Ein?teinijs

Ein?teinijs
99	2 ; 8 ; 29 ; 32 ; 18 ; 8 ; 2
	Es ; [252] g/mol
	[Rn]5f 11 7s 2
Oksid??anas pak?pes	+2, +3 , +4
Elektronegativit?te	1,3
Bl?vums	8840 kg/m 3
Ku?anas temperat?ra	1133 K (860 °C)
Vir?anas temperat?ra	1269 K (996 °C) (apl?ses)

Ein?teinijs ir m?ksl?gs ??miskais elements ar simbolu Es un atomskaitli 99. Tas ir met?lisks radioakt?vais elements, kas pieder pie aktin?diem . Ein?teinijs nosaukts par godu Albertam Ein?teinam . Tas pirmo reizi atkl?ts 1952. gada decembr? ?de?ra?a bumbas spr?dziena radioakt?vajos nokri??os, kur veidojies no ur?na , t? kodoliem satverot lielu daudzumu neitronu . ??diem kodoliem rakstur?ga daudzk?rt?ja b?ta sabruk?ana , kas katrreiz noved pie jauna, periodiskaj? tabul? pa labi eso?a elementa veido?an?s. Ein?teiniju izmanto sevi??i smago un nestabilo elementu kodolu sint?zei , piem?ram, kodolreaktoros , lai ieg?tu citus smag?kus elementus k? fermiju . To izmanto ar? zin?tniskaj? p?tniec?b?. Dab? ein?teinijs nav sastopams.

?pa??bas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Fizik?l?s ?pa??bas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ein?teinijs ir m?ksl?gi ieg?ts ??miskais elements. Tas ir aktin?ds ar sudrabainu sp?dumu. T? bl?vums norm?los apst?k?os ir 8840 kg/m³ (8,84 g/cm³). T? ku?anas temperat?ra ir 860 °C. Ein?teinijs ir m?ksts met?ls, kura tilpuma elast?bas modulis ir tikai 15 G Pa , kas ir viens no maz?kajiem met?liem, kas nav s?rmu met?li . Ein?teinija elektronu konfigur?cija ir [Rn]5f ¹¹7s ².

??misk?s ?pa??bas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ein?teinija ??misk?s ?pa??bas ir l?dz?gas citu aktin?du ??miskaj?m ?pa??b?m. T? oksid??anas pak?pe parasti ir +3, bet var b?t ar? +2 vai +4. Ein?teinijs veido savienojumus ar sk?b?m un da?iem nemet?lu elementiem. Liel?koties ?ie savienojumi ir p?t?ti laboratorij?s. Ir izp?t?ti ein?teinija oks?di .

Izotopi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ein?teinija izotopi ir nestabili un pak?auti radioakt?vajai sabruk?anai . Stabil?kais ein?teinija izotops ir ²⁵²Es, kura pussabruk?anas periods ir 471,7 dienas. ^[1] N?kamie stabil?kie izotopi ir ²⁵⁴Es (275,7 dienas), ²⁵⁵Es (39,8 dienas) un ²⁵³Es (20,47 dienas). ^[1] Ir ieg?ti ein?teinija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 240 l?dz 258. ^[1] Visi ein?teinija izotopi ir radioakt?vi .

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ein?teinijs un n?kamais elements periodiskaj? tabul? fermijs ieg?ts Losalamosas nacion?laj? laboratorij? no radioakt?vajiem putek?iem, kas ieg?ti no 1952. gada 1. novembr? notiku?? ?de?ra?a bumbas Ivy Mike izm??in?juma Enivetokas atol?, Klus? oke?na dienvidos. Uz atola kora??iem tika konstat?ts liel?ks ein?teinija daudzums. Milit?r?s slepen?bas d?? s?kotn?ji inform?cija netika public?ta. ^[2]

??miskais elements nosaukts par godu Albertam Ein?teinam , lai gan vi?am nav saist?ba ar elementa atkl??anu vai t? p?t??anu.