Elpvads ar bronhiem
Elpvads
jeb
traheja
(
lat??u
:
trachea
) ir
elpo?anas sist?mas
cauru?veida org?ns, kura galven? funkcija ir nog?d?t
gaisu
no
balsenes
l?dz
plau??m
, kur sadal?s divos galvenajos
bronhos
. Traheju veido
skrim??audi
. Aiz elpvada atrodas
bar?bas vads
. Cilv?ka elpvada garums ir no 10 l?dz 12 cm, diametr? ? no 2 l?dz 2,5 cm.
Elpvads nesaplok, jo sienas veido l?dz 20 pakavveida hial?nie skrim??i, kuri var ar? p?rkauloties.
Skrim??u
mugurpus? saistaudi un gludo musku???nu k?l??i veido sienu ?
paries membranaceus.
T? ir m?ksta, var ieliekties.
Elpvada
g?ot?da
ir gluda, to veido daudzrindu skropstainais epit?lijs, kur? iz??ir skropstain?s, baz?l?s ??nas, g?ot??nas un endokr?n?s ??nas.
- Skropstain?s ??nas ir cilindriskas, uz virsmas ap 250 skropsti?u. Skropsti?u kust?bas un straujas izelpas (atklepo?ana) veicina mikroorganismu izvadi kop? ar g?ot?m.
G?ot?m
ir pretbakteri?las ?pa??bas, jo to sast?v? ir
lizoc?ms
,
interferons
un
im?nglobul?ni
.
- Endokr?n?s ??nas izvietojas pa vienai, baz?laj? da?a sekr?ta graudi?i. Izdala
pept?du
hormonus
un biog?nos
am?nus
, regul?jot musku?u sarau?anos un epit?lija barjerfunkciju.
- Baz?l?s ??nas ir ov?las vai tr?sst?rveid?gas.
Zem epit?lija
baz?l?s membr?nas
25?40 μm biezs v?ji kr?sots sl?nis. To veido bl?vi novietotie
kolag?na
?kiedru k?l??i. ?o sl?ni var uzskat?t par neparasti biezu un bl?vu baz?l?s membr?nas retikul?ro pl?tn?ti.
Sm???t?jiem
ar hronisku
klepu
?is sl?nis ir ?pa?i biezs.
Zem t?s ir g?ot?das irdenie saistaudi (
lamina propria
) ar daudz
limfoc?tiem
, kur var atrast ar?
plazmoc?tus
,
eozinofilus
un
tukl?s ??nas
.
Zemg?ot?das saistaudos atrodas
asinsvadi
,
limfvadi
un
nervi
. Zemg?ot?das sl?nim rakstur?gs liels daudzums serozo un mukozo dziedzeru.
Elpvada musku?sl?nis veido
m. trachealis
, kura sarau?an?s izraisa zemg?ot?das dziedzeru sekr?ta izdal??anos elpvada l?men?.
[1]
[2]
- ↑
Ross, Michael.
Histology a text and atlas
(5th ed.). Wojciech Pawlina. p. 617.
- ↑
A.D?lmane. Histolo?ija. 2004