Fr?drihs Vilhelms Ketlers

Fr?drihs III Vilhelms ; Friedrich III. Wilhelm
	Kurzemes un Zemgales hercogs Livonij?
	Amat? ; 1698. gada 22. janv?ris ? 1711. gada 21. janv?ris
Priek?tecis	Fr?drihs Kazimirs Ketlers
P?ctecis	Anna Ivanovna (re?ente) ; Ferdinands Ketlers
Dzim?anas dati	1692 . gada 19. j?lij? ; Jelgava , Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad Latvija )
Mir?anas dati	1711 . gada 21. janv?r? (18 gadu vecum?) ; Kipe?a , P?terburgas guber?a (tagad Krievija )
Apglab?ts	Jelgavas pils kapenes , Jelgava
Dinastija	Ketleru dinastija
T?vs	Fr?drihs Kazimirs Ketlers
M?te	Elizabete Sofija Hohencolerna
Dz?vesbiedrs(-e)	Anna Ivanovna , Krievijas princese

Fr?drihs III Vilhelms Ketlers (dzimis 1692 . gada 19. j?lij? , miris 1711 . gada 21. janv?r? ) bija Kurzemes hercogs no 1698. gada 22. janv?ra l?dz 1711. gada 21. janv?rim.

Vi?a vald??anas laik? hercogvalsti p?rmai?us okup?ja Zviedrijas un Krievijas karasp?ki. Miris 18 gadu vecum? ce?? no P?terburgas uz Narvu p?c k?z?m ar P?tera I br??ameitu Annu .

Dz?vesg?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Fr?drihs Vilhelms Ketlers dzimis 1692. gad? Jelgav? hercoga Fr?driha Kazimira un vi?a otr?s sievas Elizabetes Sofijas ?imen?. Septi?u gadu vecum? p?c t?va n?ves vi?? 1698. gada 22. janv?r? tika iecelts par Kurzemes un Zemgales hercogu, tom?r l?dz pilngad?bas sasnieg?anai valsti p?rvald?ja vi?a m?te un t?vabr?lis Ferdinands Ketlers . Liel? Zieme?u kara s?kum? 1700. gad? hercogist? ien?ca Saksijas karasp?ks, kas tika sakauts Spilves kauj? un apmet?s S?lijas teritorij?. Kad 1701. gad? Zemgali un Kurzemi okup?ja zviedri, Fr?drihs Vilhelms kop? ar m?ti dev?s pie sava m?tesbr??a Pr?sijas hercoga Fr?driha, kur? 1701. gad? tika kron?ts par pirmo Pr?sijas karali. ?aj? sakar? Fr?drihs Vilhelms tika apbalvots ar Meln? ?rg?a ordeni. Kad 1703. gada 30. mart? vi?a m?te Potsdam? ottreiz apprec?j?s ar Baireitas markgr?fu Kristi?nu Ernestu, vi?? p?rc?l?s uz dz?vi Baireit? un m?c?j?s Erlangenas Bru?inieku akad?mij?. Vi?a m?tei Kurzemes landt?gs at??ma pavaldones ties?bas.

1705. gad? S?liju un Zemgali okup?ja krievi, kas tika sakauti M?rmui?as kauj? . P?c uzvaras Poltavas kauj? kara veiksme nosv?r?s Krievijas pus? un p?c sarun?m 1709. gada oktobr? Marienverderas pils?t? Austrumpr?sij? tika nolemts septi?padsmitgad?go Fr?drihu Vilhelmu apprecin?t ar cara P?tera I pusbr??a Ivana V meitu Annu. V?cu valod? izn?ko?ais politiskais ?urn?ls Europaische Fama 1709. gad? nopublic?ja Fr?driha Vilhelma portretu un ?su atsauci uz vi?a trimdu V?cij?. ^[1]

Hercogistes padome 1709. gad? atzina Fr?drihu Vilhelmu par pilngad?gu un jaunais hercogs Fr?drihs Vilhelms 1710. gada 13. maij? ierad?s Liep?j?. Vi?? t?da? pazi?oja par Atzin?bas orde?a ( l'Ordre de la Reconnaissance ) nodibin??anu ar dev?zi Pour les honnetes gens ("Godapr?ta ?aud?m"). Ordenis tika dibin?ts "pateic?b? visuvarenajam Dievam par Kurzemes atkalatg??anu p?c Liel? Zieme?u kara ( et in memoriam recuperatae Curlandiae )", kas izpost?ja Kurzemi un piespieda mazgad?go hercogu kop? ar m?ti hercogieni Elizabeti Sofiju atst?t savu zemi un mekl?t patv?rumu Pr?sij?, un v?l?k, - kad hercogiene bija devusies otr? laul?b?, - ar? Baireit?, k? ar? “lai atz?m?tu p?rciesto nelaimi un ilgo promb?tni no savas zemes”. ^[2]

1710. gada 11. novembr? (31. oktobr? p?c vec? stila) jaunce?amaj? galvaspils?t? P?terburg? notika varenas k?zas, kur?m bija j?apliecina topo??s Krievijas imp?rijas galma spo?ums. Atce?? no P?terburgas Fr?drihs Vilhelms 1711. gada 21. janv?r? nomira Kipe?as ( Kippingshof, Киппингхоф ) pasta stacij? Ingrij? un tika apst?v?ts agr?k Juhanam ?item pieder?ju?aj? Duderu mui?? ( Duderhof, Дудергоф ) tagad?j?s P?terburgas teritorij?. Hercoga atraitne Anna kop? ar vi?a l??i ierad?s Jelgav? tikai 4. mart?.

Taj? pa?? laik? Kurzem? un Zemgal? s?k?s Liel? m?ra epid?mija, kuras laik? aizg?ja boj? liela da?a no hercogistes iedz?vot?jiem.

Valdnieka tituls [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

K?du 1710. gada dokumentu Fr?drihs Vilhelms Ketlers parakst?ja ar titulu: "No Dieva ??last?bas m?s, Fr?drihs Vilhelms, Kurzemes un Zemgales hercogs Livonij?" (v?ciski: Wir Friedrich Wilhelm von Gottes Gnaden in Lieffland zu Cuhrland und Semgallen Hertzog ). ^[3]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

↑ Europaische Fama: welche den gegenwartigen zustand der vornehmsten hofe entdecket . 1709. 6. lpp . Skat?ts: 2013. gada 7. j?lijs .
↑ ≪V?sturiskie Latvijas valsts apbalvojumi≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2012. gada 31. j?lij? . Skat?ts: 2011. gada 21. august? . Arhiv?ts 2012. gada 31. j?lij?, Wayback Machine vietn?.
↑ Kurzemes un Zemgales valdnieku tituli

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Anton Friedrich Busching, Benjamin Gottfried Weinart. Fr?driha Vilhelma v?stules caram P?terim I sakar? ar laul?bu l?guma sl?g?anu . Magazin fur die neue Historie und Geographie, 15. s?jums, 1781. 201. lpp.

Ketleru dzimtas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un poz?cijas
Priek?tecis: Fr?drihs Kazimirs Ketlers	Kurzemes hercogs 1698. gada 22. janv?ris ? 1711. gada 21. janv?ris	P?ctecis: Anna Ivanovna (re?ente) Ferdinands Ketlers

?is biogr?fiskais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to .

?is ar v?sturi saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to .

[1] Europaische Fama: welche den gegenwartigen zustand der vornehmsten hofe entdecket . 1709. 6. lpp . Skat?ts: 2013. gada 7. j?lijs .

[2] ≪V?sturiskie Latvijas valsts apbalvojumi≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2012. gada 31. j?lij? . Skat?ts: 2011. gada 21. august? . Arhiv?ts 2012. gada 31. j?lij?, Wayback Machine vietn?.

[autogenerated1-3] Kurzemes un Zemgales valdnieku tituli

[1]

[2]

[3]