Republique francaise Francijas Republika ← 1946  ?  1958 → Karogs ?erbonis Dev?ze Liberte, Egalite, Fraternite Himna La Marseillaise Francija 1957. gad?:    Francija    Z?ras protektor?ts P?rvaldes centrs Par?ze Valoda(s) fran?u Vald?ba Unit?ra parlament?ra republika Prezidents  - 1947?1954 Vens?ns Oriols  - 1954?1959 Ren? Kot? Premjerministrs  - 1947 Pols Ramadj? (pirmais)  - 1958?1959 ?arls de Golls (p?d?jais) Likumdev?js Parlaments  - aug?pal?ta Republikas padome  - apak?pal?ta Nacion?l? asambleja V?sturiskais laikmets Aukstais kar?  - Pie?emta konstit?cija 1946. gada 27. oktobr?  - Jaun? konstit?cija 1958. gada 4. oktobr? Nauda Francijas franks

Francijas Ceturt? republika , ofici?li Francijas Republika ( fran?u : Republique francaise ), past?v?ja no 1946. l?dz 1958. gadam. Lai ar? liel? m?r? pirmskara Tre??s republikas mantiniece, valsts politisko modeli noteica jauna konstit?cija, ko pie??ma 1946. gada 13. oktobr?. Lai ar? jaun? konstit?cija cent?s rad?t stabil?ku politisko sist?mu, republikai 12 gadu v?stur? bija 21 vald?ba.

?ajos gados Francij? ies?k?s strauja ekonomisk? izaugsme , izveidoj?s moderns valsts soci?l?s aizsardz?bas modelis, notika v?sturiska samierin??an?s ar Rietumv?ciju un s?k?s Eiropas ekonomisk?s kopienas veido?ana. Politiskas probl?mas rad?ja Francijas koloni?l?s imp?rijas sabrukuma s?kums. Pirm?s neatkar?bu ieguva Fran?u S?rijas un Lib?nas mand?tteritorijas , ta?u fran?i nebija gatavi aiziet no Fran?u Indo??nas , s?k?s Pirmais Indo??nas kar? . 1954. gad? s?k?s Al??rijas neatkar?bas kar? , kas izrais?ja politisko kr?zi, Ceturt?s republikas sabrukumu, ?arla de Golla n?k?anu pie varas un Piekt?s republikas izveido?anu.

Izveido?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c Francijas atbr?vo?anas no V?cijas okup?cijas un pronacistisk? Vi?? re??ma sagr?ves, izveidojas Francijas Pagaidu vald?ba , kuru vad?ja Br?v?s Francijas pretest?bas kust?bas vad?t?js ?arls de Golls. Pirmskara politi?u reput?ciju bija sagr?vusi vi?u nesp?ja pretoties v?cu iebrukumam 1940. gad? un sadarb?ba ar Vi?? re??mu. Lielu popularit?ti ieguva Francijas Komunistisk? partija . Pirmajos p?ckara m?ne?os Pagaidu vald?ba ierosin?ja soci?ldemokr?tiskas valsts izveido?anu ar pl?nveida ekonomiku. S?k?s uz??mumu nacionaliz?cijas un soci?l?s likumdo?anas pie?em?ana.

1945. gada 21. oktobr? notika pirm?s Satversmes sapulces v?l??anas, p?c kur?m 1946. gada janv?r? izveidojas tr?s partiju ? komunistu, soci?listu un krist?go demokr?tu koal?cija, kas no varas atspieda gollistus, lai ar? krist?gie demokr?ti s?kotn?ji atbalst?ja de Gollu. Paral?li lielaj?m partij?m nostiprin?j?s maz?s republik??u un biju?o pretest?bas c?n?t?ju partijas, k? ar? veidoj?s jaunas gollistu partijas.

Satversmes satversm? De Golls aizst?v?ja prezident?las republikas mode?a ievie?anu un pretoj?s partiju sist?mas atjauno?anai. Politiskie konflikti noveda pie vi?a atk?p?an?s 1946. gada janv?r?. Vienkameras parlamenta prezident?l?s republikas konstit?cijas modeli aizst?v?ja komunisti un soci?listi, bet tam pretoj?s gollisti un krist?gie demokr?ti. Konstit?cijas projektu noraid?ja 1946. gada 5. maija referendum?.

1946. gada 2. j?nij? notika otr?s Satversmes sapulces v?l??anas, kur?s uzvar?ja krist?go demokr?ti, soci?listu un komunistu alianse. ?emot v?r? prezident?l?s republikas mode?a neveiksmi iepriek??j? referendum?, koal?cija izstr?d?ja jaunu konstit?cijas modeli, kuru, par sp?ti de Golla aicin?jumiem noraid?t, apstiprin?ja 1946. gada 13. oktobra referendum? un t? st?j?s sp?k? 27. oktobr?. Saska?? ar konstit?ciju tika izveidota parlament?ra republika ar divkameru parlamentu, kur? izpildvaru vad?ja premjerministrs, valsts prezidentam atst?jot tikai ceremoni?las funkcijas.

1953. gad? pie??ma vair?kus konstit?cijas labojumus, kas vienk?r?oja neuztic?bas izteik?anu vald?bai, pastiprin?ja premjerministra pilnvaras, aizvietoja proporcion?lo v?l??anu sist?mu ar ma?orit?ro sist?mu.

• 
  1945. gada 21. oktobra Satversmes sapulces v?l??an?s komunisti ieguva 159, krist?gie demokr?ti 150, soci?listi 146 vietas
• 
  1946. gada 2. j?nija Satversmes sapulces v?l??an?s krist?gie demokr?ti ieguva 166, komunisti 153, soci?listi 128 vietas
• 
  1946. gada 10. novembra parlamenta v?l??an?s komunisti ieguva 182, krist?gie demokr?ti 173, soci?listi 102 vietas
• 
  1951. gada 17. j?nija parlamenta v?l??an?s gollisti ieguva 121, soci?listi 107, komunisti 103 vietas
• 
  1956. gada 2. janv?ra parlamenta v?l??an?s komunisti ieguva 150, neatkar?go un zemnieku partija 95 un soci?listi 95 vietas

Past?v??ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1946. gada 10. novembra v?l??an?s komunisti k?uva par liel?ko partiju un vi?u l?deris Moriss Ter?zs neveiksm?gi cent?s k??t par premjerministru, ta?u premjerministra un valsts prezidenta posteni ieguva soci?listi. S?koties Aukstajam karam komunistus, kas ie??ma vicepremjera posteni un ?etras ministru vietas, 1947. gada 5. maij? izsl?dza no valdo??s koal?cijas, vienlaikus joproj?m opoz?cij? atst?jot gollistus. T? k? komunistu un gollistu koal?cija politisko pretstatu d?? nebija re?la, valsti turpm?k vad?ja nestabila soci?listu, krist?go demokr?tu un centriski-lab?jo partiju koal?cija, kas zin?ma k? Tre?ais sp?ks ( Troisieme Force ). P?c 1951. gada soci?listi pameta ?o koal?ciju un turpm?k koal?ciju atbalst?ja maz?s centriski-lab?j?s partijas.

1949. gada apr?l? Francija piedal?j?s NATO dibin??an?. No 1948. l?dz 1951. gadam ASV M?r?ala pl?na ietvaros Francijai pie???ra 2,3 miljardus dol?ru. Kopum? no 1946. l?dz 1953. gada ASV pie???ra 4,9 miljardus dol?ru. Ekonomikas moderniz?cija un draudz?gu attiec?bu izveido?ana ar Rietumv?ciju noveda pie Eiropas Og?u un t?rauda kopienas izveido?anas 1952. gad?. Eiropas integr?cijas projektu vad?ja divk?rt?jais premjerministrs un ?rlietu ministrs Rob?rs ??manis .

Ekonomik? strauji nostiprin?j?s valsts kontrole. Vald?ba nacionaliz?ja og?u, g?zes, auto un avi?cijas nozares uz??mumus, k? ar? liel?k?s bankas, apdro?in??anas komp?nijas. Valsts izstr?d?ja ekonomikas att?st?bas pl?nus. Uz??mumos veidoja vad?bas komitejas, kur?s bez ?pa?niekiem un vad?t?jiem iesaist?ja ar? str?dniekus. Soci?l? likumdo?ana nosac?ja vien?dus ien?kumus v?rie?iem un sieviet?m, papla?in?j?s bezdarbnieku atbalsta programmas, tika ieviesta 40 stundu darba ned??a, apmaks?tu atva?in?jumus un virsstundu darba apmaksu. Ieviesa garant?to minim?lo algu, pabalstus ?imen?m ar b?rniem un nosac?ja 65 gadu pension??an?s vecumu.

1951. gada 17. j?nija v?l??an?s visvair?k balsis ieguva 1947. gad? izveidot? gollistu partija, kas kop? ar komunistiem ar? ?oreiz tika atst?ti ?rpus vald?bas.

P?c smagas fran?u sak?ves Indo??nas kar?, 1954. gada maij? ar soci?listu un komunistu atbalstu izveidoj?s Pj?ra Mendesa-Fransa vald?ba, kuras galvenais ?rpolitikas m?r?is bija kara izbeig?ana. 1954. gada ?en?vas miera konference noveda pie Vjetnamas sadal??anas Zieme?vjetnam? un Dienvidvjetnam? . Lai ar? 1954. gada novembr? s?k?s Al??rijas neatkar?bas kar?, Mendess-Franss pan?ca vieno?anos par neatkar?bas pie??ir?anu Tunisijai un Marokai no 1956. gada marta.

P?c 1956. gada janv?ra v?l??an?m izveidoj?s centristu un soci?listu Republik??u frontes koal?cijas vald?ba, kas s?kotn?ji sa??ma ar? komunistu atbalstu, ta?u piekopa aizvien repres?v?ku politiku Al??rij?, pret ko protest?jot vald?bu pameta vair?ki ministri. 1956. gada oktobra beig?s Francija iesaist?j?s neveiksm?gaj? Suecas kr?z? .

Armijas sacel?an?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1958. gada 13. maij?, baidoties, ka jaunais Francijas premjerministrs no krist?go demokr?tu partijas ir gatavs uzs?kt sarunas ar Al??rijas neatkar?bas c?n?t?jiem, Fran?u Al??rij? izvietot?s armijas ?ener??i sagr?ba varu p?r kolonijas administr?ciju un atsac?j?s atz?t Par?zes vald?bu. Milit?risti piepras?ja nacion?l?s vienot?bas vald?bas veido?anu uztic?t nacion?lajam varonim de Gollam, kur? ?aj? laik? iest?j?s par fran?u kolonistu ties?b?m Fran?u Al??rij? un pret neatkar?bas pie??ir?anu ?ai kolonijai. 24. maij? desantnieki no Al??rijas bez preto?an?s ie??ma Korsiku un jau pl?noja Par?zes desanta oper?ciju.

29. maij? politi?i piekrita armijas pras?b?m un Valsts prezidents uztic?ja vald?bas gro?us de Gollam, faktiski legaliz?jot valsts apv?rsumu. 1. j?nij? de Golla vald?ba sa??ma 329 deput?tu atbalstu, pret balsoja 224 un atturas 37. 1958. gada 28. septembra referendum? apstiprin?ja jaunu konstit?ciju, saska?? ar kuru tika izveidota prezident?la republika un 21. decembr? de Gollu iev?l?ja par Francijas prezidentu.