한국   대만   중국   일본 
Ebreju autonomais apgabals ? Vikip?dija P?riet uz saturu

Ebreju autonomais apgabals

Vikip?dijas lapa
Ebreju autonomais apgabals
Еврейская автономная область
??????? ?????????? ?????
?   autonomais apgabals   ?
Tunguskas upe
Tunguskas upe
Tunguskas upe
Flag of Ebreju autonomais apgabals
Karogs
Coat of arms of Ebreju autonomais apgabals
?erbonis
Koordin?tas: 48°30′N 132°08′E  /  48.500°N 132.133°E  / 48.500; 132.133 Koordin?tas : 48°30′N 132°08′E  /  48.500°N 132.133°E  / 48.500; 132.133
Ofici?l? valoda krievu
Valsts Karogs: Krievija  Krievija
Feder?lais apgabals T?lo Austrumu feder?lais apgabals
Dibin?ts 1934
Centrs Birobid?ana
Plat?ba  
 - Kop? 36 271  km²
Iedz?vot?ji (2021)
 - Kop? 150 453
 -  Bl?vums 4,1/km²
 - Etniskais sast?vs krievi (92,7%)
ukrai?i (2,8%)
ebreji (1,0%)
M?jaslapa: www .eao .ru
Ebreju autonomais apgabals Vikikr?tuv?

Ebreju autonomais apgabals ( krievu : Еврейская автономная область ) ir vien?gais Krievijas Feder?cijas autonomais apgabals. Tas atrodas T?lo Austrumu feder?laj? apgabal? , pie ??nas robe?as, un robe?ojas ar Am?ras apgabalu rietumos, Habarovskas novadu zieme?os, k? ar? ar ??nu dienvidaustrumos, dienvidos un dienvidrietumos.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Krievijas Imp?rija ?o apgabalu Taipinu sacel?an?s laik? at??ma ??nas imp?rijai , ko apstiprin?ja Aigunas l?gums 1858. gad?. Lai rad?tu alternat?vu cionistu pl?niem rad?t ebreju valsti Palest?n? , 1928. gada 28. mart? PSRS vald?ba pie??ma l?mumu veicin?t T?lo Austrumu novada br?vo Pieam?ras zemju apg??anu ar ebreju darba?au?u pal?dz?bu. [1] Jau 1928. gada pavasar? tur ierad?s pirmie vilcieni ar p?rce?ot?jiem, j?lij? nodibin?ja ebreju ciema padomi "Birefelde" ( Бирефельд ).

No 1928. l?dz 1934. gadam ebreju kolonij? Birobid?an? ierad?s 19 635 p?rce?ot?ji, no vi?iem 11 450 dr?z vien to atkal pameta. Ierad?s ar? 500 ?rzemju ebreju, tai skait? 150 no Lietuvas , kas to pameta sakar? ar badu PSRS 1933. gad?. 1934. gada 7. maij? Birobid?anas nacion?lais rajons ( Биро-Биджанский национальный район ) ieguva autonoma Ebreju nacion?l? apgabala statusu. P?c 1939. gada PSRS tautskaites datiem, Ebreju autonomaj? apgabal? dz?voja 17 695 ebreji, kas veidoja 16% no kop?j? iedz?vot?ju skaita. Otr? pasaules kara laik? ebreju skaits palielin?j?s, un 1948. gad? apgabal? dz?voja ap 30 t?ksto?iem ebreju.

V?l?k ebreju skaits atkal samazin?j?s, un, p?c 1959. gada PSRS tautskaites datiem, Ebreju autonomaj? apgabal? dz?voja 14 269 ebreji, bet 2002. gad? tikai 2327 ebreji.

Pils?tas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Karte [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ebreju autonom? apgabala pils?tu izvietojums; trenkrakst? ? autonom? apgabala centrs

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ≪О закреплении за КомЗЕТом для нужд сплошного заселения трудящимися евреями свободных земель в приамурской полосе Дальневосточного края≫

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]