корректировка ≪Газпрома≫
// РБК Daily,
- ↑
≪Arhiv?ta kopija≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2015. gada 24. septembr?
. Skat?ts: 2015. gada 16. mart?
.
- ↑
Добыча газа и нефти в ≪Газпроме≫.
Arhiv?ts
2012. gada 13. janv?r?,
Wayback Machine
vietn?. // gazprom.ru.
- ↑
≪Трубопроводный транспорт России≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2015. gada 2. apr?l?
. Skat?ts: 2015. gada 16. mart?
.
- ↑
Елена Мазнева.
Миллиарды из воздуха.
Arhiv?ts
2014. gada 6. august?,
Wayback Machine
vietn?. // Ведомости, 21.06.2011, № 111 (2877)
- ↑
От редакции: Жесткость не в цене.
Arhiv?ts
2014. gada 6. august?,
Wayback Machine
vietn?. // Ведомости, 21.06.2011, № 111
- ↑
≪Газпром≫ представляет консолидированные результаты своей деятельности по Международным стандартам финансовой отчетности (МСФО) за 2010 год.
Arhiv?ts
2015. gada 20. mart?,
Wayback Machine
vietn?. // gazprom.ru. Проверено 29 апреля 2011.
- ↑
≪По состоянию на 31 декабря 2008 года≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2009. gada 23. j?lij?
. Skat?ts: 2009. gada 23. j?lij?
.
- ↑
≪Годовой отчет ОАО ≪Газпром≫ за 2006 год≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2009. gada 8. apr?l?
. Skat?ts: 2009. gada 8. apr?l?
.
- ↑
О
тчетность ≪Газпрома≫ по МСФО за 2012 год.
Arhiv?ts
2015. gada 20. mart?,
Wayback Machine
vietn?. // gazprom.ru.
- ↑
Отчетность ≪Газпрома≫ по МСФО за 2011 год
Arhiv?ts
2015. gada 20. mart?,
Wayback Machine
vietn?. gazprom.ru.
- ↑
≪Ежеквартальный отчет за I квартал 2012 года≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2015. gada 24. septembr?
. Skat?ts: 2015. gada 16. mart?
.
- ↑
≪Companies with Gazprom's participation and other affiliated entities≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2015. gada 14. mart?
. Skat?ts: 2015. gada 22. mart?
.
- ↑
≪Газпром≫ стал газовым монополистом в Армении
- ↑
Официальный сайт чешской судебной системы
- ↑
≪≪O nas≫, Vemex Energie≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2014. gada 31. mart?
. Skat?ts: 2014. gada 31. mart?
.
- ↑
Ъ-Власть ? Газовая промышленность
- ↑
Газовые конфликты России за последние 15 лет.
| Лента новостей ≪РИА Новости≫
- ↑
Kremlin uses gas as a weapon
(angliski). Los Angeles Times (9 января 2009).
- ↑
"Schalke 04 extends partnership with Gazprom - Sports Sponsorship news - Soccer".
Arhiv?ts
2014. gada 31. oktobr?,
Wayback Machine
vietn?. SportsPro Media. Retrieved 21 January 2013.
- ↑
Михаил Крутихин.
Европа против ≪Газпрома≫.
// forbes.ru.
- ↑
≪Газпром≫ усмотрел в расследовании Еврокомиссии попытку сбить цены на газ.
// forbes.ru.
- ↑
Еврокомиссия начала антимонопольное расследование против ≪Газпрома≫.
// gazeta.ru.