Republique francaise Francijas Republika ← 1848  ?  1852 → Karogs Lielais z?mogs Dev?ze Liberte, Egalite, Fraternite Himna Le Chant des Girondins Francija 1850. gad? P?rvaldes centrs Par?ze Valoda(s) fran?u Reli?ija Kato?tic?ba Vald?ba Unit?ra da??ji prezident?la republika (1848?1851) Unit?ra prezident?la republika (1851?1852) Prezidents  - 1848?1852 Luijs-Napoleons Bonaparts Premjerministrs  - 1848 (pirmais) ?aks-?arls Dupons  - 1851 (p?d?jais) Leons Fo?? V?sture  - Pasludin?ta republika 1848. gada 24. febru?r?  -  Napoleona apv?rsums 1851. gada 2. decembr?  - Proklam?ta republika 1852. gada 2. decembr? Nauda Francijas franks

Francijas Otr? republika , ofici?li Francijas Republika ( fran?u : Republique francaise ), past?v?ja no 1848. gada 23. febru?ra revol?cijas uzvaras l?dz 1852. gada 2. decembrim, kad Valsts prezidents Luijs-Napoleons Bonaparts pasludin?ja Francijas Otr?s imp?rijas izveido?anu.

Izveido?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Republiku pasludin?ja 24. febru?r? p?c J?lija monarhijas kara?a Luija Filipa I atteik?an?s no tro?a un b?g?anas uz Lielbrit?niju . Par varu republik? s?kum? c?n?j?s tradicion?l?s elites veidot? Pagaidu vald?ba, kas lietoja trikolora karogu, un radik?l? Republik?niski-soci?listisk? partija, kas, l?dz?gi k? 1830. gada J?lija revol?cijas laik?, Par?z? izveidoja savu vald?bu un pac?la sarkano kaujas karogu.

Abas vald?bas vienoj?s par kompromisu. Revolucion?ri nev?l?j?s atk?rtot 1830. gada revol?cijas k??du, kad parlaments izv?l?j?s turpin?t monarhiju, un visu varu p?r??ma Pagaidu vald?ba, kuru veidoja republik??i un soci?listi. 24. febru?ri Pagaidu vald?ba pasludin?ja visp?r?jas str?dnieku "ties?bas uz darbu", bet 8. mart? Par?zes str?dniekiem pie???ra iero?us. Pirmaj?s ned???s Par?zes radik??os vald?ja cer?ba, ka izveidosies patiesi jauna republika, kas balst?sies soci?lisma principos. Ta?u Pagaidu vald?bas liel?k? da?a aprobe?oj?s ar m?r?i ieviest visp?r?j?s v?l??anu ties?bas un nodot varu v?l?tai Satversmes sapulcei, kuras v?l??anas notika 23. apr?l?. Soci?listi v?l?j?s v?l??anas veikt v?l?k, lai dotu laiku konservat?vaj?s provinc?s un laukos nostiprin?ties republik?nismam .

Vald?ba atc?la 1835. gad? ieviestos preses br?v?bas ierobe?ojumus, 27. apr?l? atc?la verdz?bu Francijas kolonij?s, un n?vessodu politieslodz?tajiem . Darba dienas garumu ofici?li sa?sin?ja l?dz 10 stund?m. Bezdarbnieku nodarbin??anai izveido Nacion?l?s darbn?cas ( les Ateliers nationaux ). ^[1]

Satversmes sapulces v?l??anas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Republikas vald?ba pie???ra balssties?bas visiem v?rie?iem, palielinot balsot?ju skaitu no aptuveni 250 000 l?dz gandr?z 10 miljoniem. Konservat?vajos tas izrais?ja bailes par to, ka iedz?vot?ji iev?l?s kreisos radik??us, kuru m?r?is ir demokr?tiskas un soci?las republikas izveido?ana, kam?r realit?t? laukus joproj?m kontrol?ja konservat?v? aristokr?tija un kato?u gar?dzniec?ba, kas pazi?oja par atbalstu republikai, ?sti nepie?emot liber?l?s v?rt?bas.

1848. gada 23. un 24. apr?l? notika Satversmes sapulces v?l??anas, kur?s no 880 deput?tu viet?m 600 ie??ma republik??i, 200 ieguva Viktora Igo vad?tie konservat?vie, bet soci?listiski noska?otie radik??i sa??ma 705 000 balsis un 80 vietas. 4. maij? Satversme san?ca uz pirmo sapulci un 9. maij? apstiprin?ja jaunu vald?bu - Izpildkomisiju, piecu cilv?ku sast?v?.

Radik??u sacel?an?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Uzreiz p?c revol?cijas izveidot?s, valsts finans?t?s nodarbin?t?bas programmas daudzi str?dnieki un kreisie politi?i uzskat?ja par alternat?vu risin?jumu kapit?listiskajai industrializ?cijai. Tur?g?s iedz?vot?ju da?as bail?m par radik?l? jakob??u terora atgrie?anos tagad pievienoj?s bailes par priv?t?pa?umu zaud??anu. Deput?tu vair?kums p?rst?v?ja tur?g?s ??iras, kas bija gatavas nepie?aut revolucion?r? Par?zes p??a varu. ^[2]

V?l??anu izn?kums izrais?ja tie?i t?du Par?zes str?dnieku reakciju, no k?das konservat?vie un m?renie deput?ti bija baid?ju?ies. 15. maij? Par?z? notika protesta demonstr?cija, kur? piedal?j?s 150 000 cilv?ku. Demonstranti iebruka Satversmes sapulces ?k?, pieprasot nekav?joties ieviest nodokli bag?tniekiem, un darba kooperat?vu izveido?anu. Sekoja radik??u un republik??u politisko klubu sl?g?ana un soci?listu l?deru aresti.

Tikm?r, pasludin?t?s ties?bas uz darbu noz?m?ja, ka bezdarbnieki tika nodarbin?ti nevajadz?g? gr?vju rak?an? vai vienk?r?i sa??ma nelielu atalgojumu par neko. 22. j?nij? Satversmes sapulce pazi?oja par Nacion?lo darbn?cu sl?g?anu. Bez darba palika 117 000 str?dnieku un v?l 50 000, kas bija gaid?ju?i rind? uz vietu darbn?c?s. ^[2]

Par?z? s?kas str?dnieku sacel?an?s, J?nija dienas , kuras 26. j?nij? asi?aini apspieda Nacion?l?s gvardes un armijas vien?bas. Satversmes sapulce izsludin?ja ?rk?rtas st?vokli, atlaida Izdpildkomisiju un par pagaidu diktatoru iec?la ?ener?li Kavinjaku ( Cavaignac ). Sacel?an?s apspie?anas laik? nogalin?ja 1500 dumpiniekus, v?l 12 000 aizdom?s tur?to dumpinieku tika arest?ti un 4300 izs?t?ti uz Al??riju. Savas varas beig?s Kavinjaks pie??ma virkni l?mumu, kas atkal palielin?ja preses kontroli, ierobe?oja politisk?s br?v?bas un pagarin?ja darba dienas ilgumu. ^[1]

Politisk? reakcija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c Par?zes sacel?an?s apspie?anas pat liela da?a republik??u s?ka atbalst?t stingro kursu, s?k?s politisko un preses br?v?bu ierobe?o?ana un sapnis par soci?lu republiku nepiepild?j?s. Tas nebija popul?rs zemnieku vid?, kas s?dz?j?s par jaunajiem nodok?iem, un bur?u?zijas vid?, kurai nebija pie?emams soci?listu radik?lisms. Bailes no soci?listu radik?lisma rad?ja labu augsni politiskajai reakcijai un v?lmei p?c stingras varas atjauno?an?s, ko dr?z izmantoja Luijs-Napoleons .

1848. gada 4. novembr? pie?emt? konstit?cija pasludin?ja demokr?tisku republiku, visp?r?jas v?rie?u balssties?bas un varu atdal??anu, kur? past?v vienpal?tas parlaments ar 750 deput?tiem, ko iev?l uz tr?s gadiem, Valsts Padome un parlamentam atbild?gs Valsts Prezidents, ko iev?l? tautas balsojum? uz vienu ?etrus gadus ilgu termi?u. L?dz?gi k? J?lija monarhij?, vald?bas ministrus iece? prezidents, un tie neatbild parlamentam. Prezidentam ar? pie??ir ties?bas atlaist parlamentu. Izveidojas pusprezident?la republika, kur? valda monarhisti.

Luija-Napoleona prezident?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Revol?cijas un republikas redzam?ko l?deru neveiksmes un as?s c??as noveda pie t?, ka v?l tikai da?us gadus iepriek? politiski nenoz?m?gais Luijs-Napoleons k?uva aizvien popul?r?ks sabiedr?bas sl??os, kas valst? v?l?j?s stabilit?ti un dro??bu no soci?listu uzvaras. Jau 28. febru?r? Luijs-Napoleons no Londonas ierad?s Par?z?, no kuras vi?u uzreiz izraid?ja jaun? republikas vald?ba. Ta?u 4. j?nija papildv?l??an?s vi?am izdodas ieg?t vietu Satversmes sapulc?. Politisko un ekonomisko probl?mu plos?taj? valst? Luijs-Napoleons atdz?vina m?tu par Pirm?s imp?rijas mieru un k?rt?bu. Lai izvair?tos no iesaist??an?s Par?zes politiskajos nemieros, Luijs-Napoleons atsak?s no deput?ta kr?sla, un atgrie?as London?, izvairoties no J?nija dien?m. 18. septembra papildv?l??an?s vi?u atkal iev?l Satversmes sapulc?. Vi?a augo??s popularit?tes ietekm? pat republik??u vado?i k??st par Luija-Napoleona atbalst?t?jiem.

1848. gada 10. decembra prezidenta v?l??an?s Luijs-Napoleons uzvar, sa?emot 5 miljonus (74%) balsu un izveido konservat?vu vald?bu. Vi?a iev?l??ana par Valsts prezidentu noz?m?, ka republika ilgi nepast?v?s, jo vi?a m??a m?r?is ir Bonapartu dinastijas atjauno?ana. Savu programmu vi?? defin? ??di: "Napoleona v?rds pats par sevi ir programma. Iek?politik? tas noz?m? k?rt?bu, varas autorit?ti, reli?iju un cilv?ku labkl?j?bu; aiz valsts robe??m tas noz?m? nacion?lu pa?cie?u. ?o politiku, kas s?k?s ar manu iev?l??anu, es turpin??u vad?t, ar Nacion?l?s sapulces un cilv?ku atbalstu, l?dz t?s gal?gai uzvarai." ^[2]

Politi?i, kas vi?u uzskat?ja par nepieredz?ju?u un viegli vad?mu, dr?z p?rliecin?j?s, ka Prezidents ?steno savu politiku. 1848. gada 20. decembr? Luijs-Napoleons izveido pirmo vald?bu, kur? domin? monarhisti un konservat?vie politi?i. Vi?? izmanto konstit?cij? noteikto ministru pak?aut?bu prezidentam, lai pan?ktu tikai sev pak??v?gu ministru iecel?anu.

Satversmes sapulce savu darbu beidz 1849. gada 29. janv?r? un nosaka jaunas parlamenta v?l??anas uz 13.-14. maiju. Luijs-Napoleons l?dz v?l??an?m nav izveidojis sp?c?gu Bonapartistu partiju, un parlament? vi?a ietekme joproj?m ir ?oti v?ja. No 705 deput?tu viet?m jaunaj? Nacion?laj? sapulc? 450 ieg?st konservat?vie sp?ki no t? d?v?t?s "K?rt?bas partijas", 180 ieg?st demokr?tiskie soci?listi un tikai 75 vietas ieg?st iepriek? domin?jo?ie republik??i. Skaidri iez?m?jas lab? un kreis? sp?rna ietekme. Lai ar? konservat?vie deput?ti bija Luija-Napoleona politiskie pretinieki, visi tradicion?lie sp?ki valst? bija vienoti bail?s no demokr?tisko soci?listu pieaugo??s ietekmes, kas bija uzr?d?jusies v?l??anu rezult?tos ne tikai lielaj?s pils?t?s, bet ar? lauku re?ionos.

1850. gada marta un apr??a Nacion?l?s asamblejas papildv?l??an?s negaid?tus pan?kumus g?st demokr?tiskie soci?listi un s?kas konservat?vo reakcija. 31. maij? tiek pie?emts jauns V?l??anu likums, ar kuru v?l?t?jam j?pier?da vismaz tr?s gadu dz?vesvieta vien? adres?, t? samazinot str?dnieku un zemnieku balsot?ju skaitu par gandr?z 30%. Par?z? balssties?go skaits saruka no 225 192 uz 80 894. ^[2]

16. j?lija Preses likums ievie? dro??bas naudu iemaksu, lai nepie?autu "nepie?emamu uzved?bu". Politisko klubu un savien?bu likums tiek izmantots, lai ierobe?otu republik??u klubu darb?bu.

Ja Luijs-Napoleons ?aj? laik? cer tikai uz savas prezidenta varas nostiprin??anu, tad Asamblej? pastiprin?s monarhisti, kas v?las monarhijas atjauno?anu. Bail?s no “sarkano” uzvaras 1852. gada v?l??an?s, vi?i s?k sarunas par monarhijas atjauno?anu,

1850. gada ruden? Luijs-Napoleons apce?o re?ionus ar run?m, kur?s ierosina konstit?cijas izmai?as, lai pan?ktu savu iev?l??anu uz otro termi?u. Vi?? veic izmai?as vald?b? un armij?, nostiprinot savu kontroli. Saasin?s Asamblejas un Prezidenta konflikts. Prezidents apvaino parlamentu savu pilnvaru ierobe?o?an? un aizst?v visp?r?jo balssties?bu atjauno?anu. 1851. gada 19. j?lij? Asambleja noraida Luija-Napoleona konstit?cijas izmai?u pl?nu un 20. august? Prezidents s?k apv?rsuma pl?no?anu. 14. oktobr? Asambleja atk?rtoti noraida visp?r?jo balssties?bu atjauno?anu un 13. novembr? atkal noraida pied?v?t?s konstit?cijas izmai?as.

Varas sagr?b?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Luijs-Napoleons ieg?st armijas uztic?bu, kad 1851. gada 26. novembr? armijas ?ener??i slepeni zv?r uztic?bu Prezidentam. Lai ar? vi?u liel?k? da?a ir vec?s monarhijas un nevis Bonaparta atbalst?t?ji, v?l vair?k vi?iem nepat?k politi?i un Nacion?l? asambleja. Nakt? uz 1851. gada 2. decembri Luijs-Napoleons ?steno valsts apv?rsumu - atlai? Asambleju, atjauno visp?r?j?s v?l??anu ties?bas, arest? visu partiju vad?t?jus un pasludina m?r?i p?rveidot valsts iek?rtu. Parlament?rie?i nobalso par Luija-Napoleona atcel?anu no amata, ta?u pa?i tiek arest?ti. Protestos pret apv?rsumu Par?z? tiek nogalin?ti ap 200 cilv?ku, pretest?ba izce?as ar? re?ionos, kur demokr?tisko soci?listu atbalst?t?ju grupas izr?da pretest?bu, ta?u nesa?em nor?des no centra. Armijai ievie?ot k?rt?bu valst?, 26 000 cilv?ku arest?, 9530 deport? uz Al??riju un 250 nos?ta uz cietumu Kajenn? . 32 valsts departamentos ievie? karast?vokli.

Luija-Napoleona turpm?ko varu raksturo regul?ri referendumi, kuru pozit?vajos rezult?tos valdnieks balst?ja savu le?itimit?ti. Jau 1851. gada 20.-21. decembr? notiek referendums, kas pie??ir Prezidentam pla??kas pilnvaras un ties?bas veidot jaunu konstit?ciju. T? balst?s uz Napoleona I konstit?ciju un to pie?em 1852. gada 14. janv?r?. Konstit?cija atz?st fran?u revol?cijas sasniegumus, prezidentam ievie? 10 gadu pilnvaru termi?u, ar ties?b?m nomin?t p?cteci. Prezidents ir atbild?gs tikai tautai, kuras atbalstu vi?? g?st referendumos. Prezidentam pieder izpildvara un likumdev?ja vara.

1852. gada 29. febru?r? un 14. mart? notiek jaunas Likumdo?anas sapulces v?l??anas kur?s, ?emot v?r? partiju aizliegumu, 253 vietas ieg?st Bonapartisti, 7 monarhisti un 3 republik??i. 1852. gada janv?r? tiek pie?emta jauna konstit?cija, kur? prezidenta termi?? tiek noteikts uz 10 gadiem ar ties?b?m tikt p?rv?l?tam.

Imp?rijas izveido?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Lai ar? imp?rija v?l nav pasludin?ta, Luijs-Napoleons 10. maij? armijai pie??ir jaunus karogus ar imperi?lajiem ?rg?iem. 9. oktobr? uzst?joties ar runu Bordo vi?? beidzot pasludina, ka ir izl?mis atjaunot imp?riju, ta?u v?las to nevis k? milit?ri karojo?u, bet uz??m?jdarb?bas att?st?bas imp?riju.

1852. gada 7. novembr? parlaments maina konstit?ciju, atjaunojot imp?riju un pasludina Luiju-Napoleonu par Napoleonu III. 21. un 22. novembra referendums apstiprina Bonapartu imp?rijas atjauno?anu un Otr? imp?rija ofici?li tiek izveidota 2. decembr?. ^[2]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]