한국   대만   중국   일본 
Donbasa kar? ? Vikip?dija P?riet uz saturu

Donbasa kar?

Vikip?dijas lapa
Donbasa kar?
Da?a no Krievijas?Ukrainas kara

Pa?reiz?jais st?voklis Austrumukrainas front?
Datums 2014 . gada 6. apr?lis ? 2022 . gada 24. febru?ris
Vieta
Doneckas un Luhanskas apgabals, Karogs: Ukraina  Ukraina
Izn?kums
Karot?ji
Karogs: Ukraina  Ukraina Karogs: Krievija  Krievija
Doneckas tautas republika
Luhanskas tautas republika
Komandieri un l?deri

Valsts karogs: Ukraina Volodimirs Zelenskis (2019?2022)
Valsts karogs: Ukraina Petro Poro?enko (2014?2019)

Valsts karogs: Ukraina Oleksandrs Tur?inovs (2014)

Valsts karogs: Krievija Vladimirs Putins
Valsts karogs: Doņeckas Tautas Republika Deniss Pu?i?ins (2018?2022)
Valsts karogs: Doņeckas Tautas Republika Aleksandrs Zahar?enko (2014?2018)
Valsts karogs: Doņeckas Tautas Republika P?vels Gubarevs (2014)
Valsts karogs: Luhanskas Tautas Republika Leon?ds Pase??iks (2017?2022)
Valsts karogs: Luhanskas Tautas Republika Igors Plot?ickis (2014?2017)

Valsts karogs: Luhanskas Tautas Republika Val?rijs Bolotovs (2014)
Zaud?jumi
Milit?rie zaud?jumi:
~10 500
Bezv?sts pazudu?i:
71
Ievainoti:
11 813 		Milit?rie zaud?jumi:
~32 750 karav?ru
1440 tanki
3528 bru?utransportieri
722 lielgabali
230 daudzstobru reakt?vie m?nmet?ji
97 zen?tartil?rijas iek?rtas
213 lidma??nas
179 helikopteri
591 bezpilota lidapar?ti
129 sp?rnot?s ra?etes
2485 automobi?i un autocisternas
13 ku?i un ?trlaivas
55 specializ?t?s tehnikas vien?bas
Civilie zaud?jumi:
3344
Kop? boj?g?ju?ie:
12 800?13 000
Kop? ievainoti
27 500?30 000
Prokrievisko separ?tistu un Krievijas karasp?ka kontrol?t? Ukrainas teritorija 2014. gada oktobr?

Donbasa kar? jeb Kar? Austrumukrain? ( ukrai?u : В?йна на сход? Укра?ни ) ir da?a no Krievijas?Ukrainas kara Ukrainas Donbasa teritorij? ( Doneckas un Luhanskas apgabal? ), kas s?k?s p?c Krimas aneksijas 2014. gada mart? ar pret jauno Ukrainas vald?bu v?rst?m prokrievisk?m demonstr?cij?m Doneck? , Luhansk? un cit?s Ukrainas austrumu un dienvidu pils?t?s, kas p?rauga vardarb?gos m??in?jumos ie?emt viet?jo pa?vald?bu iest?des.

2014. gada apr?l? s?k?s Krievijas atbalst?ts separ?tistu uzbrukums. 11. maij? Doneckas un Luhanskas apgabal? tika organiz?ti referendumi par atdal??anos no Ukrainas. ?ajos apgabalos pa?pasludin?t?s "tautas republikas" pazi?oja par savien?bas izveido?anu Jaunkrievijas federat?v?s valsts sast?v?.

Ukrainas Bru?otie sp?ki maij? un j?lij? veica pretterorisma oper?ciju, ie?emot da?u no separ?tistu ie?emtaj?m teritorij?m. 5. septembr? tika parakst?ts Minskas protokols , kur? abas karojo??s puses nosl?dza pamieru.

2015. gada janv?r? separ?tisti uzs?ka jaunu uzbrukumu. 12. febru?r? Minsk? tika pan?kta jauna vieno?an?s par pamieru, tom?r separ?tisti turpin?ja uzbrukumu Deba?cevei un piespieda Ukrainas karasp?ku pamest pils?tu.

2021. gada mart? s?k?s Krievijas armijas koncentr??an?s pie Ukrainas robe??m , bet 2022. gada 24. febru?r? notika v?l viens Krievijas Bru?oto sp?ku iebrukums Ukrain? .

Priek?v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2014. gada 28. febru?r? vis? Krimas teritorij? specvien?bu karav?ri bez paz??an?s z?m?m ie??ma vald?bas ?kas un lidostas. Starptautisko situ?ciju saasin?ja Krievijas prezidenta Vladimira Putina v?r?an?s pie Krievijas Valsts Domes 1. mart? ar l?gumu at?aut Krim? izmantot Krievijas karasp?ku. [1]

Krievijas pla?sazi?as l?dzek?i prokrievisk?s demonstr?cijas Ukrain? un cit?s valst?s p?c analo?ijas ar " Ar?bu pavasari " s?ka d?v?t par "Krievu pavasari" ( krievu : Русская весна ). Ar? Latvijas prokrievisk? biedr?ba Russkaja zarja ("Krievu ausma") sakar? ar notikumiem Ukrain? un Krimas kr?zi pie Krievijas Feder?cijas v?stniec?bas R?g? aicin?ja r?kot Krievijas atbalst?t?ju demonstr?ciju. [2]

Norise [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L?dz Krimas pievieno?anas referendumam [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Separ?tistu iecer?t? Jaunkrievijas Savien?bas teritorija

2014. gada 1. mart? Luhanskas apgabala padome nobalsoja par otras ofici?l?s valodas statusa pie??ir?anu krievu valodai , bet Doneckas pils?tas dome pie??ma l?mumu atbalst?t referendumu par re?iona politisko statusu. 3. mart? demonstranti ar Krievijas karogiem ie??ma Doneckas apgabala administr?cijas ?ku un m??in?ja ie?emt ar? Odesas apgabala administr?cijas ?ku.

4. mart? Kreml? notiku?aj? preses konferenc? Krievijas prezidents Vladimirs Putins pazi?oja, ka nav nepiecie?ams uz Ukrainu nos?t?t Krievijas karasp?ku, bet Maskava tom?r patur ties?bas izmantot ?visus l?dzek?us” pilso?u aizsardz?bai Ukrainas austrumos . T?pat vi?? noliedza, ka Ukrainas armijas b?zes ir ielenku?i Krievijas karav?ri, jo t?s it k? esot prokrieviskas ?pa?aizsardz?bas vien?bas” un civiliedz?vot?ji. [3]

6. mart? Ukrainas nacion?l?s dro??bas dienesta un policijas sp?ki atbr?voja Doneckas apgabala administr?cijas ?ku un no??ma no t?s jumta Krievijas karogu. 9.?11. mart? prokrieviskie demonstranti ie??ma Luhanskas apgabala administr?cijas ?ku un piepras?ja r?kot referendumu par apgabala pievieno?anu Krievijai. 13. mart? Krievijas bru?oto sp?ku vad?ba p?k??i izsludin?ja milit?r?s m?c?bas pie Ukrainas robe??m Rostovas , Belgorodas un Kurskas apgabalos . [4]

16. mart?, kad Krim? un Sevastopol? notika referendums par pievieno?anos Krievijai, notika prokrieviskas demonstr?cijas Doneck?, Luhansk?, Harkiv? , D?ipro , Mikolajiv? un Odes?. Harkiv? demonstranti pras?ja r?kot referendumu par Ukrainas federaliz?ciju. Luhansk? demonstranti r?koja improviz?tu "tautas referendumu" par apgabala pievieno?anos muitas savien?bai ar Krieviju p?c Ukrainas federaliz?cijas, bet Mikolajiv? ar jaut?jumu par Jaunkrievijas feder?l? apgabala izveidi Hersonas , Mikolajivas un Odesas apgabalu teritorij?. [5]

Separ?tistu uzbrukums un referendumi par atdal??anos [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Specvien?bas karav?rs bez paz??an?s z?m?m pie separ?tistu ie?emt?s Slovjanskas pils?tas domes ?kas 2014. gada 14. apr?l?

Nakt? uz 7. apr?li Krievijas specdienestu koordin?tie bru?oti separ?tistu grup?jumi sagr?ba apgabala valsts administr?cijas ?ku Harkiv?, apgabala valsts administr?cijas ?ku un Ukrainas Dro??bas dienesta ?ku Doneck?, k? ar? dro??bas dienesta telpas Luhansk?. Ie?emtaj? Doneckas apgabala valsts administr?cijas ?k? tika pasludin?ta Doneckas tautas republikas izveide, piepras?ta t?s apvieno?an?s ar Krieviju un pagaidu miera uztur??anas sp?ku ieve?ana apgabal?. Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Tur?inovs pazi?oja, ka s?cies Krievijas specoper?cijas otrais vilnis pret Ukrainu, kuras m?r?is ir destabiliz?t situ?ciju valst?, g?zt Ukrainas varu, izjaukt v?l??anas un saraut Ukrainas valsti gabalos. Vi?? ar? deklar?ja pretterorisma oper?cijas s?k?anos Ukrainas austrumu re?ionos. [6]

12. apr?l? bru?ota vien?ba atva?in?ta Krievijas FDD virsnieka Igora Girkina ( Strelkova ) vad?b? ie??ma Slovjanskas pils?tu, kas l?dz 5. j?lijam k?uva par vienu no galvenaj?m c??u viet?m starp separ?tistiem un Ukrainas bru?otajiem sp?kiem. 17. apr?l? ASV, Eiropas Savien?ba (ES), Ukraina un Krievija ?en?v? vienoj?s par kop?gu aicin?jumu nekav?joties aptur?t visu vardarb?bu Ukrain?. Tika aicin?ts s?kt "pla?u nacion?lo dialogu", nor?dot, ka EDSO nov?rot?ju misijai j?b?t galvenajai lomai situ?cijas deeskal?cijas programmas ?steno?an?. [7]

17. apr?l? Krievijas prezidents Vladimirs Putins nod?v?ja Ukrainas dienvidaustrumus par Jaunkrieviju un piepras?ja ?ajos re?ionos garant?t krievu ties?bas: 

"jaut?jums ir par to, lai nodro?in?tu Ukrainas dienvidaustrumu krievu un krievvalod?go pilso?u ties?bas un likum?g?s intereses. Atg?din??u, izmantojot cara laiku terminolo?iju, t? ir "
Jaunkrievija
", un ?? Harkiva, Luhanska, Donecka, Hersona, Mikolajiva, Odesa cara laikos neietilpa Ukrainas sast?v?. T?s visas ir teritorijas, kuras Ukrainai divdesmitajos gados nodeva padomju vald?ba. K?p?c vi?i to izdar?ja? Dievs vien zina."
[8]

21. apr?l? separ?tisti ie??ma Ukrainas dro??bas sp?ku ?ku Kramatorskas pils?t?. 24. apr?l? separ?tisti uzbruka Ukrainas bru?oto sp?ku b?zei Artemivskas pils?t?. 27. apr?l? tika pazi?ots par Luhanskas tautas republikas izveidi. Aptuveni divi t?ksto?i cilv?ku no ie?emt?s Ukrainas Dro??bas dienesta ?kas virz?j?s uz Luhanskas apgabala domi. Protest?t?ji piepras?ja r?kot referendumu, atcelt cenu un tarifu paaugstin??anu, k? ar? valsts valodas statusa pie??ir?anu krievu valodai. [9]

Kopum? Krievijas atbalst?tie separ?tisti l?dz apr??a beig?m uzbruka pa?vald?bas iest?d?m un milicijas ?k?m ??d?s Austrumukrainas pils?t?s: Slovjanskai un Artemivskai 12. apr?l?, Kramatorskai 12.?21. apr?l?, Makijivkai un Jenakijevei 13. apr?l?, Hor?ivkai , Harcizkai , Hrestivkai un ?da?ivkai 14. apr?l?, Torezai 15. apr?l?, Doneckai 7.?16. apr?l?, Kostjanti?ivkai 28. apr?l? un Luhanskai 7.?29. apr?l? Pervomajskai 29. apr?l?. [10] 1. maij? separ?tisti ie??ma ar? Antracitu , Amvrosijivku un Krasnoarmijsku .

2. maij? Ukrainas bru?otie sp?ki s?ka pretterorisma oper?ciju Slovjansk?, Mariupol? un cit?s separ?tistu kontrol?taj?s pils?t?s. 7. maij? Krievijas prezidents Vladimirs Putins negaid?ti pazi?oja, ka aicina prokrieviski noska?otos separ?tistus p?rcelt 11. maij? iepl?notos referendumus uz v?l?ku laiku. Vienlaikus Putins pazi?oja, ka Ukrainai nekav?joties j?p?rtrauc pret separ?tistiem v?rst?s oper?cijas Ukrainas dienvidaustrumos, ka "pats galvenais ir izveidot tie?u un pilnv?rt?gu dialogu starp pa?reiz?jo Kijivas varu un Ukrainas dienvidaustrumu iedz?vot?jiem, lai Ukrainas dienvidaustrumu iedz?vot?ji var?tu p?rliecin?ties par to, ka tiks iev?rotas vi?u likumisk?s ties?bas." [11] 9. maij? separ?tisti ie??ma Avdijivkas pils?tas domi. Tom?r separ?tisti atteic?s p?rcelt referendumu un p?c t? veik?anas Doneckas tautas republikas Centr?l? v?l??anu komisija pazi?oja, ka referendum? piedal?ju?ies 75% v?l?t?ju, jeb aptuveni pieci miljoni Doneckas apgabala iedz?vot?ju. "Par" atdal??anos no Ukrainas nobalsoju?i 89% v?l?t?ju, savuk?rt "pret" balsoju?i aptuveni 10%. Krievijas vald?ba pazi?oja, ka "Maskav? ar cie?u izturas pret Doneckas un Luhanskas apgabalu iedz?vot?ju v?lmi un cer, ka referenduma rezult?tu praktiska ievie?ana notiks nevardarb?gi un dialoga ce?? starp Kijivas, Doneckas un Luhanskas p?rst?vjiem." [12]

Ar? Luhanskas v?l??anu komisija pav?st?ja, ka referendum? piedal?ju?ies 75% apgabala v?l?t?ju, no kuriem 96% balsoju?i par atdal??anos no Ukrainas. Kyiv Post un BBC v?st?ja, ka, l?dz?gi k? Doneckas apgabal?, ar? Luhanskas referendum? v?l??anu komisijai nav bijis v?l?t?ju re?istra un balso?anu nav uzraudz?ju?i starptautiskie nov?rot?ji. Ukrainas prezidenta vietas izpild?t?js Tur?inovs nor?d?ja, ka Luhanskas referendum? piedal?ju?ies ne vair?k par 24% iedz?vot?ju, bet Doneckas balsojum? aptuveni 30%. 12. maij? gan Doneck?, gan Luhansk? notika svin?bas, kur?s abu pa?pasludin?to republiku amatpersonas pazi?oja par pl?niem atdal?ties no Ukrainas un pievienoties Krievijai. [13]

18. maij? notika separ?tistu pa?pasludin?t?s Luhanskas Tautas Republikas Augst?k?s padomes pirm? s?de, kur? t?s deput?ti pie??ma republikas konstit?ciju k? t?s pagaidu likumu. 19. maij? V. Putins pazi?oja, ka izdevis r?kojumu aizsardz?bas ministram Sergejam ?oigu atvilkt pie Ukrainas izvietot?s karasp?ka vien?bas uz to pamata dislok?cijas viet?m. P?c ASV un NATO apl?s?m pie Ukrainas robe?as tolaik atrad?s aptuveni 40 t?ksto?i Krievijas karav?ru. Tom?r NATO ?ener?lsekret?rs Anderss Fogs Rasmusens inform?ja, ka joproj?m nav nek?du paz?mju, kas liecin?tu, ka Krievija atvelk savus sp?kus no Ukrainas pierobe?as. [14]

P?c Ukrainas prezidenta v?l??an?m [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Separ?tistu ie?emta teritorija 18. j?nij? (gai?i zila), 28. j?lij? (vertik?li sv?trota) un 31. august? (pel?kzila). Par?d?ts notriekt?s pasa?ieru lidma??nas MH14 lidojums 17. j?lij?

2014. gada 25. maij? Ukrain? notika prezidenta v?l??anas, kur?s uzvar?ja Petro Poro?enko . Taj? pa?? dien? "Doneckas tautas republikas" Augst?k?s padomes vad?t?js Deniss Pu?i?ins pazi?oja, ka Doneckas un Luhanskas "tautas republikas" ir parakst?ju?as deklar?ciju par savien?bas izveido?anu Jaunkrievijas sast?v?. [15] 26. maija r?t? separ?tisti uzbruka Doneckas starptautiskajai lidostai , bet cieta sak?vi. 29. maij? pie Kramatorskas tika notriekts Ukrainas bru?oto sp?ku helikopters Mi-8.

6. j?nij? V. Putins pirmo reizi tik?s ar P. Poro?neko Normandij?, kur notika piemi?as pas?kumi par godu sabiedroto sp?ku desantam Otr? pasaules kara laik?. 13. j?nij? Ukrainas vald?ba izteica Krievijai jaunus p?rmetumus par algot?u un bru?ojuma pieg?d?m p?ri robe?ai. Nakt? uz 14. j?niju prokrieviskie separ?tisti pie Luhanskas lidlauka ar ra?eti zeme-gaiss "9K38 Igla" notrieca Ukrainas bru?oto sp?ku transportlidma??nu "Il-76". Ukrainas prezidents Petro Poro?enko 15. j?niju izsludin?ja par s?ru dienu. 18. j?nij? Krievijas armijas kontrol?t? un starptautiski neatz?t? Dienvidosetija pazi?oja, ka diplom?tiski atz?st Luhanskas tautas republiku un gatavojas uzs?kt sarunas par diplom?tisko attiec?bu nodibin??anu. [16]

Ukrainas prezidents Petro Poro?enko 21. j?nij? p?c vi?a inaugur?cijas pied?v?ja miera pl?nu un izsludin?ja ned??u ilgu vienpus?ju uguns p?rtrauk?anu pretterorisma oper?cij?s zon? Austrumukrain?. P?c V. Putina rosin?juma Krievijas Domes aug?pal?ta atc?la 1. mart? pie?emto l?mumu Krievijas karasp?kam ieiet Ukrain?. P?c asoci?cijas l?guma ar Eiropas Savien?bu parakst??anas Ukrainas prezidents pazi?oja par pamiera pagarin??anu l?dz 30. j?nijam.

Ukrainas armijas uzbrukums un pasa?ieru lidma??nas notriek?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

30. j?nij? bez konkr?tiem rezult?tiem beidz?s sarunas starp A. Merkeli , F. Olandu , P. Poro?enko un V. Putinu, kur?s ES l?deri Putinam izteica k?rt?jos pastiprin?to sankciju draudus. 1. j?lij? Ukrainas vald?bas sp?ki ats?ka milit?r?s oper?cijas pret prokrieviskajiem separ?tistiem. [17] 5. j?lij? Ukrainas armija ie?ema Slovjansku, p?c tam ar? Kramatorsku, Dru?kivku , Artemivsku und Kostjanti?ivku . 13. j?lij? Krievijas mediji pazi?oja, ka neliel? Krievijas pils?t? pierobe?? no Ukrainas teritorijas iz?auts l?di?? nogalin?jis vienu cilv?ku. Krievijas ?rlietu ministrija izsauca Ukrainas pagaidu pilnvaroto lietvedi, aps?dzot Kijivu spriedzes eskal??an? un pazi?ojot, ka uzskata notiku?o par provok?ciju un "v?l vienu agresijas aktu no Ukrainas puses. ?is incidents liecinot par ?rk?rt?gi b?stamu spriedzes eskal?ciju pie Krievijas un Ukrainas robe?as, un tam var b?t neatgriezeniskas sekas, par ko b?s j?atbild Ukrainai". [18] 14. j?lij? separ?tisti notrieca Ukrainas transportlidma??nu An-26. Smagas kaujas notika Doneckas un Luhanskas apk?rtn?.

17. j?lij? virs separ?tistu kontrol?t?s teritorijas tika notriekta lidsabiedr?bas Malaysia Airlines pasa?ieru lidma??na ar 298 cilv?kiem, kas lidoja no Amsterdamas uz Kualalumpuru . Notriekt?s lidma??nas "meln?s kastes" s?kotn?ji piesavin?j?s prokrieviskie kaujinieki, kas v?l?k lidojuma datu ierakst?t?jus atdeva Malaizijas amatperson?m. "Melno kastu" datu anal?ze liecin?ja, ka pasa?ieru lidma??na notriekta ar zen?tra?e?u iek?rtas "Buk" ra?eti, kas ievesta no Krievijas un kuru iz??va krievu algot?u bandas sadarb?b? ar Krievijas armiju. Krievija ??s aps?dz?bas noliedza.

23. j?lij? separ?tisti notrieca divas Ukrainas kaujas lidma??nas Su-25. 30. j?lij? P. Poro?enko separ?tistiem pied?v?ja s?kt sarunas Baltkrievijas galvaspils?t? Minsk? . Ukrainas vald?bas sp?ki augusta s?kum? piln?gi aplenca Luhansku.

Krievijas armijas iejauk?an?s un pamiera nosl?g?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

22. un 25. august? mask?tas Krievijas Bru?oto sp?ku vien?bas, ko krievu pla?sazi?as l?dzek?i nod?v?ja par "humanit?ro konvoju" bez at?aujas ???rsoja Ukrainas robe?u. Ukrainas Dro??bas dienesta vad?t?js Valent?ns Na?ivai?enko to nosauca par "tie?u Krievijas inv?ziju Ukrain?". [19] 27. august? Krievijas karasp?ka regul?r?s da?as iebruka Ukrainas teritorij? un ie??ma Novoazovskas pils?tu Azovas j?ras piekrast?. Tika izteikta versija, ka Krievijas armijas s?kusi oper?ciju, lai nodro?in?tu sauszemes savienojumu ar febru?r? okup?to Ukrainas Krimas pussalu. [20] Kaut ar? Krievijas karasp?ks tika apst?din?ts pie Mariupoles, ar t? atbalstu separ?tisti sp?ja atg?t lielu da?u no teritorij?m, kuras tie zaud?ja augusta kauj?s. 5. septembr? tika parakst?ts Minskas protokols , kur? abas karojo??s puses nosl?dza pamieru. Lai ar? tas tika regul?ri p?rk?pts, frontes l?nija ar neliel?m izmai??m saglab?j?s nemain?ga l?dz gada beig?m.

Uzbrukums 2015. gada s?kum? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c pareiztic?go Ziemassv?tku un "vec? Jaun? gada" sagaid??anas 2015. gada 13. janv?r? separ?tisti uzs?ka jaunu uzbrukumu, ar reakt?vo m?nmet?ju Grad ap?audot pasa?ieru autobusu un nogalinot 12 pasa?ierus Buhasas caurlai?u punkt? 35 km no Doneckas. [21] Ukrain? tika izsludin?tas s?ras un p?rtraukta pasa?ieru autobusu satiksme ar prokrievisko separ?tistu kontrol?to teritoriju. 15. janv?r? separ?tistiem izdev?s ie?emt kauj?s sagrauto Doneckas starptautisk?s lidostas jauno termin?li, [22] ko Ukrainas vald?bai loj?lie sp?ki atkal da??ji atguva, nod?v?jot to par "21. gadsimta Sta?ingradu ". [23]

2015. gada 24. janv?r? seper?tisti p?c nesekm?ga uzbrukuma Mariupoles pils?tai no separ?tistu kontrol?t?s teritorijas ar reakt?vo m?nmet?ju sist?m?m Grad ap?aud?ja pils?tas dz?vojamos kvart?lus. Boj? g?ja vismaz 30 civiliedz?vot?ji, aptuveni simts tika ievainoti. Latvijas ?rlietu ministrs Edgars Rink?vi?s pazi?oja, ka "tikai un vien?gi Krievijas Feder?cija ir atbild?ga par to, ka Minskas vieno?an?s tiek tik brut?li p?rk?pta". [24] ANO Dro??bas padomes past?v?g?s locekles Apvienot?s Karalistes p?rst?vis aicin?ja pie?emt pazi?ojumu, nosodot civiliedz?vot?ju rajonu ap?audi Mariupol? un veikt notiku?? izmekl??anu, tom?r Krievija noblo??ja pazi?ojuma pie?em?anu. Krievijas zi?u a?ent?ra TASS izplat?ja skaidrojumu, ka taj? "uzman?ba tika velt?ta atsevi??u kaujinieku grupu pazi?ojumiem", un p?rmeta Rietumiem, ka tie nesaskatot vajadz?bu nosod?t "Kijivas bie?i vien agres?vos pazi?ojumus un r?c?bu". [25] 26. janv?r? Krievijas prezidents Putins pazi?oja, ka Ukrainas armija nav ?sta armija, bet liel? m?r? tie ir t? sauktie "br?vpr?t?gie nacion?listu bataljoni", kas paties?b? ir NATO ?rzemju le?ions, kura m?r?is esot nevis Ukrainas nacion?l?s intereses, bet gan Krievijas iegro?o?ana. [26]

31. janv?r? Krievijas ?rk?rtas situ?ciju ministrija pazi?oja, ka Krievijas-Ukrainas robe?u ???rsoju?as v?l 80 kravas ma??nas ar "hum?no kravu". Minsk? bez pan?kumiem beidz?s Ukrainas kr?zes noregul?juma sarunas, kur?s bija cer?ts apstiprin?t dokumentu par uguns p?rtrauk?anu un smag? bru?ojuma atvilk?anu, par ierobe?ojumu atcel?anu produktu pieg?d?m un g?stek?u atbr?vo?anu. [27] Dr?z p?c tam ats?k?s prokrievisko kaujinieku uzbrukums strat??iski svar?gajam transporta mezglam Deba?cevei , lai ielenktu tur eso?os ukrai?u karav?rus. [28] ANO Dro??bas padomes s?d? Ukrainas v?stnieks ANO Jurijs Sergejevs pazi?oja, ka Austrumukrain? atrodas 12 000 Krievijas karav?ru, 235 tanki, 720 bru?utransportieri un 263 artil?rijas sist?mas. [29]

?stenojot diplom?tisku iniciat?vu ar m?r?i izbeigt karadarb?bu Ukrainas austrumos, 5. febru?r? Kijiv? ierad?s V?cijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransu? Olands un pied?v?ja Ukrainas prezidentam Petro Poro?enko jaunu miera pl?nu. Olands pirms brauciena sac?ja, ka vi?? ierosin?s jaunu konflikta risin?jumu, balstoties uz Ukrainas teritori?lo integrit?ti. [30] Merkeles, Olanda un Putina tik?an?s laik? 6. febru?r? Maskav? tika pan?kta vieno?an?s ats?kt darbu pie uguns p?rtrauk?anas un 2014. gada septembr? ies?kt? pamiera pl?na ?steno?anas. [31] 11. un 12. febru?r? Minsk? notika jauna augst?k? l?me?a diplom?tiska tik?an?s ar Francijas, Krievijas, V?cijas un Ukrainas vad?t?ju piedal??anos. P?c sarun?m visas nakts garum? netika parakst?ts kop?gs pazi?ojums, tom?r P. Poro?enko pazi?oja, ka “galvenais, ko izdev?s pan?kt, ir uguns p?rtrauk?ana, kas st?sies sp?k? nakt? no sestdienas uz sv?tdienu” (15. febru?r?). [32] P?c ??s vieno?an?s nosl?g?anas seper?tisti uzs?ka uzbrukumu Debe?cevei un piespieda Ukrainas karasp?ku pamest pils?tu.

Kaujas 2015. gada j?nij? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2015. gada 3. j?nij? ats?k?s karadarb?ba pie Marjinkas pils?tas, 33 km att?lum? no Doneckas. 5. j?nij? p?c Lietuvas iniciat?vas tika sasaukta ANO Dro??bas padomes ?rk?rtas s?de, aicinot visas Ukrainas konflikt? iesaist?t?s puses piln?b? iev?rot febru?r? Minsk? nosl?gt?s pamiera vieno?an?s. Eiropas Dro??bas un sadarb?bas organiz?cijas (EDSO) nov?rot?ju misijas vad?t?ja vietnieks Aleksandrs Hugs ANO Dro??bas padomei zi?oja, ka pamiera p?rk?pumi tiek re?istr?ti arvien bie??k un tiek k??st arvien smag?ki. Vi?? nor?d?ja, ka Krievijas ra?e?u " Grad " un ra?e?u palai?anu sist?mu pieg?des Ukrainas austrumos ir iemesls papildu ba??m. [33]

Krievijas v?stnieks ANO Vit?lijs ?urkins par nestabilo situ?ciju savuk?rt vainoja Ukrainas sp?kus. Vi?? uzsvaru lika uz Minskas vieno?an?s politiskajiem punktiem, t?diem k? amnestija, liel?kas autonomijas pie??ir?ana separ?tistu kontrol?t?j?m teritorij?m. Tom?r saska?? ar Minskas vieno?anos ?os so?us paredz?ts spert p?c piln?ga pamiera un smago iero?u atvilk?anas. ASV v?stniece ANO Samanta Pauere aps?dz?ja Krieviju par m??in?jumiem aizmiglot realit?ti. Vi?a noraid?ja no Maskavas un separ?tistu rind?m izskan?ju?o, ka Marjinka un Krasnogorovka, kur notika ap?audes, skait?tos separ?tistu kontrol? eso?as teritorijas. [34]

Sekas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Valstis, kas iesviesa sankcijas pret Krieviju 2014. gad?

ANO ?ener?l? asambleja 2014. gada 27. mart? ar p?rliecino?u balsu p?rsvaru pie??ma rezol?ciju pret Krievijas agresiju. P?c Krievijas atbalst?to Ukrainas separ?tistu milit?r?s ofens?vas s?k?an?s ASV, ES, Jap?na un vair?kas citas valstis ieviesa ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, kas izrais?ja t?s ekonomikas lejupsl?di un rub?a devalv?ciju.

N?derlandes tiesas aps?dz?ba lidma??nas notriek?an? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2020. gada janv?r? N?derlandes prokurat?ra izvirz?ja aps?dz?bas MH17 lidojuma katastrofas liet? aizdom?s tur?tajiem Krievijas specdienestu virsniekiem Girkinam , Dubinskim un Pulatovam , k? ar? Doneckas kaujinieku komandierim Har?enko , un izsauca vi?us uz izmekl??anas proced?r?m. Izmekl?t?ji apgalvoja, ka lidma??nu notrieca Krievijas Bru?oto sp?ku Pretgaisa aizsardz?bas sp?ku Kurskas brig?de no ra?e?u iek?rtas “BUK”. Tiesa s?k?s 9. mart?. [35]

2022. gada 17. novembr? N?derlandes tiesa atzina Krievijas pilso?us Igoru Girkinu un Sergeju Dubinski, k? ar? Ukrainas pilsoni Leon?du Har?enko par vain?giem Malaizijas pasa?ieru lidma??nas " Boeing " notriek?an? virs Ukrainas 2014. gada vasar? un piesprieda vi?iem m??a ieslodz?jumu. Girkins tolaik bija Doneckas kaujinieku milit?rais komandieris, kur? no Krievijas sag?d?ja " Buk " zen?tra?e?u kompleksa iek?rtu. Krievijas pilsoni O?egu Pulatovu attaisnoja, jo netika pier?d?ta vi?a l?dzdal?ba lidma??nas notriek?an?. [36]

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ Putins l?dz parlamenta at?auju karasp?ka ieve?anai Krim? DELFI, 2014. gada 1. mart?
  2. ↑ Franks Gordons: Osipovs, Girss un “Krievu saull?kts” Franks Gordons, la.lv, 2014. gada 11. mart?
  3. ↑ Putins: Sp?ka pielieto?ana Ukrain? b?s tikai 'p?d?jais l?dzeklis' DELFI 2014. gada 4. mart?
  4. ↑ Russian Troops Mass at Border With Ukraine The New York Times. 13 March 2014.
  5. ↑ Ukraine's east on fire: Kharkov demands referendum, Donetsk prosecutor’s HQ stormed Russia Today, 16 March 2014.
  6. ↑ Tur?inovs: Ukrainas austrumos notieko?ais ir Krievijas specoper?cijas otrais vilnis LETA /UNIAN 2014. gada 7. apr?l?
  7. ↑ EDSO nov?rot?ji tuv?kaj? laik? cent?sies nok??t Slovjansk? LETA, 2014. gada 21. apr?l?
  8. ↑ Putins Ukrainas dienvidaustrumus nod?v?jis par ≪Jaunkrieviju≫ LETA/UNIAN 2014. gada 17. apr?l?
  9. ↑ Separ?tisti Luhansk? ie?em apgabala administr?ciju DELFI 2014. gada 29. apr?l?
  10. ↑ Uzzi?a: Kur?s Ukrainas pils?t?s separ?tisti sagr?bu?i ?kas? LETA, 2014. gada 29. apr?l?
  11. ↑ Putins pazi?o, ka Krievija l?dz separ?tistus atlikt 11. maija 'referendumu' Arhiv?ts 2014. gada 10. maij?, Wayback Machine vietn?. DELFI.lv 2014. gada 7. maij?
  12. ↑ Doneck? nobalso par atdal??anos no Ukrainas; Maskava respekt? 'iedz?vot?ju izv?li' DELFI.lv 2014. gada 12. maij?
  13. ↑ Luhanskas un Doneckas apgabali pasludina neatkar?bu, v?las pievienoties Krievijai Arhiv?ts 2016. gada 7. mart?, Wayback Machine vietn?. BNN, 2014. gada 13. maij?
  14. ↑ Kremlis tre?o reizi melo par karasp?ka atvilk?anu no Ukrainas robe?as diena.lv 2014. gada 19. maij?
  15. ↑ "Jaunkrievijas" ideja dz?vo Doneck? un Lugansk? ? tur tiek pa?pasludin?ta republika kasjauns.lv, 2014. gada 25. maij?
  16. ↑ Neatz?t? Dienvidosetija ofici?li atzinusi 'Luhanskas tautas republiku' DELFI.lv 2014. gada 18. j?nij?
  17. ↑ Prezidents Poro?enko ats?k uzbrukumu Arhiv?ts 2016. gada 4. mart?, Wayback Machine vietn?. la.lv 2014. gada 2. j?lij?
  18. ↑ Maskava aps?dz Ukrainu Krievijas pilso?a nogalin??an? (papild.) ir.lv, 2014. gada 13. j?lij?
  19. ↑ Krievijas hum?n?s pal?dz?bas konvojs p?rk?pj starptautiskos likumus nra.lv 2014. gada 22. august?
  20. ↑ Krievijas tanki jau atrodas pie Mariupoles nra.lv 2014. gada 29. august?
  21. ↑ Doneck? kaujinieku ra?ete tr?pa autobus?; desmit boj?g?ju?o LETA, 13. janv?ris 2015.
  22. ↑ DTR l?deris pazi?o par Do?eckas lidostas ie?em?anu; Kijeva to noliedz ? kauja turpin?s DELFI.lv, 15. janv?ris 2015.
  23. ↑ Kauja Do?eckas lidost?: t? ir '21. gadsimta Sta?ingrada', br?vpr?t?gie iesaka DTR aizmirst par ie?em?anu DELFI.lv, 16. janv?ris 2015.
  24. ↑ Rink?vi?s p?c Mariupoles ap?audes: Atbild?ga ir tikai un vien?gi Krievija Diena.lv, 2015. gada 24. janv?r?
  25. ↑ Krievija blo?? ANO Dro??bas padomes pazi?ojumu par tra?isko Mariupoles ap?audi Diena.lv, 2015. gada 25. janv?ris
  26. ↑ Putins: Ukrain? karo NATO ?rzemju le?ions DELFI.lv, 26. janv?ris, 2015.
  27. ↑ Minsk? bez pan?kumiem nosl?gu??s Ukrainas kr?zes noregul?juma sarunas LETA , kasjauns.lv 31. janv?ris, 2015
  28. ↑ Austrumukrain? turpin?s kaujas par Deba?cevu ? svar?gu transporta mezglu LETA , kasjauns.lv 2. febru?ris, 2015
  29. ↑ Obama ≪dr?zum?≫ pie?ems l?mumu par bru?ojuma pieg?d?m Ukrainai Arhiv?ts 2015. gada 10. j?lij?, Wayback Machine vietn?. LETA 2015. gada 5. febru?ris.
  30. ↑ Merkele un Olands ierodas pie Poro?enko ar jaunu miera pl?nu Arhiv?ts 2015. gada 7. febru?r?, Wayback Machine vietn?. BNS 2015. gada 6. febru?ris
  31. ↑ Peskovs: Putina sarunas ar Merkeli un Olandu bija konstrukt?vas Diena.lv/LETA. 2015. gada 7. febru?ris
  32. ↑ Poro?enko: galvenais, ko izdev?s pan?kt, ir uguns p?rtrauk?ana J?nis Kr??is, la.lv 2015. gada 12. febru?r?
  33. ↑ ANO p?rst?vis: Ukrainas pamiera vieno?an?s ir piln?b? j?iev?ro Arhiv?ts 2016. gada 13. mart?, Wayback Machine vietn?. focus.lv, 6. j?nijs 2015.
  34. ↑ ANO Dro??bas padom? asi kritiz? Krieviju par atbalstu kaujiniekiem Donbas? lsm.lv, Gints Amoli??, Latvijas Radio ?rzemju zi?u korespondents 5. j?nijs, 2015.
  35. ↑ MH17 katastrofas liet? izvirza aps?dz?bas ?etriem cilv?kiem lsm.lv 2020. gada 3. febru?r?
  36. ↑ N?derlandes tiesa atzinusi Krievijas kaujiniekus par vain?giem ≪MH17≫ lidma??nas notriek?an? virs Ukrainas lsm.lv 2022. gada 17. novembr?
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Donbasa_kar?&oldid=4023761 "