Erasts Bite
Latvijas tieslietu ministrs
Amat? 1926 . gada 7. maijs  ?  1927 . gada 26. oktobris
Premjerministrs	Arturs Alberings Mar?ers Skujenieks
Priek?tecis	Ansis Petrevics
P?ctecis	Juris Pab?rzs
Dzim?anas dati	1880 . gada 16. febru?r? N?taures pagasts , R?gas apri??is , Vidzemes guber?a , Krievijas imp?rija (tagad   Latvija )
Mir?anas dati	1942 . gada 7. febru?r? (61 gada vecum?) Uso?lags , KPFSR (tagad   Krievija )
Taut?ba	latvietis
Politisk? partija	Latvijas Demokr?tisk? partija , Latvijas Tautas partija , Demokr?tiskais Centrs
Profesija	jurists
Augstskola	T?rbatas universit?te
Triju zvaig??u ordenis

Erasts Bite ( 1880 . gada 16. febru?ris ? 1942 . gada 7. febru?ris ) bija Latvijas jurists un politi?is. Bijis Latvijas tieslietu ministrs (1926?1927), k? ar? Latvijas Sen?ta prokurors (1924?1926; 1928?1940).

Dz?vesg?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dzimis 1880 . gada 16. febru?r? N?taures pagast? amatnieka J?kaba Bites un vi?a sievas Annas ?imen?. 1903 . gad? beidza m?c?bas R?gas gar?gaj? semin?r?, p?c tam, l?dz 1911 . gadam, str?d?ja R?g? par skolot?ju. 1913 . gad? pabeidza studijas T?rbatas universit?tes Juridiskaj? fakult?t?, tad iest?j?s advokat?r? par zv?rin?ta advok?ta pal?gu.

Pirm? pasaules kara laik? darboj?s Baltijas b?g?u apg?d??anas komitej? R?g?, sniedzot b?g?iem pal?dz?bu juridiskos jaut?jumos. 1917 . gad? iev?l?ts R?gas pils?tas dom?, kur bija domes sekret?rs. V?cu okup?cijas laik? ierosin?ja dibin?t Demokr?tisko bloku . Darboj?s Demokr?tiskais blok?, v?l?k Tautas padom? . 1918 . gada 17. novembra san?ksm?, kur tika pie?emta Tautas padomes politisk? platforma, iev?l?ts padomes prezidijs un izlemts jaut?jums par pagaidu vald?bas organiz??anu, Erasts Bite tika iev?l?ts par sekret?ru. Latvijas proklam??anas akt? 18. novembr? vi?? nolas?ja iepriek??j?s dienas s?des protokolu un pagaidu konstit?ciju. Taj? pa?? gad? iecelts par miertiesnesi. 1919 . gad? iecelts par R?gas apgabaltiesas locekli. 1920 . gad? iev?l?ts Satversmes sapulc? , kur iecelts par sekret?ra biedru. Vi?u iev?l?ja amnestijas, juridiskaj? un pa?vald?bas komisij?s. 1921 . gad? R?gas apgabalties? iecelts par Administrat?v?s noda?as vad?t?ju.

1924 . gad? k?uva par Latvijas Sen?ta prokuroru. Amat? bijis l?dz 1926 . gada 7. maijam , kad k?uva par tieslietu ministru Artura Alberinga vad?taj? vald?b? . Amat? palika ar? n?kamaj? ? Mar?era Skujenieka vad?taj? ? Ministru kabinet?. Bites darb?bas laik? Saeima pie??ma Dzelzce?u likumu, Gaisa satiksmes likumu, likumu par m?riem un svariem, likumu par karaskol?m, likumu par Herdera instit?tu R?g? u.c. 1928 . gad? atgriez?s Latvijas Sen?ta prokurora amat?.

P?c Latvijas okup?cijas arest?ts, 1941 . gada 14. j?nij? deport?ts uz Molotovas apgabala Uso?laga nometni. Miris 1942 . gada 7. febru?r? .

Apbalvojumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Apbalvots ar Triju Zvaig??u orde?a III ??iru, Latvijas Atbr?vo?anas kara piemi?as z?mi un Latvijas Republikas atbr?vo?anas c??u 10 gadu jubilejas piemi?as meda?u .

Latvijas Sen?ts 1938. gada novembr?. Pirmaj? rind? (no kreis?s): senatori R. Alksnis, J. Balodis , Dr. K. Puri?? , Civillietu kas?cijas departamenta priek?s?d?t?js senators O. Ozoli?? , Apvienot?s sapulces un Krimin?l?s kas?cijas departamenta priek?s?d?t?js senators A. Gubens , Administrat?v? departamenta priek?s?d?t?js senators J. Kalacs , virsprokurors F. Zilbers , senatori F. Konradi , K. Ducmanis . Otraj? rind? no kreis?s: senators A. Rump?ters , prokurors E. Bite , senatori P. St?rste , J. Grots , M. ?akste , J. Skudre , P. Leit?ns , J. Ankravs , T. Bergt?ls , prokurors T. ?dris .

Avoti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Tem?da, 1990., III
• Latvijas vado?ie darbinieki, R?ga, 1935.
• Latvijas V?stnesis, 18.12.1997.
• Aizvestie, 1941. gada 14. j?nijs, Latvijas Valsts arh?vs, Nordic