Erihs fon Man?teins
(
v?cu
:
Erich von Manstein
; dzimis
1887
. gada
24. novembr?
, miris
1973
. gada
9. j?nij?
) bija
v?cu
virsnieks,
?ener?lfeldmar?als
. Viens no paz?stam?kajiem V?rmahta komandieriem
Otr? pasaules kara
laik?. P?c kara bija V?cijas kanclera
Konr?da Adenauera
milit?rais padomnieks.
Dzimis 1887. gad?
Berl?n?
k? desmitais b?rns pr??u virsnieka Eduarda fon Levinska ?imen?. Krist?ts k? Fricis Erihs Levinskis, bet dr?z vi?u adopt?ja m?tes m?sas Man?teinas ?imen?. No 1894. l?dz 1899. gadam m?c?j?s
?trasburgas
licej?, no 1900. l?dz 1906. gadam
kadetu
skol?s
Pl?n?
un
Berl?nes
piev?rt?, bet 1913. gada oktobr? iest?j?s
Berl?nes kara akad?mij?
.
Pirm? pasaules kara
laik? Man?teins dien?ja gan
Rietumu
(
Be??ij?
,
Francij?
), gan
Austrumu front?
(
Polij?
,
Serbij?
,
Igaunij?
). Piedal?j?s
Verdenas kauj?
). 1914. gad? Polij? tika ievainots, 1915. gad? atgriez?s ierind? un l?dz kara beig?m dien?ja par ?t?ba virsnieku. 1918. gad? iest?j?s robe?apsardzes sp?kos pie
Breslavas
.
1920. gad? apprec?ja
Sil?zijas
zemes ?pa?nieka meitu Jutu fon Le?u (
Loesch
), ?imen? v?l?k piedzima meita un divi d?li (viens no d?liem krita Otraj? pasaules kar?
Austrumu front?
). P?c Pirm? pasaules kara Man?teins palika v?cu armijas sast?v? un 1927. gad? ieguva majora pak?pi. 1935. gad? k?uva par Sauszemes karasp?ka ?t?ba (
Oberkommando des Heeres
) oper?ciju p?rvaldes vad?t?ju (
Chef der Operationsabteilung
). 1936. gad? Man?teins k?uva par Sauszemes karasp?ka ?ener?l?t?ba priek?nieka, ?ener??a
Ludviga Beka
vietnieku (
Oberquartiermeister I
).
1938. gada 18. august? ?ener?lleitnantu Man?teinu iec?la par
Polijas kampa?as
Armiju grupas "Dienvidi"
(
Heeresgruppe Sud
) komandiera
Gerda fon Rund?teta
?t?ba priek?nieku. Man?teina vad?b? izstr?d?ja iebrukuma pl?nu Polijas dienvidos.
Polijas kampa?a
s?k?s 1939. gada 1. septembr?, sagraujot Polijas armiju. T?l?t p?c
Var?avas
kri?anas
?dolfs Hitlers
pav?l?ja ?ener?lim
Francam Halderam
izstr?d?t pl?nu iebrukumam
Francij?
, bet Man?teinu iec?la par Run?teda komand?t?s
Armiju grupas "A"
(
Heeresgruppe A
) ?t?ba priek?nieku. Kop? ar
Heincu Guderianu
Man?teins izstr?d?ja alternat?vu uzbrukuma pl?nu, kas, at??ir?b? no Haldera pl?na, neatk?rtoja Pirm? pasaules kara
?l?fena pl?nu
ar iebrukumu caur
Be??iju
(Man?teins uzskat?ja, ka ??dam uzbrukumam fran?i ir sagatavoju?ies), bet paredz?ja uzbrukt caur
Ard?niem
. Uzbrukumam tika izv?l?ts p?rveidots Man?teina pl?ns, un V?cija c??? pret Franciju guva uzvaru. Man?teinu par t? izstr?di apbalvoja ar
Dzelzs krusta Bru?inieka krustu
un iec?la par ?ener?li.
Latvijas okup?cijas laik?
1941. gada 26. j?nij? vi?a komand?t?s tanku karasp?ka vien?bas par vair?k k? 100 km apsteidza p?r?jo V?rmahta karasp?ku un ie??ma
Daugavpili
, p?rraujot strat??iski svar?go
Daugavas
aizsardz?bas l?niju. 1941. gada septembr? Man?teinu iec?la par
11. armiju
komandieri, kuras uzdevums bija ie?emt
Krimu
un
Sevastopoli
. Man?teina komand?t? armija asto?us m?ne?us
aplenca Sevastopoli
un to ie??ma 1942. gada 4. j?lij?. Par ?o sasniegumu Man?teinam pie???ra
?ener?lfeldmar?ala
dienesta pak?pi un uzdeva ie?emt
blo??to ?e?ingradu
, tom?r tas neizdev?s. 1942. gada 21. novembr? Man?teinu iec?la par
Armijas grupas "Dona"
komandieri. Grupas uzdevums bija atbr?vot no ielenkuma
Sta?ingrad?
?ener?lfeldmar?ala
Fr?driha Paulusa
6. armiju
. Man?teina uzbrukumu Sarkan? armija atsita, un V?rmahts pie Sta?ingradas piedz?voja nopietnu sak?vi.
P?c Sta?ingradas sak?ves v?cu armija p?rgrup?j?s, un Man?teinu iec?la par
Armiju grupas "Dienvidi"
(
Heeresgruppe Sud
) virspav?lnieku. No 1943. gada 19. febru?ra l?dz 15. martam Man?teina komand?t? armiju grupa izc?n?ja
Tre?o Harkivas kauju
, atkal ie?emot
Harkivu
un
Belgorodu
, izn?cinot 52 padomju div?zijas.
Kurskas kaujas
laik? Man?teins komand?ja v?cu uzbrukuma dienvidu virzienu. Jau Kurskas kaujas laik? Man?teinam rad?s domstarp?bas ar Hitleru par kara ve?anas taktiku, kuras pastiprin?j?s l?dz ar PSRS uzvar?m. 1944. gada mart? Man?teinu atc?la no armiju grupas "Dienvidi" komand??anas, bet viet? iece?ot
Modelu
. P?c atcel?anas no amata vi?? ?rst?j?s acu kl?nik? Breslav?. Kaut ar? Man?teins nepiedal?j?s
20. j?lija sazv?rest?b?
pret Hitleru, tom?r vi?? par to zin?ja, jo jau 1943. gad? ar vi?u par sazv?rest?bu run?ja t?s l?deris
Hennings fon Treskovs
. Pats Man?teins atteic?s piedal?ties, jo "pr??u feldmar?ali nedumpojas" (
Preussische Feldmarschalle meutern nicht
).
P?c kara Man?teins tika izsaukts k? liecinieks uz
Nirnbergas pr?v?m
, v?l?k k? karag?steknis tika ieslodz?ts
Brid?end?
,
Vels?
. PSRS spiediena rezult?t? 1949. gad?
Hamburg?
notika britu kara tribun?ls, kur? Man?teinu aps?dz?ja kara noziegumos. Man?teins tika attaisnots 17 aps?dz?bas punktos, atz?ts par vain?gu divos un noties?ts uz 18 gadiem cietum?. V?l?k sods tika samazin?ts uz 12 gadiem, bet 1953. gada 6. maij? Man?teins "vesel?bas st?vok?a d??" tika atbr?vots.
P?c atbr?vo?anas Man?teins k?uva par V?cijas kanclera
Konr?da Adenauera
milit?ro padomnieku, konsult?ja
Bundesv?ra
izveidi un t? iek?au?anos
NATO
strukt?r?s. V?l?k ar ?imeni p?rc?l?s dz?vot uz
Bav?riju
, kur mira 1973. gad? 85 gadu vecum?.