한국   대만   중국   일본 
Fjodors Dostojevskis ? Vikip?dija P?riet uz saturu

Fjodors Dostojevskis

Vikip?dijas lapa
Fjodors Dostojevskis
Фёдор Михайлович Достоевский
Vasilija Perova "Fjodora Dostojevska portrets" (1872, Tretjakova galerija)
Vasilija Perova "Fjodora Dostojevska portrets" (1872, Tretjakova galerija)
Person?g? inform?cija
Dzimis 1821 . gada 11. novembr? [ v.s. 30. oktobr? ]
Valsts karogs: Krievijas Impērija Maskava , Krievijas Imp?rija
Miris 1881 . gada 9. febru?r? [ v.s. 28. janv?r? ]
Valsts karogs: Krievijas Impērija Sanktp?terburga , Krievijas Imp?rija
Taut?ba krievs
Vec?ki Mihails Dostojevskis
Marija Dostojevska
Liter?r? darb?ba
Nodarbo?an?s prozai?is , ?urn?lists , tulkot?js
Valoda krievu
Rakst??anas laiks 1846?1880
?anri proza , ?urn?listika
Literat?ras virzieni re?lisms

Fjodors Dostojevskis ( Фёдор Михайлович Достоевский ; dzimis 1821 . gada 11. novembr? [ v.s. 30. oktobr? ] , miris 1881 . gada 9. febru?r? [ v.s. 28. janv?r? ] ) bija krievu prozai?is , ?urn?lists un tulkot?js. Vi?u uzskata par vienu no izcil?kajiem pasaules rakstniekiem. Noz?m?g?kie Dostojevska darbi ir rom?ni " Noziegums un sods " ( Преступление и Наказание , 1866), " Idiots " ( Идиот , 1868), " Velni " ("Бесы", 1872) un " Br??i Karamazovi " ( Братья Карамазовы , 1880).

Dz?vesg?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Fjodors Dostojevskis piedzima 1821. gada 30. oktobr? Maskav? ?rsta Mihaila Dostojevska un vi?a sievas Marijas, dzimu?as ?e?ajevas, ?imen? k? otrais no septi?iem b?rniem. Vi?a t?vs bija Polijas-Lietuvas kopvalsts mui?nieku izcelsmes, str?d?ja slimn?c? un bija zemes ?pa?nieks. 1837. gad? no tuberkulozes nomira Fjodora Dostojevska m?te, vi?u kop? ar br?li Mihailu nos?t?ja m?c?ties uz P?terburgas Kara in?enieru akad?miju. 1839. gad? nomira Dostojevska t?vs (viena no versij?m v?sta, ka vi?u nogalin?ja pa?a zemnieki). Dostojevskis ar savu mantojumu atpirk?s no dienesta armij? un nodev?s rakstniec?bai. Sanktp?terburg? s?kot savu rakstnieka karjeru, Dostojevskis no fran?u valodas iztulkoja Onor? de Balzaka darbu "Ei?enija Grand?" ( Eugenie Grandet ), savuk?rt literat?r? par?d?j?s ar savu ?srom?nu "Nabaga ?audis" ( Бедные Люди , 1846).

Dostojevskis pievienoj?s Petra?evska lokam . 1849. gada apr?l? neleg?l? pulci?a locek?us apcietin?ja un p?c nopratin??anas vi?u, k? ar? citus Petra?evska loka biedrus, noties?ja uz n?vi no?aujot. Sodu nemaz nepl?noja izpild?t; vald?ba p?d?j? br?d? aptur?ja soda izpildi ar v?stuli no cara, nomainot sodu uz ?etriem gadiem katorg? Sib?rij? un p?c?ku trimdu. Dostojevskis sodu izcieta Omsk? (da?u laika - k? pacients cietuma slimn?c?). Tam bijusi liela ietekme uz vi?a darbu "Piez?mes no Miru?o nama" ( Записки из мертвого дома , 1862). Sib?rij? Dostojevskis apprec?j?s ar Mariju Isajevu, ta?u laul?ba nebija laim?ga. P?c katorgas termi?a beig?m Dostojevskis k? ierindnieks tika iesaukts Sib?rijas 7. robe?apsardz?bas bataljon? Semipalatinsk? . ?aj? laik? Dostojevskis k?uva dzi?i konservat?vs un reli?iozs.

P?c ?eizara Nikolaja I n?ves 1855. gad? un Krievijas sak?ves Krimas kar? , jaunais valdnieks Aleksandrs II s?ka sal?dzino?a liber?lisma ?ru. Ar laiku Dostojevskim izdev?s uzlabot savu situ?ciju trimd? un pat anon?mi public?t da?as noveles . Galvaspils?t? vi?am ??va atgriezties 1859. gada beig?s. Kop? ar savu br?li Mihailu Dostojevskis s?ka public?t ?urn?lu Время .

1862. gad? Dostojevskis dev?s uz ( Par?zi , Londonu , ?elni , ?veici , It?liju ) un n?kamaj? gad? public?ja "Ziemas piez?mes par vasaras iespaidiem" ( Зимние заметки о летних впечатлениях , 1863). 1863. gad? Dostojevska ?urn?lu sl?dza sakar? ar rakstu par po?u jaut?jumu. Taj? pa?? gad? vi?? v?lreiz dev?s uz rietumiem ar m???ko.

1864. gada s?kum? br??iem Dostojevskiem tika dota at?auja izdot jaunu ?urn?lu ? Эпоха . Mart? par?d?j?s t? dubultnumurs ar Dostojevska st?stu "Piez?mes no pagr?des" ( Записки из Подполья , 1864). T? pa?a gada apr?l? nomira vi?a sieva Ma?a, bet j?lij? - br?lis Mihails. N?kamaj? gad? beidza public?t Эпоха .

1865. gad? Dostojevskis V?cij? nodev?s azartsp?l?m. Vi?? iestiga par?dos, un vi?am n?c?s aiz?emties naudu, lai var?tu atgriezties Krievij?, ta?u tie?i V?sb?den? vi?? s?ka rakst?t rom?nu "Noziegums un sods". Vi?a finansi?l? situ?cija gan nebija saist?ta tikai ar azartsp?l?m; vi?? bija uz??mies visus ar ?urn?la sl?g?anu saist?tos izdevumus, k? ar? ap??mies r?p?ties par br??a ?imeni un savu pad?lu no pirm?s laul?bas, t?p?c nosl?dza sev neizdev?gu dar?jumu ar izdev?ju Stellovski, kas deva Stellovskim ties?bas uz visiem Dostojevska public?tajiem darbiem, k? ar? jaunu rom?nu (ja tas netiktu uzrakst?ts laik?, Stellovskim b?tu devi?us gadus ilgas ties?bas uz visiem Dostojevska public?tajiem darbiem). Dostojevskis s?ka darbu pie rom?na "Sp?lmanis" un, lai pag?tu pabeigt to laik?, nol?ga sev stenogr?fisti Annu S?itikinu, kur? dr?z iem?l?j?s. 1867. gada febru?r? vi?i apprec?j?s, ta?u Dostojevskis nesp?ja atteikties no azartsp?l?m, t?p?c vi?u laul?bas pirmie gadi bija nelaim?gi. Saasin?j?s ar? Dostojevska epilepsija . Ar laiku Dostojevskis tom?r azartsp?les pameta. ?imene ?etrus gadus pavad?ja ?rzem?s ( V?cij? , ?veic? , It?lij? , tad atkal V?cij?). 1868. gad? ?en?v? nomira Dostojevska pirmais b?rns, Sonja. ?rzem?s Dostojevskis uzrakst?ja rom?nu "Idiots", k? ar? pirmo da?u rom?nam "Velni" ( Бесы , 1872).

1873. gad? Dostojevskis k?uva par ?urn?la Гражданин redaktoru. Vi?? taj? ar? rakst?ja sleju "Rakstnieka dienasgr?mata". Sleja ieguva popularit?ti, un 1876. gad? vi?? to izdeva atsevi??i k? sava laika soci?lo un politisko notikumu koment?ru.

1875. gad? vi?? public?ja rom?nu "Pusaudzis" ( Подросток , 1875). "Rakstnieka dienasgr?matas" ietvaros Dostojevskis public?ja ar? dai?darbus, piem?ram, "L?npr?t?g?", "Smiekl?ga cilv?ka sapnis", "Bulbulis" ( Бобок , 1873) u.tml.

1878. gad? no epilepsijas l?kmes nomira Dostojevska d?ls Aleksejs. Dostojevskis s?r?s dev?s uz Optinas Pustinas klosteri. 1879.?1880. gad? turpin?jumos tika public?ts vi?a rom?ns "Br??i Karamazovi".

1881. gada janv?r? Dostojevskis nomira no asinsizpl?duma plau??s.

Iev?rojam?kie darbi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  • Бедные люди ( Nabaga ?audis ) (1846)
  • Двойник. Петербургская поэма (1846)
  • Неточка Незванова (1849)
  • Село Степанчиково и его обитатели (1859)
  • Униженные и оскорбленные ( Pazemotie un apvainotie ) (1861)
  • Записки из мертвого дома ( Piez?mes no Miru?o nama ) (1860)
  • Скверный анекдот (1862)
  • Записки из подполья ( Piez?mes no pagr?des ) (1864)
  • Преступление и наказание ( Noziegums un sods ) (1866)
  • Игрок ( Sp?lmanis ) (1867)
  • Идиот ( Idiots ) (1868)
  • Бесы ( Velni ) (1872)
  • Подросток ( Pusaudzis ) (1875)
  • Братья Карамазовы ( Br??i Karamazovi ) (1880)

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]