Edgars Snovs Edgar Snow Edgars Snovs (pa kreisi) kop? ar D?ou E?laju un vi?a sievu Deng Yingchao ap 1938. gadu Person?g? inform?cija Dzimis 1905 . gada 17. j?lij? Kanzassitija , Mis?ri , ASV Miris 1972 . gada 15. febru?r? (66 gadi) ?en?va , ?veice Taut?ba amerik?nis

Liter?r? darb?ba Nodarbo?an?s ?urn?lists, rakstnieks Valoda ang?u Slaven?kie darbi Sarkan? zvaigzne p?r ??nu (1937) M?kslas port?ls / Literat?ras vikiprojekts

Edgars P. Snovs ( ang?u : Edgar P. Snow ; dzimis 1905 . gada 17. j?lij? , miris 1972 . gada 15. febru?r? ) bija amerik??u ?urn?lists , kur? ir paz?stams ar sav?m gr?mat?m un rakstiem par komunismu ??n? un t?s komunistisko revol?ciju. Vi?u uzskata par vienu no pirmajiem rietumu ?urn?listiem, kur? interv?jis komunistu l?deri Mao Dzedunu . Vi?? ir zin?ms k? darba "Sarkan? zvaigzne p?r ??nu" ( Red Star Over China , 1937. gads) autors, kur? tiek v?st?ts par ??nas komunistisko kust?bu ? no t?s pirms?kumiem l?dz 1930. gadu otrai pusei.

Dz?vesg?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Snovs stud?ja ?urn?listiku Mis?ri Universit?t?, bet nepabeidza to un p?rc?l?s uz ?ujorku . Vi?? peln?ja naudu akciju tirg? un, l?dz Volstr?tas kraham 1929. gad?, visu p?rdeva. 1928. gad? Edgars ar uzkr?to naudu uzs?ka ce?ot apk?rt pasaulei, bet netika t?l?k par ?anhaju . Vi?? palika ??n? l?dz 1941. gadam.

Vi?? atrada darbu China Weekly Review , kura direktors bija J. B. Pouvels ? k?dreiz?jais studiju biedrs Mis?ri Universit?t?, ?urn?listik?. S?kum? Snovs bija liels ?ana Kai?i cien?t?js. 1932. gad? vi?? apprec?j?s ar Hel?nu Fosteri Snovu, kura str?d?ja Amerikas konsul?t?; v?l?k vi?a uzs?ka karjeru ?urn?listik?. 1933. gad?, p?c medusm?ne?a Jap?n?, p?ris p?rc?l?s uz Pekinu . ?aj? laik? vi?? rakst?ja savu gr?matu Far Eastern Front , k? ar? veidoja rakstus Amerik??u presei, un uz pusslodzi m?c?ja ?urn?listiku Jen?ingas Universit?t?. Universit?tes bibliot?k? vi?? las?ja darbus par t?laika notikumiem ??n?, k? ar? marksisma klasisku. Pret jap??iem v?rst? 9. decembra kust?b? p?ris iepazin?s ar studentu l?deriem. Caur komunistu pagr?des t?klu Snovs tika iel?gts uz Mao Dzeduna ?t?bu. ^[1]

Rakstot "Sarkano zvaigzni p?r ??nu" [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1936. gada j?nij? Snovs un vi?a draugs D?ord?s Hatems ( George Hatem ) (vi?a kl?tb?tne tika tur?ta nosl?pum?), dev?s uz Xi`an un no turienes caur milit?r?s karant?nas zonu tika nog?d?ts Bao`an , kur pavad?ja gandr?z tr?s m?ne?us. Snovs gatavoj?s rakst?t gr?matu par komunistisko kust?bu ??n? un pat sl?dza vieno?anos. Tom?r vi?a liel?kie nopelni bija intervijas ar partijas augst?kajiem l?deriem. Ruden? atgrie?oties Pekin?, vi?? c?t?gi rakst?ja. K? pirmo vi?? public?ja ?su zi?ojumu China Weelky Review , tad vair?kas publik?cijas ??nie?u pres?. 1937. gad? Lielbrit?nij? tika izdota "Sarkan? zvaigzne p?r ??nu". ?is darbs izpeln?j?s slavu. Taj? Snovs iepaz?stin?ja ??nie?u un ?rzemju las?t?jus ar komunistisko partiju, un, kas b?tisk?k, ar pa?u Mao Dzedunu. Mao nebija, k? baumoja, miris, un Snovs izteic?s, ka Mao bija k?uvis par politisku reformatoru, ne tikai vienk?r?u milit?ro vai radik?lo revolucion?ru, k?ds tas bijis 1920. gadu laik?. S?koties karam 1937. gad? Snovu ?imene bija Chinese Industrial Cooperatives dibin?t?ja. Edgars atkal viesoj?s pie Mao 1939. gad? Jana?? .

V?l?kie gadi ?urn?listik? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1941. gad? Snovs ar sievu atgriez?s Amerikas Savienotaj?s Valst?s , ta?u p?c kara iz???r?s. 1942. gad? Saturday Evening Post nos?t?ja vi?u uz kara zonu k? korespondentu. Snovs ce?oja uz Indiju , ??nu un Krieviju , lai zi?otu par Otro pasaules karu no ?o valstu skatu punkta. Krievij? vi?? sekoja l?dzi Sta?ingradas kaujai . Laiku pa laikam Snovs aizst?v?j?s no vair?k?m nedemokr?tisk?m Sabiedroto vald?b?m, kuras aps?dz?ja vi?u k? kara propagand?t?ju, kur? rakstot neietur neitr?lu poz?ciju, bet Snovs aizst?v?j?s, pazi?ojot:

"?aj? starptautiskaj? kataklizm?, ko uzspieda fa?isti, nav iesp?jams palikt neitr?lam; tas ir k? b?t bubo?u m?r? ieskautam un ietur?t ?neitr?lu” poz?ciju attiec?b? uz ?urku popul?ciju. Vai tas jums pat?k, vai ne, jums tiek uzlikts pien?kums vai nu pal?dz?t ?urk?m vai t?s izn?d?t. Neviens nav im?ns pret v?stures notikumiem." ^[2]

Ar 1944. gadu Snovs sv?rst?j?s pie jaut?juma ? vai Mao un ??nas komunisti paties?b? bija ?agr?rie demokr?ti”, k? ar? nebija skaidr?b? ar to, vai komunisti ??n? ?steno totalit?rismu, k? sevi run?ja Mao un vi?a partija. ^[3] 1944. gr?mat? People On Our Side vi?? uzsv?ra ??nie?u lomu c??? pret fa?ismu. Vi?? aprakst?ja Mao un ??nas komunistus k? progres?vu sp?ku, kas v?l?j?s demokr?tiju , br?vu ??nu, ne komunistisku vienpartijas valsti. ^[3] Rakstot The Nation , vi?? rakst?ja, ka ??nas komunisti ?jau iepriek? atsac?j?s no domas [??n?] veidot komunismu.” ^[3] P?c kara Snovs atk?p?s no saviem uzskatiem par komunismu ??n? k? demokr?tisku kust?bu.

Labv?l?go attiec?bu d?? ar komunistiem vi?u, k? kara korespondentu, p?c Otr? pasaules kara s?ka p?t?t k? zem palielin?m? stikla . Makkartija period? vi?u nopratin?ja Feder?lais izmekl??anas birojs un aizliedza sekot l?dzi komunistu aktivit?t?m. Public?tajos rakstos Snovs ??loj?s par Savienoto Valstu nost?ju pret komunismu. V?l?k, 1950. gados vi?? public?ja divas gr?matas par ??nu: Random Notes on Red China (1957. gads), kas kalpoja k? p?tniec?bas l?dzeklis zin?tniekiem. Taj? par?d?j?s iepriek? nezin?mi fakti par ??nu; un Journey to the Beginning (1958. gads) - autobiogr?fisks atskats uz notikumiem pirms 1949. gada. Snovam bija ?rk?rt?gi gr?ti iedz?vot vien no savas rakst??anas, un 1950. gados vi?? nol?ma pamest Amerikas Savienot?s Valstis . Kop? ar savu sievu ( Lois Wheeler Snow ) vi?? p?rc?l?s uz ?veici , bet saglab?ja Amerikas pilson?bu.

Atgrie?an?s ??n? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Taj? vi?? atgriez?s 1960. un 1964. gad? un interv?ja Mao Dzedunu un D?ou E?laju . T?pat ar? ar pla?u v?rienu ce?oja un run?j?s ar da??diem cilv?kiem. Vi?a gr?mata The Other Side of the River tiek aprakst?tas ??s viz?tes; darb? vi?? ar? noliedz, ka ??nas 1959. ? 1961. gadu kr?ze paties?b? bijusi d?? bada .

1970. gad? vi?? aizce?oja uz ??nu p?d?jo reizi, un vi?am k?uva zin?ms, ka pats prezidents Ri?ards Niksons labpr?t v?l?tos ar vi?u satikties. ^[4] Baltais nams ar interesi gaid?ja ?o viz?ti, bet neuztic?j?s Snova komunista reput?cijai. ^[5] Kad Snovam atkl?ja aizku??a dziedzera v?zi, D?ou E?lajs nos?t?ja ??nie?u ?rstu vien?bu uz ?veici, tostarp D?ord?u Hatemu. Snovs mira 1972. gada 15. febru?r?, ned???, kad prezidents Niksons ce?oja uz ??nu, un t? Edgars Snovs aizg?ja no pasaules, neatradis kop?gu valodu ar Balto namu. ^[6]

Pelni no mirst?gaj?m atliek?m tika sadal?ti div?s da??s: vienu no t?m apraka net?lu no Hudzonas upes , otru izkais?ja Pekinas Universit?t? (agr?k Yenching Universit?te), kur vi?? m?c?ja studentus 1930. gados.

P?d?jie v?rt?jumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Snova zi?ojumus par ??nu 1930. gados uzskat?ja par neobjekt?viem un vainoja par Mao celt? komunisma spodrin??anu. Biogr?fi uzskat?ja vi?u par noz?m?gu saikni starp ??nu un Savienotaj?m Valst?m. Bet ?una D?ana un D?ons Halidejs str?d?gaj? biogr?fij? ?Mao: Cits st?sts” ( ISBN 978-9984-34-229-0 ), apraksta Snovu k? Mao ?runasv?ru” un aps?dz vi?u ?m?tu” sludin??an?. T?pat ?? gr?mata izsaka pretenzijas par objektivit?tes tr?kumu. ^[7] Simon Leys nav augst?s dom?s par Edgara Snova rakstiem ??nie?u laikrakstos. Rakstnieks secin?ja, ka Edgars Snovs 1930. gados ?pirmais rakst?ja par ??nie?u komunistiem, un, t?d?j?di, guva atpaz?stam?bu pasaules m?rog?”. Lai gan 1960. gada atskait? vi?? nor?da, ka Snovs ""atgremoja" D?ou E?lai un Mao Dzeduna apgalvojumus, ka bada probl?mas valst? tika veiksm?gi risin?tas”, kas nebija taisn?ba, un, ?ja Snovs b?tu tas pats reportieris, kas 1930. gados, vi?? b?tu to atkl?jis”. ^[8] Mao: A Reinterpretation ^[9] - glaimojo?s darbs Mao Dzedunam; profesors Lee Feigon kritiz?ja Snova atskaites par taj?s pie?autaj?m neprecizit?t?m. Taj? pa?? laik? Lee uzskata, ka Red Star ?rado?i par?da Mao Dzedunu” un uzticas ?ai atskaitei.

Darbi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Living China: Modern Chinese Short Stories
• Red Star Over China (various editions, London, New York, 1937?1944). Reprinted Read Books, 2006, ISBN 978-1-4067-9821-0 ; Hesperides Press, 2008, ISBN 978-1-4437-3673-2 .
• The Battle for Asia
• Far Eastern Front
• People On Our Side . Random House, 1944.
• Stalin Must Have Peace . Random House, 1947.
• China, Russia, and the USA
• Red China Today: The Other Side of the River . Gollancz, 1963. New edition, Penguin Books, 1970. ISBN 0-14-021159-4 .
• The Long Revolution

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]