Dezoksiribonukle?nsk?be

DNS fragments. DNS sast?v no div?m sav?t?m spir?l?m

Dezoksiribonukle?nsk?be ( DNS ) ir viena no nukle?nsk?b?m . P?c ??misk?s uzb?ves DNS ir dezoksiribonukleot?du line?rs polim?rs . T? monom?ri ir nukleot?di , t.i., sl?pek?a b?zes, oglek?a dezoksiribozes un fosforsk?bes atlikuma savienojumi. DNS praktiski ir visu dz?vo organismu (iz?emot da?u no v?rusiem ) ?en?tisk?s inform?cijas glab?t?js (t?da ir tikai 1 no 2 DNS ??d?m, no kur?m viena ir akt?v? ??de ? inform?cijas glab?t?ja, bet otra ? pas?v? jeb sedz?j??de, no kuras matricas jeb inform?cijas RNS norakst?s komplement?ro DNS). Divpavedienu DNS divi komplement?ri DNS pavedieni (polim?ri) veido DNS dubultspir?li, ko veido divas sav?tas spir?les. Abas DNS veidojo??s polinukleot?d??des ir savienotas ar ?de?ra?a sait?m . DNS ir sastopams ar? viena pavediena veid?. DNS spir?le var b?t pat vair?kus milimetrus gara. ^[1]^[2] Eikariotu ??n?s liel?k? da?a DNS atrodas ??nas kodol? , hromosom?s . Prokariotos ( bakt?rij?s un arhebakt?rij?s ) DNS br?vi peld citoplazm? . Hromosom?s hromat?nu olbaltumviela histons veic DNS organiz?ciju un kompakt?s strukt?ras nodro?in??anu.

P?t??anas v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1869. gad? ?veicietis Fridrihs Mi?ers no strut?s eso?aj?m leikoc?tu ??n?m izdal?ja kodolus un atkl?ja, ka to sast?v? ir no olbaltumviel?m at??ir?ga viela, kuras sast?v? ir daudz fosfora un maz s?ra , un nosauca to par nukle?nu (no lat??u : nucleus ? 'kodols'). T?l?k citi ??mi?i turpin?ja nukle?na p?t??anu un atkl?ja taj? sk?bu vielu, ko nosauca par nukle?nsk?bi . V?l?k atkl?ja, ka t.s. nukle?na sast?v? ir divu veidu nukle?nsk?bes: dezoksiribonukle?nsk?be un ribonukle?nsk?be . ^[3]

1953 . gad? dezoksiribonukle?nsk?bes molekulas strukt?ru izp?t?ja D?eimss Votsons un Fr?nsiss Kriks , ^[1] un par to vi?i 1962 . gad? sa??ma Nobela pr?miju fiziolo?ij? vai medic?n? .

Jaunas DNS ??des veido?an?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

DNS dubulto?anos un jaunas DNS ??des veido?anos sauc par replik?ciju . T? notiek pirms ??nu dal??an?s .

Replik?cijai ir tr?s posmi:

Att??an?s - DNS ??des atvijas un saites starp b?zu p?riem enz?ma ietekm? tiek sarautas
Komplement?ru (atbilsto?u) p?ru veido?an?s - jauni komplement?ri nukleot?di, kuri vienm?r atrodas kodol?, tiek pievienoti akt?vajai DNS ??dei p?c b?zu komplementarit?tes principa (Aden?ns - Tim?ns; Guan?ns - Citoz?ns)
Savieno?an?s - pievienotie komplement?rie nukleot?di savienojas un veido jaunu ??di.

DNS boj?jumi un mut?cijas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vides faktoru un norm?lu vielmai?as procesu rezult?t? notiek DNS boj?jumi. Boj?jumi svar?gos g?nos var trauc?t ??nas funkcijas un palielin?t audz?ju veido?an?s varb?t?bu. Liel?k? da?a boj?jumu rada izmai?as DNS ??des prim?raj? strukt?r?, ??miski modific?joties b?z?m. Da?reiz, ??n?m daloties, jaunizveidotaj? ??n? var pazust vai par?d?ties no jauna k?da hromosoma. ??s izmai?as sauc par mut?cij?m .

DNS boj?jumi var rasties gan endog?no (iek??jo), gan eksog?no (?r?jo) faktoru iedarb?b?.

Galvenie izrais?tie boj?jumu veidi ir ??di:

b?zu oksid??an?s un DNS pavediena p?rtrauk?ana br?vo radik??u iedarb?b?;
b?zu alkil??an?s (parasti metil??an?s );
b?zu hidrol?ze ? deamin??ana, depurin??ana, depirimid??ana;
b?zu sajauk?ana ? k??das replik?cijas proces?, kad tiek pievienota nepareiza b?ze vai b?ze ir izlaista, vai ievietota nepareiz? viet?. Eksog?no faktoru iedarb?ba var b?t da??da:
citoz?na un tim?na b?zu kroslinkings, ko izraisa ultraviolet? gaisma , veidojot pirimid?na dim?rus ;
DNS pavedienu boj?jumi, ko izraisa joniz?jo?ais starojums ;
??mik?lijas ( vinilhlor?ds , ?de?ra?a peroks?ds , policikliskie og??de?ra?i u. c.) izraisa DNS b?zu ??misko modifik?ciju.

??n?s eksist? speci?li meh?nismi, lai iesp?ju robe??s nov?rstu radu?os boj?jumus DNS. ?o iesp?ju nodro?ina DNS dubultspir?les uzb?ve. Ja boj?ts ir tikai viens no abiem dubultspir?les pavedieniem, otrs tiek lietots k? ?ablons, lai veiktu korekcijas.

Atsauces un piez?mes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dezoksiribonukle?nsk?be| Medic?nas termins (latviski)

Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: dezoksiribonukle?nsk?be

↑ ^1,0 ^1,1 Biolo?ijas rokasgr?mata . R?ga : Zvaigzne ABC . 1995. 24. lpp.
↑ DNS molekulu garums ir simtiem rei?u liel?ks nek? olbaltumvielu molekul?m
↑ Silvija S. Madera. Biolo?ija 1. da?a . Zvaigzne ABC , 2001. 222. lpp. ISBN 9789984174747 .