?is raksts ir par dz?vo organismu evol?ciju. Par evol?ciju skat?t rakstu evol?cija .

Evol?cija ir visu dz?v?bas formu izmai?u process no paaudzes uz paaudzi. Evolucion?r? biolo?ija p?ta, k? un k?p?c ?? att?st?ba notiek, t?tad t? ir biolo?ijas nozare, kas p?ta dz?vo b?t?u v?sturisk?s att?st?bas un main?bas meh?nismu. Organismi no saviem vec?kiem p?rmanto rakstur?g?s paz?mes (sauktas ar? par ?pa??b?m ) ar g?nu starpniec?bu. P?rmai?as organisma p?cn?c?ja g?nos, kuras sauc par mut?cij?m , veido jaunas ?pa??bas. Ja jaun? ?pa??ba p?cn?c?jus lab?k piem?ro videi , kur? tie dz?vo, tad tie?i ?iem p?cn?c?jiem ir liel?kas izredzes izdz?vot un vairoties t?l?k. ?o procesu sauc par dabisko izlasi , kas ?auj at??ir?gaj?m paz?m?m g?t virsroku p?r cit?m, izdz?vo?anai ne tik svar?g?m. P?c vair?k?m paaudz?m popul?cija var ieg?t tik daudz jaunu paz?mju, ka izveidojas jauna organismu suga . ^{[1] [2]}

Evol?cijas izp?tes noz?me [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Biolo?isk? evol?cija ir dz?v?s dabas neatgriezeniska v?sturisk? att?st?ba, kas izpau?as popul?ciju ?en?tisk? sast?va izmai??s, organismu piel?got?b? dz?ves apst?k?iem, sugu tap?an? un izmir?an?, pak?peniski izmainoties visai biosf?rai . Ar evol?cijas par?d?bu p?t??anu nodarbojas visas biolo?ijas kompleksa zin?tnes, ta?u ?? procesa visp?r?j?s likumsakar?bas un virzo?os faktorus p?ta atsevi??a biolo?ijas nozare, kuru pirm?s ?sti zin?tnisk?s evol?cijas teorijas izveidot?ja v?rd? sauc par darvinismu. Kop? ??rlza Darvina laikiem evol?cijas teorija ir att?st?jusies t?l?k, bag?tinoties ar jauniem zin?tniskiem datiem. M?sdienu evol?cijas teorija pla?i izmanto modern?s ?en?tikas , ekolo?ijas , molekul?ras biolo?ijas , biokibern?tikas un citu zin?t?u sasniegumus. Visp?rinot biolo?ijas zin?t?u sasniegumus evolucion?r? skat?jum?, ?? teorija k?uvusi par metodolo?isku pamatu m?sdienu teor?tiskajai biolo?ijai un t?s praktiskajam pielietojumam augkop?b? , lopkop?b? , medic?n? u.c. Dabas aizsardz?ba un dabas resursu racion?la izmanto?an? k??st aizvien aktu?l?ka. Lai pagl?btu daudzas jau stipri apdraud?tas sugas no izn?c?bas, prasm?gi j?kori?? ?o sugu piel?got?bas sist?mas, mikroevol?cijas gaitu.

Darvinismam, kas p?ta dz?vas dabas, taj? skait? ar? cilv?ka evol?ciju un cilv?ku darb?bas izrais?t?s sekas dz?v?bas v?sturiskaj? att?st?b?, ir liela soci?l? un filozofisk? noz?me. Kop? evol?cijas teorijas ra?an?s t? vienm?r izrais?jusi asas diskusijas starp at??ir?gu ideolo?iju p?rst?vjiem. ??rlza Darvina evol?cijas teoriju augstu nov?rt?ju?i daudzi pasaules zin?tnieki.

Evol?cijas teorijas ra?an?s priek?noteikumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

??rlzs Darvins veidoja evol?cijas teoriju galvenok?rt period? no 1842. gada l?dz 1859. gadam. Vi?a teorija tapa k? likumsakar?gs zin?tnes un prakses att?st?bas rezult?ts. Vajadz?ba p?c t?s bija nobriedusi. Da??d?s biolo?ijas nozar?s bija uzkr?jies bag?t?gs faktiskais materi?ls, ko apmierino?i var?ja materi?listiski izskaidrot tikai no dz?v?s dabas evol?cijas viedok?a.

Zviedru natur?lists K?rlis Linnejs 18. gadsimt? izveidoja zin?tnisko sistem?tiku , kas bija pamats inform?cijas par dz?v?s dabas daudzveid?bu sak?rto?anai. Sevi??i j?atz?m? vi?a koncepcija par sugu k? dz?v?bas galveno eksistences formu, re?li eksist?jo?u organisk?s pasaules pamatvien?bu. Fran?u biologs ?ans Batists Lamarks 1809. gad? izdotaj? gr?mat? ≪Zoolo?ijas filozofija≫ izkl?st?ja vienotu m?c?bu par dz?v?s dabas evol?ciju, kur? tika izvirz?ti evol?cijas teorijas galvenie jaut?jumi. Ta?u t? laika zin?tnes dati bija nepietiekami, lai rastu objekt?vas atbildes uz ?iem jaut?jumiem. Vi?? att?st?bu no vienk?r??k?m uz sare???t?k?m form?m izskaidroja ar grad?cijas principu ? ar visa dz?v? tieksmi pilnveidoties. ?o tieksmi nosakot organisma iek??jie faktori, bet ?r?j?s vides apst?k?i novirzot to no grad?cijas ce?a, jo organisms spiests tiem piel?goties. Lamarks, izmantodams teleolo?iskos uzskatus par dz?vo b?t?u s?kotn?jo m?r?tiec?bu, izvirz?ja organismu tie??s piel?go?an?s principu. P?c vi?a dom?m, jaunas paz?mes un ?pa??bas dz?vniekiem rodas, izmainoties iera??m un org?nu nodarbin?t?bai, kas notiekot, p?rmainoties dz?ves veidam un apk?rt?j?s vides apst?k?iem. Radu??s organisma izmai?as iedzimstot p?cn?c?jos. Lamarks cent?s pamatot ideju par cilv?ka sugas dabisko izcel?anos no cilv?kveid?gajiem p?rti?iem. Vi?? ieviesa zin?tn? terminu ≪biolo?ija≫.

Matiasa ?leidena un Teodora ?vanna izveidot? ??nu teorija (1839) dro?i pamatoja dz?v?s dabas kop?bu. P?terburgas akad?mi?is, Tartu Universit?tes audz?knis K?rlis Ernests fon B?rs 19. gadsimta pirmaj? pus? ar pla?iem embriolo?iskajiem p?t?jumiem pier?d?ja d?g?u s?kotn?jo l?dz?bu da??diem dz?vnieku tipiem un to diver?enci (paz?mju att?lin??anos) embrio?en?zes (d?g?u att?st?bas) gait?. Ang?u zin?tnieks ??rlzs Laiels iedibin?ja v?sturisko ?eolo?iju , pier?d?dams zemes garozas virsk?rtas pak?penisku p?rveido?anos parasto dabas faktoru (?dens, v?ja , vulk?nisma u.c.) darb?bas rezult?t?. Maskavas Universit?tes profesors Karls Rulj? att?st?ja koncepciju par dz?v?bas ra?anos no neorganisk?s pasaules, par organismu pak?penisku v?sturisku att?st?bu main?gu apk?rt?j?s vides apst?k?u ietekm?, par iedzimt?bu un main?bu k? dz?vo b?t?u pamat?pa??b?m. Dabaszin?tnieku aprind?s izplat?j?s I. Kanta un P. Laplasa koncepcija par Saules sist?mas plan?tu dabisko tap?anu un att?st?bu. T?di ?sum? ir Darvina evol?cijas teorijas galvenie dabaszin?tniskie priek?nosac?jumi.

Par svar?g?ko evol?cijas teorijas soci?lv?sturisko priek?nosac?jumu j?atz?m? kapit?lisma strauja att?st?ba. Anglija k?uva par varenu koloni?lu imp?riju ar milz?gu kara un tirdzniec?bas floti. Flotes un armijas uztur??anai, pla?ajiem tirgiem vajadz?ja aizvien vair?k p?rtikas produktu. Bija asi j?tama vajadz?ba uzlabot selekcijas darbu augkop?b? un lopkop?b? . Selekcijas meto?u t?l?ku att?st??anu kav?ja modernu teor?tisko pamatu tr?kums. Filozofij? arvien vair?k iez?m?j?s materi?lisma un dialektikas tendences. Klasisk? ang?u politisk? ekonomija (A. Smits, D. Rikardo) att?loja sabiedr?bas att?st?bu k? konkur?jo?o sp?ku br?vu sp?li. Sabiedriskaj?s zin?tn?s jau izpaud?s v?sturisk? materi?lisma v?smas.

Evol?cijas teorija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

??rlzs Darvins 1859. gada public?ja gr?matu ≪ Sugu izcel?an?s ≫, kur? izkl?st?ja savu evol?cijas teoriju un teor?tisk?s atzi?as pamatoja ar faktiem. Liels ?? zin?tnieka nopelns ir dz?v?s dabas evol?cijas procesa objekt?va pier?d??ana. Ta?u iev?rojami liel?ks ieguld?jums zin?tn? ir tas, ka ??rlzs Darvins materi?listiski izskaidroja sugu ra?an?s un veido?an?s procesu, m?r?tiec?bu dab?, atkl?ja un pamatoja evol?cijas meh?nismu ? ?? procesa galvenos faktorus, strukt?ru un likumsakar?bas. Pateicoties ?im zin?tniskajam ieguld?jumam, evol?cijas m?c?ba p?rv?rt?s par teoriju.

Darvins konstat?ja, ka dz?v?s b?tnes potenci?li sp?j?gas rad?t ?oti daudz p?cn?c?ju, bet no tiem tikai da?i sasniedz vairo?an?s vecumu, jo visiem nepietiek iztikas l?dzek?u. P?r?jie aiziet boj? c??? par eksistenci ? t?ds bija Darvina pirmais svar?gais secin?jums. Vi?? uzsv?ra, ka termins ≪c??a par eksistenci≫ j?izprot pla??, metaforisk? noz?m? ? ar? k? vienas b?tnes atkar?ba no cit?m, k? viena ?pat?a izdz?vo?ana un ar? vairo?an?s. Atst?t relat?vi vair?k p?cn?c?ju ? tas noz?m? uzvar?t c??? par eksistenci.

Jau sen bija zin?ms, ka dz?vniekiem un augiem rakstur?ga ?pa??bu un paz?mju main?ba. Ta?u tie?i Darvina nopelns ir tas, ka vi?? saskat?ja eksistences c??as un visp?r?j?s main?bas kopsakar?bu un atkl?ja dabisko izlasi ? maz?k piel?goto organismu boj?eju eksistences c??? un piem?rot?ko izdz?vo?anu. Pat niec?ga novirze k?d? paz?m? da?iem sugas ?pat?iem var b?tiski palielin?t izredzes izdz?vot. Rezult?t? rodas visur dab? v?rojam? m?r?tiec?ba ? dz?vo b?t?u apbr?nojam? piel?got?ba dz?ves apst?k?iem. Izlasei ir rado?s raksturs ? t? pak?peniski no paaudzes uz paaudzi uzkr?j s?kas, biolo?iski lietder?gas izmai?as un rezult?t? izraisa savstarp?ji at??ir?gu jaunu formu tap?anu. Dabisk?s izlases likumsakar?bu noskaidro?anai Darvins izmantoja kult?raugu un m?jdz?vnieku selekcijas pieredzi. P?c tam r?p?gi analiz?ja ?o likumsakar?bu atbilst?bu nov?rojumiem un uzkr?tajiem zin?tniskajiem datiem par dz?vnieku un augu valsti.

Ta?u dabiskai izlasei neb?tu evolucion?ras noz?mes, ja radu??s der?g?s izmai?as nep?rmantotu n?kam?s paaudzes. Bet dab? v?rojama k? iedzimsto??, t? ar? neiedzimsto?? main?ba. Darvins r?p?gi analiz?ja da??das main?bas formas. ?o probl?mu vi?? pla?i apskat?ja gr?mat? ≪Sugu izcel?an?s≫ un velt?ja tai atsevi??u apjom?gu darbu ≪M?jdz?vnieku un kult?raugu main?ba≫. Vi?? izdal?ja nenoteikto jeb individu?lo un noteikto jeb grupveida main?bu. Iedzimst p?cn?c?jos galvenok?rt nenoteikt?s izmai?as, t?s atkar?gas no pa?a organisma dabas, bet ?r?j? vide ??s izmai?as ietekm? netie?i. Turpretim noteikto main?bu, kad sugas ?pat?u lielais vairums izmain?s l?dz?g? veid?, nosaka k?da apk?rt?j?s vides faktora ietekme. Darvins v?l izdal?ja korelat?vo (savstarp?ji atbilsto?o) un kompensat?vo main?bu (kad, pastiprinoties vien?m paz?m?m vai funkcij?m, citas pav?jin?s), k? ar? main?bu, kas rodas hibridiz?cijas rezult?t?. ?o main?bas formu loma evol?cijas proces? ir da??da.

P?c Darvina teorijas, evol?cija noris pamatfaktoru ? main?bas, c??as par eksistenci, dabisk?s izlases un iedzimt?bas kop?j?s darb?bas rezult?t?. Ja k?ds no ?iem faktoriem izpaliek, evol?cija nenotiek. Evol?cijas process ir neatgriezenisks: k?dreiz izmiru?as sugas un cita ranga taksoni nerodas no jauna. Darvins uzskat?ja, ka evol?cija noris diver?enti (organismu grupu paz?m?m att?linoties) un tai ir monofil?tisks raksturs, t.i., sugas radu??s no kop?ja sen?a.

Darvina laik? v?l tr?ka zin?tnisku datu par dabisk?s izlases rado?o darb?bu, sugu veido?an?s meh?nismu. T?p?c vi?? savos p?t?jumos izmantoja mode?metodi: piev?rs?s m?jdz?vnieku un kult?raugu main?bai, selekcijas praksei. Katras dz?vnieku un augu ??irnes ?pat?iem rakstur?ga l?dz?gu ?pa??bu un paz?mju kopa, kam ir praktiska saimnieciska noz?me un kas, ??irnes ?pat?us pavairojot saglab?jas. Darvins p?rliecino?i pier?d?ja, ka ??irnes nav radu??s p?k??i, bet veidotas pak?peniski, krustojot prasm?gi izv?l?tus vec?kus un m?ksl?g?s izlases gait? uzkr?jot cilv?kam v?lam?s izmai?as.

T?d?j?di selekcion?rs, lietodams m?ksl?go metodisko izlasi, paaud?u mai?as gait? m?r?tiec?gi p?rveido s?kotn?jo izejformu. ??du cilv?ka darb?bu var piel?dzin?t evol?cijas procesam, kas noris dz?vaj? dab?. Tikai j??em v?r?, ka dabisk? izlase veido formas, kas lab?k piel?goju??s dz?ves apst?k?iem, bet cilv?ks selekcion? ??irnes ar sev v?lam?m ?pa??b?m (augstra??gas, ar saldiem aug?iem, dekorat?vas u.c). Darvins nor?d?ja apst?k?us, kas labv?l?gi m?ksl?gajai izlasei: intens?va main?ba, ?pat?u lielais skaits, nev?lamu krustojumu nov?r?ana un vec?ku p?ru r?p?ga izv?le, izlases uzkr?jo?? darb?ba. Darvins izdal?ja ar? t?du izlases formu k? neapzin?t?, ko var uzskat?t par p?rejas posmu no dabisk?s uz m?ksl?go metodisko izlasi. Ar ?o j?dzienu vi?? saprot lab?ko ?pat?u saglab??anu vaislai, ko cilv?ks praktiz? kop? dz?vnieku pieradin??anas un augu kultiv??anas pirms?kumiem.

Neoevol?cijas teorijas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

K? atvasin?jums no Darvina evol?cijas teorijas kop? 20. gadsimta tr?sdesmitajiem gadiem s?kusi att?st?ties virkne soci?l?s evol?cijas teoriju, jeb neoevolucionisms. Neoevolucionisms apskata da??du sabiedr?bu ilgtermi?a att?st?bas tendences atkar?b? no da??diem faktoriem. ??di neoevolucionisms m??ina izskaidrot at??ir?gu kult?ru izveido?anos (multiline?r? evol?cijas teorija).

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Evol?cija

Atsauces un piez?mes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]