Francijas Likumdo?anas sapulce (fran?u: l’Assemblee nationale legislative ), darboj?s no 1791. gada 1. oktobra l?dz 1792. gada 21. septembrim, bija Francijas karalistes vienpal?tas likumdo?anas org?ns, kura 745 deput?tus, atbilsto?i 1791. gada 14. septembra konstit?cijai, iev?l?ja uz divu gadu pilnvaru termi?u. Jaun? konstit?cija Francij? ieviesa konstitucion?lo monarhiju , kas izr?d?j?s dz?vot nesp?j?ga.

?emot v?r? Nacion?l?s Satversmes sapulces pie?emto l?mumu, Likumdo?anas sapulces v?l??an?s nepiedal?j?s neviens no iepriek??j? parlamenta deput?tiem. V?l??an?s balsot dr?kst?ja tikai nodok?us maks?jo?ie v?rie?i un dal?ba v?l??an?s bija zema. Jaunais parlaments prec?z?k atspogu?oja Fran?u revol?cijas pirmo gadu laik? notiku??s izmai?as sabiedr?bas uzskatos un taj? bija p?rst?v?ti tikai ap 40 aristokr?tu un gar?dznieku. P?r?jo deput?tu liel?k? da?a bija juristi, provin?u bur?u?zijas un pa?vald?bu p?rst?vji. Politiski svar?g?kais Sapulces l?mums bija kara pieteik?ana austrie?u Boh?mijas un Ung?rijas karalim 1792. gada 20. apr?l?, kas aizs?ka Revolucion?ro karu ?ru, kas turpin?j?s l?dz 1815. gadam. Kara s?kums ar? radikaliz?ja valsts iek?politisko att?st?bu, un noveda l?dz kara?a g??anai 10. august?.

Deput?tu izvietojums Likumdo?anas sapulces m?jviet?, biju?aj? man???, deva pirms?kumu m?sdienu politisk? spektra dal?jumam (Lab?jie, Centristi, Kreisie). Deput?tu vair?kums, ap 345 deput?ti bija m?reni centristi, kas atbalst?ja revol?ciju, un atbilsto?i sav?m centr?laj?m s?dviet?m z?l?, tika d?v?ti par L?dzenumu vai Purvu. Parlament? par ietekmi c?nij?s ap 260 konstitucion?l?s monarhijas piekrit?ji fejoni ( Feuillants ) un 136 jakob??u kluba biedri ?aka-Pj?ra Briso ( Jacques-Pierre Brissot ) vad?b?, kas pak?peniski ieguva Purva deput?tu atbalstu. ?aj? laik? no jakob??iem v?l nebija at???lu?ies ?irondisti . Jakob??us atbalst?ja ar? radik?lie republik??i no Kordeljeru kluba .

Rea??jot uz 1791. gada 22. august? Haiti s?ku?os afrik??u vergu revol?ciju, Sapulce, kuras deput?ti dump? vainoja verdz?bas sist?mu, izl?ma uz salu nos?t?t sarunu ved?jus, nevis apspiest to ar bru?otu sp?ku. Vergu dumpja izrais?tais cukura tr?kums atkal izrais?ja nabadz?go iedz?vot?ju neapmierin?t?bas protestus 1791. gada beig?s un 1792. gada s?kum?. Notika izmai?as ar? sabiedr?b? ? bazn?ca zaud?ja monopolu uz laul?bu re?istr?ciju, sieviet?m pie???ra ties?bas piepras?t ??ir?anos. ^[1]

9. novembr? Briso atbalst?t?ji pan?ca stingrus sodus pret valsti pametu?ajiem aristokr?tu emigrantiem, kurus vad?ja kara?a br??i. Vi?us apvainoja dzimtenes nodev?b? , konspir?cij? pret revol?ciju un vi?u ?pa?umus, neatgrie?an?s gad?jum?, draud?ja konfisc?t. Stingrus sodus 29. novembr? ieviesa ar? pret tiem kato?u gar?dzniekiem, kas joproj?m nebija zv?r?ju?i uztic?bu valstij. Kara?a l?mums blo??t ?os likumus izrais?ja spriedzi ar deput?tiem.

Kara s?kums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1792. gada mart? karalim n?c?s vald?b? par ministriem uzaicin?t ?irondistus, kas dr?z pan?ca kara pieteik?anu Austrijas erchercogam. Kara s?k?anos atbalst?ja radik??i, kas cer?ja uz revol?cijas uzvaru p?r?j?s Eiropas zem?s; kara?a galms, kas cer?ja, ka revolucion?ru sak?ve atjaunos kara?a varu; austrie?i cer?ja sakaut revolucion?rus; kam?r m?renie politi?i cer?ja, ka kar? salied?s valsti un izbeigs lab?jo un kreiso nesaska?as. ^[2]

Maij?-j?nij? karalis uzlika veto vair?kiem Sapulces l?mumiem un atlaida ?irondistus no vald?bas, piesaistot fejonu ministrus. 20. j?nij? Sankilotu p?lis iebruka Sapulces telp?s un Tiljer? pil?. Karalis bija spiests publiski iedzert uz n?cijas vesel?bu, ta?u atteic?s atjaunot amat? ?irondistus, kas tagad uzs?ka kursu uz monarhijas g??anu. 28. j?nij? Sapulc? ierad?s Lafajets , kur? neveiksm?gi aicin?ja sl?gt jakob??u klubu un apspiest radik??us.

Revol?cijas haoss bija sagr?vis armijas kaujas sp?jas un iebrukums Habsburgu N?derland? (Be??ij?) izg?z?s. ?emot v?r? kara neveiksmes, Sapulce 1792. gada 11. j?lij? pasludin?ja, ka "n?cija ir briesm?s". P?c kara s?k?an?s, austrie?iem pievienoja ar? sabiedrot? Pr?sijas Karaliste . Apvienot? pr??u-austrie?u karasp?ka komandieris 25. j?lij? izplat?ja manifestu, draudot par?zie?iem ar smagiem sodiem, ja kara?a dz?v?ba tiks pak?auta briesm?m.

Pa ce?am uz fronti, uz Bast?lijas ie?em?anas svin?b?m 1792. gada 14. j?lij? Par?z? sapl?da Nacion?l?s gvardes pulki no visas valsts. No Marse?as n?ko?ais pulks popul?ru padara Marselj?zu , dziesmu, kas k??st par Francijas himnu. ^[3] Radik?lie ?irondisti un jakob??i piesaista ??s bru?ot?s vien?bas, lai ?stenotu kara?a g??anu.

10. augusts. Otr? revol?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kara neveiksmes un uzbrukuma draudi Par?zes iedz?vot?ju vid? pastiprina radik?lismu, kuru izmanto jakob??i un kordeljeri, kas Dantona vad?b? 9. august? sagr?bj varu Par?zes pa?vald?b? un izveido Par?zes kom?nu. 10. augusta r?t? vair?kus t?ksto?us liels sankilotu p?lis un jakob??iem loj?l?s Nacion?l? gvardes vien?bas uzbr?k kara?a m?jvietai, Tiljer? pilij, nogalinot vair?kus simtus kara?a ?veices gvardu. Jau pirms uzbrukuma s?kuma kara?a ?imene mekl?ja patv?rumu net?laj?s Likumdo?anas sapulces telp?s. C??u laik? iet boj? vismaz t?kstotis kara?a gvardu un sankilotu.

Bail?s no dumpinieku iebrukuma ar? Likumdo?anas sapulces telp?m, liel?k? da?a lab?jo un Purva deput?tu b?g, z?l? atst?jot tikai 284 deput?tus, kas pak?aujoties dumpinieku spiedienam nobalso par kara?a pilnvaru aptur??anu, pagaidu vald?bas izveido?anu un Nacion?l? konventa v?l??an?m, kas izlems par valsts p?rvaldes turpm?ko formu.

16. august? pr??u armija iebruka Francij? un ?tri guva uzvaras. Protest?jot pret kara?a g??anu, Lafajets m??ina b?gt uz Lielbrit?niju un padodas austrie?iem. Armiju papildina br?vpr?t?go revolucion?ru t?ksto?i, kas dodas uz fronti. Par?z? varu sagr?bu?ie revolucion?rie sankilotu p??i, bail?s no ?rzemju iebrukuma Par?z?, no 2. l?dz 7. septembrim sar?ko Par?zes cietumnieku slakti?u, likvid?jot ieslodz?tos gar?dzniekus, aristokr?tus, kara?a gvardus, un vienk?r?os ieslodz?tos.

?aj? sakait?taj? atmosf?r? notika Nacion?l? konventa v?l??anas. Nacion?l? konventa v?l??an?s dr?kst kandid?t Likumdo?anas sapulces deput?ti, un v?l??an?s balssties?bas pie??ir visiem 21 gada vecumu sasniegu?ajiem v?rie?iem, t? nodro?inot radik??u n?k?anu pie varas. ^[4] Sav? pirmaj? sapulc?, 1792. gada 21. septembr? Nacion?lais konvents pasludina monarhijas past?v??anas beigas un Francijas republikas izveido?anu.

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Fran?u revol?cijas hronolo?ija

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]