Datora rad?ti att?li
, bie?i izmantots sa?sin?jums ang?u valod?
CGI
(no
ang?u
:
computer-generated imagery
), ir
datorgrafikas
izmanto?ana, lai rad?tu vai pal?dz?tu att?lu rad??an?
m?ksl?
, druk?tajos medijos,
videosp?l?s
,
film?s
, telev?zijas programm?s,
rekl?m?s
,
videoklipos
un
simulatoros
. Vizu?l?s ainas var b?t gan dinamiskas, gan statiskas, un t?s var b?t divdimensiju (2D), lai gan termins CGI visbie??k tiek izmantots attiec?b? uz
3D datorgrafiku
, kas izmantota, lai rad?tu ainas vai
specefektus
film?s un telev?zij?. CGI var izmantot ar? individu?li lietot?ji, un to var redi??t ar t?d?m programm?m k?
Windows Movie Maker
vai
iMovie
.
Termins
datoranim?cija
attiecas uz dinamisko CGI, kas att?lota k? filma. Termins
virtu?l? pasaule
attiecas uz interakt?v?m vid?m, kur?s darbojas a?enti. Datorgrafikas programmat?ra tiek izmantota, lai ieg?tu datora rad?tus att?lus film?m, utt. CGI programmat?ras pieejam?ba un arvien liel?kais datoru jaud?gums ir ??vis individu?liem m?ksliniekiem un maziem uz??mumiem rad?t profesion?la l?me?a filmas, sp?les un
t?lot?jm?kslu
ar saviem m?jas datoriem. Tas ir rad?jis interneta subkult?ru ar pa?ai savu glob?lo slaven?bu, kli?eju un tehnisk?s leksikas kopumu. CGI evol?cija noveda pie
virtu?l?s kinematogr?fijas
ra?an?s 90. gados, kur datora
simul?t?s
kameras
darb?bu neierobe?o
fizikas
likumi.
Frakt??u ainava
Anim?tie att?li veido ne tikai da?u no datorgrafikas att?liem; ar? dabiska izskata ainavas
frakt?l?s ainavas
tiek veidotas ar datora
algoritmiem
. Vienk?r?s veids k? rad?t frakt??u/frakt?l?s virsmas ir izmantot
triangul?r? t?kla metodes
papla?in?jumu, balstoties uz
de Rham
l?knes
konstrukcijas speci?lo gad?jumu, piem?ram, viduspunkta/centra nob?di. Piem?ram, algoritms var s?kties ar lielu
trijst?ri
, tad rekurs?vi pietuvin?ties, sadalot to ?etros maz?kos
Serpinska trijst?ros
, tad interpol?t tuv?ko kaimi?u katra punkta augstumus.
Brauna virsmu
var rad?t ne tikai pievienojot trok??us l?dz ar jaunu l?niju krustpunktu rad??anu, bet ar? pievienojot papildu trok??us vair?kos t?kla l?me?os. T?d?j?di var tikt rad?ta
topogr?fiska karte
ar da??diem augstuma l?me?iem, izmantojot sam?r? vienk?r?us frakt??u algoritmus. Da?i tipiski un viegli programm?jami frakt??i, kas tiek izmantoti CGI, ir
plazmas
frakt?lis un daudz dinamisk?kais nepiln?bu frakt?lis.
Dator? rad?ts ?kas att?ls, rad?ts programm?
Blender
M?sdienu
arhitekti
izmanto datorgrafikas firmu pakalpojumus, lai rad?tu tr?sdimension?lus mode?us gan klientiem, gan celtniekiem. ?ie datora rad?tie mode?i var b?t daudz prec?z?ki nek? tradicion?lie ras?jumi. Arhitekt?ras anim?cija (kas interakt?vo att?lu viet? nodro?ina anim?tas filmas ar ?k?m) var ar? tikt izmantota, lai redz?tu iesp?jamo ?kas iek?au?anos apk?rt?j? vid? un t?s saist?bu ar apk?rteso?aj?m ?k?m. Arhitekt?ras telpas rad??ana bez pap?ra un z?mu?a izmanto?anas tagad ir pla?i pie?emta prakse, kur? tiek izmantotas vair?kas datoriz?tas arhitekt?ras dizaina sist?mas.
Arhitekt?ras model??anas
instrumenti arhitektam ?auj vizualiz?t telpu un veikt interakt?vas "pastaigas", t?d?j?di nodro?inot "interakt?vas vides" gan
urb?naj?
, gan celtniec?bas l?men?. Noteiktas izmanto?anas iesp?jas arhitekt?r? iek?auj ne tikai ?ku strukt?ru specifik?ciju (t?das k? sienas un logi) un "pastaigas", bet ar? gaismas efektus un to, k?du efektu saules gaisma atst?s uz noteiktu konstrukciju da??dos dienas laikos.
Arhitekt?ras model??anas instrumenti arvien vair?k ir izvietoti
internet?
. Tom?r internet? izvietoto sist?mu kvalit?te joproj?m atpaliek no t?s, kas ir sare???taj?m, uz??mumu rad?taj?m model??anas sist?m?m.
Da??s lietojumprogramm?s datorgrafikas att?li ir izmantoti, lai par?d?tu v?sturisku ?ku reverso in?enieriju. Piem?ram, datora rad?ta rekonstrukcija klosterim, kas atrodas
Gorgent?le
,
V?cij?
, tika izveidota no klostera drup?m, tom?r t? nodro?ina skat?t?jam iesp?ju redz?t un sajust, k? ?ka savulaik izskat?j?s.
Skeletveida anim?cija
ne vienm?r ir
anatomiski
prec?za un pareiza. Ta?u
Zin?tniskais skait?o?anas un att?lveido?anas instit?ts
ir att?st?jis anatomiski prec?zu, re?listisku modeli, kas pan?kts ar datora prasmju pal?dz?bu. Dator? veidoti anal?tiskie mode?i var tikt izmantoti k? izgl?tojo?a, t? oper?ciju veicino?u iemeslu d??. ?ie mode?i lieliski var noder?t
medic?nas
studentiem, lai m?c?tos no medic?niskiem att?liem.
Modernaj? medic?n? ?pa?ie pacienti tiek model?ti un konstru?ti "datora pal?g?irur?ij?". Virtu?l? vid?, kur?, piem?ram, piln?gas
ce?a aizvieto?anas
gad?jum?, izveido pacienta slimo ?erme?a da?u un ar datora pal?dz?bu, lai nek??d?tos oper?cijas laik?, visu vispirms izstr?d? un "izoper?" dator?. T?d?j?di samazin?s risks k??d?ties oper?cijas laik?.
Dator? rad?ts slapja ka?oka att?ls
Ap??rbu
model??ana tiek piem?rota trim grup?m ? 1)
?eometriski
-
meh?nisku
strukt?ru krusto?an?s; 2) nep?rtraukts meh?nisk?s elast?bas sl?nis; 3) ?eometriski mikroskopiskas auguma iez?mes. Padar?t digit?lo raksturu ap??rbos re?listisku, v?l joproj?m ir animatoru klup?anas akmens. Papildu izmanto?ana film?s, rekl?m?s un cita veida publiskos atainojumos, k? ar? dator? veidotu ap??rbu att?li tiek ?oti pla?i izmantoti modes industrij?, lai viegli par?d?tu v?lamo rezult?tu. Pats liel?kais izaicin?jums animatoriem ir ?oti ticama
cilv?ka ?das
att?lu veido?ana. Ar? ?? sada?a sev? ietver tr?s grupas ? 1) foto re?lisms att?lo ?oti ticamu cilv?ka ?das att?lu, 2) fizik?lais re?lisms att?lo ticamas kust?bas, 3) funkcion?lais re?lisms atdarina ?sta cilv?ka darb?bas. Augstv?rt?g?k?s redzam?s iez?mes ir pan?ktas, ja ir man?mas t?das iez?mes k?
krunci?as
un ?das
poras
, kuras var sasniegt pat 100
mikrometrs
vai 0,1
milimetrs
lielumu. ?da var tikt model?ta 7D
dimension?l?
kopum?.
Interakt?v? model??ana
ir visp?rpie?emts termins, kas pier?da k?da atveidojuma ?oti dinamisku un pieejamu att?lojumu no da??diem skatu punktiem. Pielietojums var b?tiski at??irties, s?kot ar vizualiz?cijas mode?u dinamikas pan?k?anu konkr?t?s datoru dizaina programm?s.
Mode?a att?lo?ana var atbilst noteikt?m vizu?l?m ain?m, kas main?s lietot?jam l?dzdarbojoties ar konkr?to sist?mu.
Abstrakt? l?men?, interakt?v? model??ana ietver sevi terminu "datu cauru?vadi", kur? izejas dati tiek p?rvald?ti un tie p?rbauda, lai tie b?tu piem?roti vizualiz?cijas model??anai. To bie?i sauc par "vizualiz?cijas datiem".
Virtu?l? pasaule
ir ne?sta vide, kas ?auj lietot?jam mijiedarboties ar anim?to t?lu vai integr?ties anim?t? t?l? t?d? k?
avatar?
. Virtu?l? pasaule ir rad?ta, lai to apdz?votu un integr?tos taj?. Termins virtu?l? pasaule m?sdien?s ir jau uztverams k? sinon?ms interakt?vajai 3D virtu?lajai videi, kur lietot?js var sev pie?emt avatara t?lu. ?ie avatari p?rsvar? tiek att?loti k? burtiski, divdimension?li vai tr?sdimension?li att?lojumi, lai gan atsevi??as formas ir iesp?jamas (piem?ram, dzirde). Da?as, bet ne visas, virtu?l?s pasaules pie?auj vair?ku lietot?ju skaitu.
Kam?r CGI att?li un ainavu att?li var b?t statiski, terminu
datoranim?cija
lieto film?s, kur?s att?ls l?dzin?s dinamiskam att?lam. Visp?r?jos vilcienos, termins datoranim?cija atsaucas uz dinamiskiem att?liem, kas nepie?auj lietot?ja mijiedarb?bu, bet termins virtu?l? pasaule tiek izmantots un lietots interakt?v?s anim?cijas vid?.
Datoranim?cija b?t?b? ir digit?ls p?ctecis apst??an?s kust?bas (
stop motion
) m?kslai, kuru izmanto 3D mode?os un kadrs-p?c-kadra anim?cij?s 2D ilustr?cij?s. Datorilustr?t?s anim?cijas ir daudz lab?k kontrol?jamas nek? citi fizik?li b?z?ti procesi, piem?ram,
miniat?ru
procesu uzb?ve, t?di k? ??vienu efekti. Tas paver iesp?jas att?lu veido?anai, ko nevar pan?k nek?das citas tehnolo?ijas. Tas pal?dz ar? virtu?l? vid? grafi?im ra?ot t?du saturu, kur? var iztikt bez aktieriem, neizmantojot nek?dus aksesu?rus vai citus atrib?tus.
Lai izveidotu kust?bu il?ziju, att?ls var tikt rad?ts datora ekr?n? un tikt vair?kk?rt aizst?ts ar jaunu att?lu, kas ir l?dz?gs iepriek??jam, bet tikt nedaudz uzlabots laika zi?? (parasti tas ir ar ?trumu 24 vai 30 kadri sekund?).