Eesti Energia

Vikip?dijas lapa
AS Eesti Energia
Tips Akciju sabiedr?ba
Darb?bas joma ener??tika
Dibin?ts 1939. gads (m?sdienu form? 1998. gad?)
Galvenais birojs Tallina , Karogs: Igaunija  Igaunija
Pakalpojumi Elektroener?ijas, siltuma un degvielas ra?o?ana
?pa?nieks(-i) Igaunijas valsts
Darbinieki 5700 (2016. gads)
T?mek?a vietne energia.ee
Eesti Energia galven? biroja ?ka Tallin?

AS Eesti Energia ir Igaunijas valstij piedero?s ener??tikas uz??mums, kas nodarbojas ar elektroener?ijas , siltuma un degvielas ra?o?anu, sadali un p?rdo?anu. Uz??mums ir dibin?ts 1939. gad?. T? galvenais birojs atrodas Tallin? .

Uz??muma grupas darb?ba izv?rsta Igaunij?, Latvij?, Lietuv?, Polij?, Somij?, Jord?nij? un ASV. Igaunij? uz??mums darbojas ar z?molu Eesti Energia , bet ?rvalst?s ? Enefit . Baltijas j?ras re?ion? uz??mums iesaist?ts elektroener?ijas tirg?, Igaunij? ? ar? g?zes tirg?, bet starptautiski tas darbojas degvielas tirg?.

Eesti Energia ir pasaul? vado?ais degsl?nek?a p?rstr?des uz??mums, kas savas tehnolo?ijas eksport? ar? uz cit?m valst?m. [1] Grupai piedero??s Narvas sp?kstacijas nodro?ina liel?ko da?u Igaunij? sara?ot?s elektroener?ijas (11 TWh gad?). Ar atjaun?go ener?iju nodarbojas Eesti Energia meitas uz??mums Enefit Green .

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Uz??muma priek?tecis bija akciju sabiedr?ba Elektrikeskus , kas dibin?ta 1939. gada 8. maij?. Uz??muma m?r?is bija veikt Igaunijas elektrifik?ciju . Tika uzb?v?tas elektrol?nijas, k? ar? s?kta jaunu elektrostaciju projekt??ana.

1945. gad? uz??mums tika p?rd?v?ts par Eesti Energia . 1949. gada 22. janv?r? darbu s?ka elektrostacija Kohtla-Jerv? . T? bija pirm? sp?kstacija, kas izmantoja jaunu degsl?nek?a p?rstr?des tehnolo?iju. [1]

Strauja att?st?ba notika 1960. un 1970. gados kad tika izveidotas un darbu s?ka jaunas elektrostacijas. Pie Narvas l?dz 1973. gadam tika uzb?v?ts unik?lu degsl?nek?a sp?kstaciju komplekss, kura kodolu veidoja Narvas elektrostacijas . 1980. gad? Eesti Energia uzs?ka naftas produktu ieguvi no degsl?nek?a.

1998. gad? Eesti Energia tika reorganiz?ts no valsts uz??muma uz akciju sabiedr?bu. 1998. un 1999. gad? no Eesti Energia atdal?ti un privatiz?ti elektr?bas sadales uz??mumi Laanemaa Eletrivork un Narva Elektrivork . 1999. gad? Igaunijas vald?ba 51 % degsl?nek?a ieguves uz??muma Eesti Polevkivi kapit?lda?u nodeva Eesti Energia meitas uz??mumam Narva Elektrijaamad .

1995. gad? Igaunijas vald?ba s?ka sarunas ar Northern States Power Company meitas uz??mumu NRG Energy par kopuz??muma dibin??anu ar Eesti Energia meitas uz??mumu AS Narva Elektrijaamad , kas p?rvald?ja Narvas elektrostacijas. 2000. gad? nosl?gts l?gums, NRG Energy ieg?stot 49 % kapit?lda?u uz??mum? Narva Elektrijaamad . ?o dar?jumu asi kritiz?ja iedz?vot?ji un politisk? opoz?cija. Kad NRG Energy gal?gaj? termi?? neveica dar?juma maks?jumu, 2002. gada 8. janv?r? Igaunijas vald?ba atc?la vieno?anos. 2002. gada 21. august? NRG Energy Londonas ties? iesniedza pras?bu atl?dzin?t zaud?jumus no atcelt? dar?juma 100 miljonu sterli?u m?rci?u apm?r?, ta?u ?? pras?ba tika noraid?ta.

2003. gad? Igaunijas vald?ba nodeva atliku??s 49 % Eesti Polevkivi kapit?lda?as Eesti Energia . Ar? Narva Elektrijaamad 51 % kapit?lda?u tika nodota Eesti Energia .

2000. gad? Eesti Energia un Latvenergo pazi?oja par pl?nu apvienot uz??mumus, lai izveidotu Baltic Power Group . ?is dar?jums tom?r tika aptur?ts, jo Latvijas likumdo?ana aizliedza Latvenergo privatiz?ciju, k? ar? sakar? ar nenoteikt?bu NRG dar?jum?.

2003. gad? Eesti Energia m??in?ja privatiz?t Lietuvas elektr?bas sadales uz??mumus Rytu Skirstomieji Tinklai un Vakaru Skirstomieji Tinklai . [2] Kaut gan Eesti Energia tika izpild?jusi privatiz?cijas krit?rijus un bija vien?gais sol?t?js privatiz?cijas p?d?j? posm?, Lietuvas vald?ba aptur?ja privatiz?ciju.

2005. gada 1. decembr? Lietuvas premjerministrs A??irds Brazausks viz?t? Igaunij? tik?s ar Eesti Energia valdes priek?s?d?t?ju Sandoru L?vu, lai apspriestu Eesti Energia dal?bu ierosin?taj? Visaginas AES projekt?. 2006. gada 8. mart? Lietuvos Energija , Eesti Energia un Latvenergo vad?t?ji tik?an?s laik? Ignalin? parakst?ja sapra?an?s memorandu par gatavo?anos jauna kodolreaktora b?vniec?bai Lietuv?. Eesti Energia veda sarunas se?us gadus; tom?r projekts tika aptur?ts p?c Lietuvas vald?bas mai?as 2012. gada beig?s.

2006. gad? Eesti Energia s?ka tirdzniec?bu Nord Pool Spot elektroener?ijas bir??, ieg?d?joties Somijas tirdzniec?bas uz??mumu Solidus Oy . Taj? pa?? gad? s?kta elektroener?ijas p?rdo?ana Latvij? un gadu v?l?k Lietuv?. Uz??mums 2006. gad? s?ka degsl?nek?a aktivit?tes starptautiski. Taj? gad? Jord?nij? tika izveidots meitas uz??mums Jordan Oil Shale Energy . Sapra?an?s memorands starp Eesti Energia un Jord?nijas vald?bu tika parakst?ts 2006. gada 5. novembr?. Koncesijas l?gums tika parakst?ts 2010. gada 11. maij? Jord?nijas premjerministra Samira Zaida al-Rifai un Igaunijas premjerministra Andrusa Ansipa kl?tb?tn?. 2011. gada mart? Eesti Energia ieg?d?j?s 100 % J?t? b?z?ta degsl?nek?a ieguves uz??muma Oil Shale Exploration Company (tagad Enefit American Oil ) kapit?lda?u.

2009. gad? Eesti Energia un Somijas miner?lu ieguves un apstr?des iek?rtu un tehnolo?iju uz??mums Outotec izveidoja kopuz??mumu Enefit Outotec Technology , lai att?st?tu degsl?nek?a e??as ra?o?anas tehnolo?ijas; Eesti Energia jaunaj? uz??mum? ieguva 60 % kapit?lda?u. Kopuz??mums tika veidots uz Outotec p?tniecisk?s laboratorijas Frankfurt? b?zes. [3]

Lai ?stenotu ES Tre?o ener??tikas paketi , 2009. gada 28. august? Igaunijas vald?ba nol?ma no Eesti Energia nodal?t un izpirkt p?rvades sist?mas operatoru Elering . Dar?jums tika pabeigts 2010. gada 28. janv?r?. 2010. gad? Igaunijas vald?ba apsv?ra Londonas Fondu bir?? veikt Eesti Energia akciju s?kotn?jo publisko pied?v?jumu , tom?r ?is pl?ns tika atlikts.

2016. gad? Eesti Energia pie??ma jaunu strat??isko pl?nu palielin?t ie??mumus un rentabilit?ti laik?, kad ener?ijas cenas ir zemas. Piecos gados bija paredz?ts dubultot alternat?v?s ener?ijas ra?o?anu. Tika pl?nota v?ja, saules, biomasas un degsl?nek?a g?zes ener?ijas ra?o?anas palielin??ana. [4] ?stenojot strat??isko pl?nu, j?nij? visi Eesti Energia atjaun?g?s ener?ijas ra?ot?ji tika apvienoti vien? uz??mum? Enefit Taastuvenergia OU (tagad Enefit Green ). [5] Gatavojoties apvienot Narvas elektrostacijas un degsl?nek?a e??as oper?cijas vien? uz??mum?, 1. j?lij? Eesti Energia Narva Elektrijaamad tika p?rd?v?ts par Enefit Energiatootmine . 2016. gad? Eesti Energia Tehnoloogiatoostus AS tika apvienots ar Eesti Energia Hoolduskeskus AS un Eesti Energia Testimiskeskus AS , ieg?stot jaunu nosaukumu Enefit Solutions AS . 30. novembr? grupa par aptuveni 100 t?ksto?iem EUR ieg?d?j?s 10 % SIA Enefit Power & Heat Valka kapit?lda?u, t?d?j?di k??stot par Eesti Energia piln?b? piedero?u uz??mumu. Decembr? Enefit Power & Heat Valka kapit?lda?as tika p?rdotas citam meitas uz??mumam Enefit Taastuvenergia OU . [4] 2017. gada janv?r? pie Enefit Energiatootmine tika pievienots Eesti Energia Olitoostus AS , kas no degsl?nek?a ra?oja ??idro degvielu un retores g?zi. 2018. gada 29. maij? pazi?ots, ka Enefit Green ieg?d?sies atjaun?g?s ener?ijas uz??mumu Nelja Energia ( 4 Energia ), kas darbojas Igaunij?, Latvij? un Lietuv?. [6] 6. novembr? dar?jumu at??va Igaunijas konkurences padome, un Nelja Energia ieg?de tika pabeigta.

2020. gada 2. j?lij? Tootsi v?ja parks tika atdal?ts k? Eesti Energia meitas uz?emums.

Meitas un asoci?tie uz??mumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Eesti Energia meitas uz??mumi (2017. gada decembr?): [7]

  • Enefit Energiatootmine AS ? elektroener?ijas ra?o?ana un ??idr?s degvielas un retores g?zes ra?o?ana no degsl?nek?a. Uz??mums p?rvalda Narvas elektrostacijas ( Baltijas elektrostaciju un Igaunijas elektrostaciju ), kas darbojas ar degsl?nekli. Abas elektrostacijas dod 95 % Igaunij? sara?ot?s elektroener?ijas un apg?d? Narvu ar siltumu. Uz??mums ar? p?rdod vieglos pelnus , ko izmanto lauksaimniec?b? un celtniec?bas materi?lu ra?o?an?.
    • Narva Soojusvork AS (100 %) ? siltuma sadale un p?rdo?ana Narv?
  • Elektrilevi OU (100 %) ? elektr?bas sadales t?kla operators
  • Enefit Kaevandused AS (100 %) ? degsl?nek?a ieguve un degsl?nek?a e??as p?rdo?ana. Uz??mums pieg?d? Narvas elektrostacij?m un citiem klientiem kurin?mo (degsl?nekli). Enefit Kaevandused p?rvalda divas raktuves, divus karjerus un dzelzce?a transporta strukt?rvien?bu.
    • Orica Eesti OU (35 %)
  • Enefit Solutions AS (100 %) ? ra?o, pieg?d? un apkalpo iek?rtas un konstrukcijas ener??tikas un r?pniec?bas objektiem.
  • Enefit Green AS (100 %) ? atjaun?g?s ener?ijas ra?o?ana
    • Enefit Power & Heat Valka SIA (100 %, Latvija) ? siltuma un elektroener?ijas ra?o?ana un p?rdo?ana
  • Attarat Holding OU (100 %) ? holdinga oper?cijas
  • Enefit SIA (100 %, Latvija) ? elektroener?ijas p?rdo?ana gala lietot?jiem
  • Enefit UAB (100 %, Lietuva) ? elektroener?ijas p?rdo?ana gala lietot?jiem
  • Enefit Sp. z o.o. (100 %, Polija) ? elektroener?ijas p?rdo?ana gala lietot?jiem
  • Enefit Oy (100 %, Somija) ? elektroener?ijas p?rdo?ana gala lietot?jiem
  • Enefit AB (100 %, Zviedrija) ? elektroener?ijas p?rdo?ana gala lietot?jiem
  • Enefit U.S., LLC (100 %, ASV) ? holdinga oper?cijas
    • Enefit American Oil Co. (100 %, ASV) ? ??idr?s degvielas ra?o?anas att?st??ana
  • Enefit Outotec Technology OU (60 %, kopuz??mums ar Outotec strukt?rvien?bu V?cij?) ? degsl?nek?a e??as ra?o?anas tehnolo?iju att?st??ana un licenc??ana
  • Enefit Jordan BV (65 %, Jord?nija) ? e??as ieg??ana no degsl?nek?a

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]