Dagest?nas Republika
|
Республика Дагестан
|
|
|
|
P?rvaldes centrs
| Maha?kala
|
Ofici?l? valoda
| krievu
,
laku
,
kumiku
,
av?ru
,
dargu
u.c.
[1]
|
Valsts
|
Krievija
|
Feder?lais apgabals
| Zieme?kauk?zs
|
Plat?ba
|
- Kop?j?
|
50 300
km²
|
Iedz?vot?ji
|
- Kop?
|
2 576 531
|
-
Bl?vums
|
51,2/km²
|
- Tautas
|
av?ri
(29,44%)
dargi
(16,52%)
kumiki
(14,20%)
lezg?ni
(13,07%)
laki
(5,42%)
tabasarani
(4,1 %)
krievi
(3,6 %)
rutuli
(1%)
|
Pils?tas
|
10
|
Rajoni
|
41
|
M?jaslapa:
www
.e-dag
.ru
|
Dagest?nas Republika Vikikr?tuv?
|
Dagest?na
ir viena no
Krievijas Feder?cijas
republik?m
Zieme?kauk?z?
. T? robe?ojas ar
Kalmikiju
zieme?os,
Stavropoles novadu
zieme?rietumos,
?e?eniju
rietumos, k? ar? ar
Gruziju
dienvidrietumos,
Azerbaid??nu
dienvidos un
Kaspijas j?ru
austrumos.
No 3. l?dz 7. gadsimtam Dagest?nas teritorija atrad?s
Sasan?du imp?rijas
pak?aut?b?, p?c tam to iekaroja
ar?bi
, kas piespieda vair?kumu no viet?jiem iedz?vot?jiem pie?emt
isl?mu
, p?c tam Dagest?nu p?rmai?us iekaroja
alani
,
haz?ri
, tad 13. gadsimt? ?
Zelta Orda
, bet 14. gadsimt? ?
Timurs
. 16.?17. gadsimt? Dagest?nas hani saglab?ja patst?v?bu, v?l?k t? p?rmai?us atrad?s
Osma?u imp?rijas
un
Persijas
ietekmes zon?.
P?c
Krievu?persie?u kara
nosl?gt?
Gulist?nas miera l?guma
Krievijas Imp?rija
ieguva gan Dagest?nas, gan ar?
Azerbaid??nas
un Austrum
gruzijas
zemes.
Tom?r piln?gu kontroli p?r Dagest?nu Krievijas Imp?rija ieguva tikai p?c
Kauk?za kara
beig?m. P?c 1860. gada teritori?l?s reformas m?sdienu Dagest?nas dienvidu da?a atrad?s Dagest?nas apgabal?, bet zieme?u da?a Terekas apgabal?.
Krievijas imperators
kop? 19. gadsimta otr?s puses tika titul?ri d?v?ts ar? par ?erke?u un Kalnu k?azu un p?r?jo mantoto valdnieku un ?pa?nieku (
krievu
:
Черкасских и Горских Князей и иных Наследный Государь и Обладатель
).
Krievijas pilso?u kara
laik? 1918. gada maij? Zieme?kauk?za teritorij? tika pasludin?ta Zieme?kauk?za Kalnie?u Savien?bas Republika, 1918. gada j?lij? Zieme?kauk?za Padomju republika, 1919. gada septembr? Zieme?kauk?za Emir?ts.
1921. gada 20. janv?r? pasludin?ja
Dagest?nas APSR
dibin??anu, kurai 1922. gad? pievienoja Terekas apgabala da?as zieme?os.
1991. gada 24. maij? t? tika p?rd?v?ta par Dagest?nas PSR, bet 1993. gada 25. decembr? par Dagest?nas Republiku.
Dagest?nas iedz?vot?ju taut?ba p?c 2002. un 2010. gada tautas skait??anas datiem:
Taut?ba
|
Skaits
2002
[2]
[3]
|
%
|
Skaits
2010
[4]
[5]
|
%
|
KOP?
|
2 576 531
|
(100,0 %)
|
2910249
|
100,00 %
|
Av?ri
[6]
|
758 438
|
(29,4%)
|
850011
|
29,21%
|
1.
Av?ri
[7]
|
701 760
|
'(
27,2%
)'
|
801827
|
27,55%
|
2.
Andocezu tautas
[8]
|
56 671
|
(2,2 %)
|
48178
|
1,66 %
|
2.a)
Andu tautas
:
|
33 707
|
(1,3 %)
|
28716
|
0,99 %
|
Andi
|
21 270
|
(0,8 %)
|
11448
|
0,39 %
|
Ahvahi
|
6 362
|
(0,2 %)
|
7923
|
0,27 %
|
Karati
|
6 019
|
(0,2 %)
|
4761
|
0,16 %
|
Tindi
|
33
|
(0,0 %)
|
634
|
0,02 %
|
Bagulali
|
18
|
(0,0 %)
|
0
|
0,00 %
|
?amali
|
3
|
(0,0 %)
|
16
|
0,00 %
|
Godoberi
|
2
|
(0,0 %)
|
426
|
0,01 %
|
Botlihi
|
0
|
(0,0 %)
|
3508
|
0,12 %
|
2.б)
Cezu tautas
:
|
22 964
|
(0,9 %)
|
19462
|
0,67 %
|
Cezi
|
15 176
|
(0,6 %)
|
11623
|
0,40 %
|
Be?ti
|
6 184
|
(0,2 %)
|
5956
|
0,20 %
|
Gunzebi
|
972
|
(0,0 %)
|
918
|
0,03 %
|
Ginuhi
|
525
|
(0,0 %)
|
439
|
0,02 %
|
Hvar?i
|
107
|
(0,0 %)
|
526
|
0,02 %
|
3.
Ar?i
|
7
|
(0,0 %)
|
6
|
0,00 %
|
Dargi
[9]
|
425 526
|
(16,5 %)
|
490384
|
16,85 %
|
Dargi
|
425 465
|
'(
16,5%
)'
|
490279
|
16,85%
|
Kuba?i
|
57
|
(0,0 %)
|
101
|
0,00 %
|
Kaitagi
|
4
|
(0,0 %)
|
4
|
0,00 %
|
Kumiki
|
365 804
|
'(
14,2%
)'
|
431736
|
14,84%
|
Lezg?ni
|
336 698
|
'(
13,1%
)'
|
385240
|
13,24%
|
Laki
|
140 236
|
(5,4 %)
|
161276
|
5,54 %
|
Azerbaid???i
|
111 656
|
(4,3 %)
|
130919
|
4,50 %
|
Tabasarani
|
110 152
|
(4,3 %)
|
118848
|
4,08 %
|
Krievi
|
120 875
|
(4,7 %)
|
104020
|
3,57 %
|
?e?eni
|
87 867
|
(3,4 %)
|
93658
|
3,22 %
|
Nogaji
|
38 168
|
(1,4 %)
|
40407
|
1,39 %
|
Aguli
|
23 314
|
(0,9 %)
|
28054
|
0,96 %
|
Rutuli
|
24 298
|
(0,9 %)
|
27849
|
0,96 %
|
Cahuri
|
8 168
|
(0,3 %)
|
9771
|
0,34 %
|
Arm??i
|
5 702
|
(0,2 %)
|
4997
|
0,17 %
|
Tat?ri
|
4 659
|
(0,2 %)
|
3734
|
0,13 %
|
Ebreji
|
1 478
|
(0,0 %)
|
1739
|
0,06 %
|
Ukrai?i
|
2 869
|
(0,1 %)
|
1511
|
0,05 %
|
Oset?ni
|
897
|
(0,0 %)
|
886
|
0,03 %
|
Gruz?ni
|
876
|
(0,0 %)
|
687
|
0,02 %
|
Kazahi
|
619
|
(0,0 %)
|
522
|
0,02 %
|
Persie?i
|
719
|
(0,0 %)
|
503
|
0,02 %
|
Tati
|
825
|
(0,0 %)
|
456
|
0,02 %
|
Uzbeki
|
245
|
(0,0 %)
|
418
|
0,01 %
|
Baltkrievi
|
547
|
(0,0 %)
|
290
|
0,01 %
|
|
|
|
|
|
Kalnu ebreji
|
1 066
|
(0,0 %)
|
196
|
0,01 %
|
Dagest?nas republikas pils?tu izvietojums;
treknrakst?
? republikas centrs)
- ↑
Saska?? ar konstit?ciju republikas valsts valodas ir krievu valoda un visas Dagest?nas tautu valodas. Tom?r tikai 14 no ??m valod?m ir sava rakst?ba un t?s funkcion? k? valsts valodas.
- ↑
≪Всероссийская перепись населения 2002 года≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2004. gada 6. novembr?
. Skat?ts: 2014. gada 18. oktobr?
.
- ↑
≪Всероссийская перепись населения 2002 года. Т.4.ч.3.Население по национальности и владению русским языком по субъектам Российской Федерации≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2006. gada 4. novembr?
. Skat?ts: 2014. gada 18. oktobr?
.
- ↑
≪Официальный сайт Всероссийской переписи населения 2010 года. Информационные материалы об окончательных итогах Всероссийской переписи населения 2010 года≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2020. gada 30. apr?l?
. Skat?ts: 2014. gada 18. oktobr?
.
- ↑
Всероссийская перепись населения 2010 года. Официальные итоги с расширенными перечнями по национальному составу населения и по регионам.
Arhiv?ts
2021. gada 9. decembr?,
Wayback Machine
vietn?.:
см.
Arhiv?ts
2012. gada 18. oktobr?,
Wayback Machine
vietn?.
- ↑
Taj? skait? tiem radniuec?g?s
andocezu tautas
un
ar?i
- ↑
Bez andocezu taut?m un ar?iem
- ↑
Av?riem radniec?g?s
andocezu tautas
:
Andi
? 21300 (nov?rt?jums ? l?dz 30 000),
Cezi
? 15200 (nov?rt?jums ? l?dz 27 000),
Ahvahi
? 6400,
Be?ti
? 6200 (nov?rt?jums ? l?dz 12 000),
Karati
? 6000,
Gunzebi
? 1000. (nov?rt?jums ? l?dz 4000-5000),
Ginuhi
? 600 (nov?rt?jums ? no 1000 l?dz 4000),
Hvar?i
? 100 (nov?rt?jums ? no 1000 l?dz 12 000),
Tindi
? 33 (nov?rt?jums ? l?dz 6000),
Bagulali
? 18 (nov?rt?jums ? l?dz 5000-6000),
Ar?i
? 7 (nov?rt?jums ? no 1000 l?dz 5000),
?amali
? 3 (nov?rt?jums ? no 4000 l?dz 19 000),
Godoberi
? 2 (nov?rt?jums ? no 2000 l?dz 6000-8000),
Botlihi
? 0 (nov?rt?jums ? l?dz 6000).
- ↑
Taj? skait? dargiem radniec?gie
kaitagi
un
kuba?i