Me?a ka?is
, ar?
savva?as ka?is
(
Felis silvestris
) ir
ka?u dzimtas
(
Felidae
) suga, kas pieder
ka?u ?intij
(
Felis
). Me?a ka?im ir 6
pasugas
, no kur?m viena ir
m?jas ka?is
(
Felis silvestris catus
). Par m?jas ka?a priek?teci uzskata vienu no me?a ka?a pasug?m ?
?frikas savva?as ka?i
(
Felis sylvestris libyca
).
Me?a ka?a izplat?bas are?ls aptver
Eiropas
dienvidda?u,
?zijas
centr?lo un dienvidda?u un liel?ko da?u
?frikas
.
[1]
Tas parasti m?t jauktos platlapju me?os,
step?s
un
savann?
. Me?u intens?v? izmanto?ana gan me?r?pniec?bai, gan cilv?ku atp?tai liek me?a ka?iem p?rvietoties uz cit?m
biom?m
, piem?ram,
skujkoku
me?iem
, klin?ain?m augstien?m, t?re?iem,
kr?m?jiem
,
purviem
un
j?ras
piekrasti. Me?a ka?is ir visizplat?t?kais no savva?as ka?iem, t?d?? suga nav iek?auta Pasaules
Sarkanaj? gr?mat?
. Tom?r daudz?s Eiropas valst?s me?a ka?is ir aizsarg?jams.
[2]
Latvij?
me?a ka?is vairs nav sastopams.
[2]
Me?a ka?is augum? ir l?dz?gs
m?jas ka?im
, bet ir par to nedaudz liel?ks un sp?c?g?ks. Me?a ka?a ?erme?a garums ir 36,5?80
cm
, t? aste 21?45 cm,
[3]
augstums skaust? 25?40 cm. Liel?k? da?a me?a ka?u sver 3?6
kg
, bet maz?kie indiv?di var sv?rt tikai 1,6 kg, bet liel?kie 13 kg.
[4]
[5]
?frikas un ?zijas pasugas ir slaid?kas nek? Eiropas me?a ka?is, k? ar? t?m sal?dzino?i ir gai??k, ?s?ks un pl?n?ks ka?oks. T? ka?oka kr?sa var b?t smil?u br?na, rudi br?na vai pel?kbr?na ar tum??k br?n?m sv?tr?m vai raibumiem.
Me?a ka?is ir ?oti uzman?gs dz?vnieks. Tas baid?s no cilv?ka un izvair?s no apdz?voto vietu tuvuma. Me?a ka?is ir vientu?nieks un teritori?ls dz?vnieks. T? teritorija ir 1,5?12 km² liela.
T?vi?iem
teritorija ir liel?ka nek?
m?t?t?m
, k? ar? t?vi?a teritorija p?rkl?jas ar 3?6 m?t??u teritorij?m. Abi dzimumi savu teritoriju iez?m? ar
ur?nu
,
fek?lij?m
un zemes skr?p?jumiem.
[6]
Me?a ka?u galvenie konkurenti uz bar?bu ir
lapsas
,
?ak??i
un
niedr?ju ka?i
.
Me?a ka?i ir izteikti ga??d?ji. Tie p?rtiek no
tru?iem
un nelieliem
grauz?jiem
, piem?ram,
?urk?m
,
pel?m
,
strupast?m
un
lemingiem
.
[2]
Me?a ka?is veikli k?pel? pa zariem, ?erot
v?veru
mazu?us un putnus. Kopum? tas med? jebko, ko var nomed?t. T?s ir
?irzakas
,
vardes
,
zivis
,
zebiekstes
,
skorpionus
un pat mazas
stirni?as
vai
antilopes
.
[6]
Nepiecie?am?bas gad?jum? tie ?d ar? maitu.
Me?a ka?is p?rojas vienu reizi gad?. Tom?r ir iesp?jams otrais metiens, ja pirmais aiziet boj?. T? p?ro?an?s laiks Eirop? ir no febru?ra l?dz martam, bet ?frik? tas ir
lietus sezon?
. Gr?sn?ba ilgst 56?69 dienas. ?frikas pasug?m gr?sn?bas periods ir ?s?ks nek? Eiropas me?a ka?im.
[6]
Metien? ir 1?5 ka??ni, bet visbie??k ir 3 vai 4 mazu?i. Tie piedzimst m?t?tes iek?rtot? mig? ? koka dobum?, al? starp klint?m vai sakn?m,
tru?u
vai
?p?u
pamest?
al?
. Ka??ni piedzimstot sver 75?150
g
, Tie ir akli un nevar?gi. Acis atveras p?c 7?12 dien?m. Med?t ka??ni s?k 10?12 ned??u vecum?. M?te tos z?da ar pienu pirmos 2 m?ne?us. Jau 3 m?ne?u vecum? ka??ni s?k dz?vot patst?v?gi, pametot m?ti. Apm?ram gada vecum?, kad jaunie ka?i sasniedz dzimumbriedumu, tie ie?em savu teritoriju.
[6]
T? mazu?us apdraud un bie?i nogalina
caunas
.
[7]
K?dreiz me?a ka?i liel? skait? apdz?voja visu
Eiropu
. Lielu
me?u teritoriju izcir?ana
izrais?ja me?a ka?u p?rcel?anos uz mier?g?kiem re?ioniem. Neraugoties uz to, tie k?uva par mednieku iecien?tu objektu. Mednieki uzskat?ja ka t? vi?i aizsarg? maz?kus med?jamos dz?vniekus un uz zemes ligzdojo?os putnus, piem?ram,
faz?nus
vai
irbes
.
19. gadsimt? un 20. gadsimta s?kum? mednieki iz??va t?ksto?iem me?a ka?u, kuri l?dz ar to no daudz?m viet?m izzuda. Par laimi me?a ka?im, 20. gadsimta abi pasaules kari piev?rsa cilv?ku uzman?bu cit?m probl?m?m un l?dz ar to tika p?rtraukta ?? dz?vnieka izn?cin??ana. Tagad sabiedrisk? doma ir main?jusies un cilv?ki v?las piln?b? izbeigt lielo pl?s?go dz?vnieku nogalin??anu.
Me?a ka?is ir v?rt?gs dabas elements. Viens no nedaudzajiem t? ienaidniekiem ir
l?sis
.
[8]
Me?a ka?im ir 6 pasugas:
- ↑
≪IUCN: Felis silvestris≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2011. gada 24. febru?r?
. Skat?ts: 2012. gada 19. janv?r?
.
- ↑
2,0
2,1
2,2
≪Eiropas me?a ka?is≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2013. gada 15. j?nij?
. Skat?ts: 2010. gada 16. august?
.
Arhiv?ts
2013. gada 15. j?nij?,
Wayback Machine
vietn?.
- ↑
≪Felis silvestris (Schreber)≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2012. gada 26. apr?l?
. Skat?ts: 2011. gada 20. septembr?
.
- ↑
≪Felis silvestris Schreber, 1777≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2012. gada 14. apr?l?
. Skat?ts: 2012. gada 19. janv?r?
.
Arhiv?ts
2012. gada 14. apr?l?,
Wayback Machine
vietn?.
- ↑
Boitani, L. 1984. Simon & Schuster's Guide to Mammals. Simon & Schuster/Touchstone Books,
ISBN 978-0-671-42805-1
- ↑
6,0
6,1
6,2
6,3
Sunquist, M.; Sunquist, F. (2002). Wild cats of the World. Chicago: University of Chicago Press. pp. 83?98.
ISBN 0-226-77999-8
.
- ↑
Geptner, V.G., Sludskii, A. A., (1972) Mlekopitaiu??ie Sovetskogo Soiuza. Vys?aia ?kola, Moskva. (In Russian; English translation: Heptner, V.G.; Sludskii, A.A.; Bannikov, A.G.; (1992) Mammals of the Soviet Union. Volume II, Part 2: Carnivora (Hyaenas and Cats). Smithsonian Institute and the National Science Foundation, Washington DC). Pages 398?497.
- ↑
Dz?vnieku pasaul?,Izdev?js UAB IMP BALTIC, 61 karte,
ISBN 9986-9333-7-4