Dzeja
jeb
po?zija
(
grie?u
:
πο?ησι?
,
poi?sis
? 'rad??ana') ir
dai?literat?ras
veids, parasti rakst?ta saist?t? valod?, un tai rakstur?gs dal?jums rind?s, valodas
ritmiskums
, subjekt?vu p?rdz?vojumu paudums, bie?s un daudzveid?gs
m?ksliniecisk?s izteiksmes l?dzek?u
un
retorisko fig?ru
izmantojums. Dzeja var b?t rakst?ta gan neatkar?gi, piem?ram, k? dzejo?i, gan ar? savienojum? ar citiem m?kslas izpausmes veidiem, k?
po?tisk?s dr?mas
,
himnas
vai
lirika
.
B?t?b? dzeja ir k?
v?rdu sp?le
,
[1]
kur? dzejnieks sp?l?jas ar v?rdiem, lai rad?tu to. No t? izriet, ka dzejnieks ir "v?rdu
m?kslinieks
".
[1]
Daudziem cilv?kiem, kad vi?i dom? par to, kas ir dzeja, galvenok?rt n?k pr?t?
lirisk? dzeja
.
[2]
Past?v vair?ki dzejas ?anri, bet ne vienm?r dzejo?us var izdal?t pie konkr?t? ?anra. Da?i dzejo?i var b?t ar? attiecin?mi uz vair?kiem ?anriem.
[2]
St?st?juma dzeja
izpau?as k?
st?sts
. Par piem?ru var min?t
Vi?a Pl?do?a
dzejoli "
E?a ka?oci??
". Pie st?st?juma dzejas pieder ar?
episk? dzeja
, kas izce?as ar ?oti garu atst?st?jumu par
varo?iem
un
dieviem
, piem?ram, sengrie?u dzejnieka
Hom?ra
darbi "
Ili?da
" un "
Odiseja
".
Cits ?anrs ir
dramatisk? dzeja
, kas izpau?as, piem?ram,
Viljama ?eksp?ra
darbos.
Savuk?rt
lirisk? dzeja
ir dzejas ?anrs, kas n?k pr?t? vairumam cilv?ku, kad vi?i dom? par to, kas ir dzeja.
[2]
Liriskajai dzejai ir rakstur?gas
atska?as
un
ritms
. Bie?i lirisk? dzeja ir par pamatu
dziesmu
v?rdiem.
Ir ar? citi ?anri, kuros var grup?t dzeju, piem?ram,
prozaiskaj? dzej?
un
sat?riskaj? dzej?
.
Dzejas elementi ir
prosodija
(nozare, kas p?ta dzejo?os eso?os
uzsvarus
,
pantm?rus
un
inton?cijas
),
atska?as
,
aliter?cija
,
asonanse
, forma un izteiksmes veids.
Dzejai ir ?oti sena v?sture, lai gan par to joproj?m tiek diskut?ts. Dzejas pirm?s izpausmes tiek saist?tas ar
Seno Grie?iju
, ar laiku, kad dz?voja
Aristotelis
. ?aj? laik? dzeja tika izpausta galvenok?rt run?jot, k? ar? par?d?j?s t?di literat?ras ?anri, k?
retorika
,
dr?ma
,
dziesma
un
kom?dija
.
[3]
Tikai v?l?k dzej? par?d?j?s t?da iez?me k?
atska?as
, k? ar? to s?ka m?c?ties no galvas.
[4]
S?kot ar
20. gadsimta
vidu dzeja k?uva par fundament?li rado?u m?kslas veidu, kur? tiek izmantota
valoda
.
[5]
Par latvie?u m?kslas dzejas aizs?kumu tiek uzskat?ts
Jura Alun?na
1856. gad? izdotais kr?jums "
Dziesmi?as, latvie?u valodai p?rtulkotas
". Sen?kais zin?mais dzejolis latviski public?ts jau 1631. gad?.
[6]
Starp noz?m?g?kajiem latvie?u dzejniekiem tiek min?ti
Auseklis
,
Eduards Veidenbaums
,
Aspazija
,
Rainis
,
K?rlis Skalbe
,
Edvarts Virza
,
Fricis B?rda
,
J?nis Sudrabkalns
,
Aleksandrs ?aks
,
Eriks ?damsons
,
Veronika Str?lerte
,
Linards Tauns
,
Gunars Sali??
,
Oj?rs V?cietis
,
Vizma Bel?evica
,
Imants Ziedonis
un
Kl?vs Elsbergs
. Iev?rojami m?sdienu dzejnieki ir
Knuts Skujenieks
,
Uldis B?rzi??
,
J?nis Rokpelnis
,
Amanda Aizpuriete
,
Inese Zandere
,
Andris Akmenti??
un
Edv?ns Raups
.
- ↑
1,0
1,1
1,2
≪How Poetry Works: Introduction to How Poetry Works≫
(angliski). HowStuffWorks
. Skat?ts:
2011-08-10
.
- ↑
2,0
2,1
2,2
2,3
≪How Poetry Works: Types of Poetry≫
(angliski). HowStuffWorks
. Skat?ts:
2011-09-10
.
- ↑
3,0
3,1
Heath, Malcolm (ed). Aristotle's
Poetics
. London, England: Penguin Books, (1997),
ISBN 0-14-044636-2
.
- ↑
4,0
4,1
Immanuel Kant (J.H. Bernhard, Trans).
Critique of Judgment
. Dover (2005).
- ↑
5,0
5,1
Dylan Thomas.
Quite Early One Morning
. New York, New York: New Direction Books, reset edition (1968),
ISBN 0-8112-0208-9
.
- ↑
6,0
6,1
Latvie?u dzejas s?kotne 16. un 17. gadsimt? kult?rv?sturiskos kontekstos. - LU Literat?ras, folkloras un m?kslas instit?ts: R?ga, 2017.
|
---|
| Tradicion?l?s formas
| |
---|
| Stingr?s strofisk?s formas
| |
---|
|