D?ozefs Eglstons D?onstons
(
ang?u
:
Joseph Eggleston Johnston
; dzimis
1807
. gada
3. febru?r?
, miris
1891
. gada
21. mart?
) bija brig?des ?ener?lis
ASV armij?
un ?ener?lis
Amerikas Konfeder?cij?
Pilso?u kara
laik?. D?onstons komand?ja Zieme?vird??nijas armiju pussalas kampa?as s?kum?, bet tika ievainots
Seven Peinas kauj?
un v?l?k vi?a viet? st?j?s ?ener?lis
Roberts L?
. P?c atvese?o?an?s vi?? tika nos?t?ts pal?g? aplenktajai
Viksburgai
, un 1863. gada decembr? k?uva par
Tenes? armijas
komandieri un piedal?j?s
Atlantas kauj?
.
Kad vi?a dzimtais
Vird??nijas ?tats
1861. gad? atdal?j?s no Amerikas Savienotaj?m Valst?m, D?onstons k?uva par augst?k? ranga virsnieku, kur? atk?p?s no amata ASV armij? un p?rc?l?s uz dienvidiem.
Dienvidos D?onstons s?ka savu karjeru k? Vird??nijas br?vpr?t?go armijas ?ener?lmajors. P?c tam, kad Vird??nijas br?vpr?t?gie pievienoj?s
Konfeder?cijas armijai
, D?onstons ?tri izvirz?jas dienest? augstos amatos. Kara laik? vi?? sec?gi vad?ja ?enandoa armiju, Potomakas konfeder?cijas armiju, Zieme?vird??nijas apgabalu, Rietumu apgabalu, Tenes? armiju un Tenes?-D?ord?ijas apgabalu un Dienvidkarol?nas-D?ord?ijas-Floridas apgabalu. Vi?? beidza karu k? Zieme?karol?nas apgabala komandieris.
D?onstona k? veiksm?ga karavado?a l?dera zvaigzne uzl?ca Bulranas kauj? un reput?cija netika iedrag?ta l?dz pa??m kara beig?m. D?onstons izc?l?s Seven Peinas kauj?, kur? vi?? tika ievainots un vi?a viet? st?j?s Roberts L?. P?c atvese?o?an?s Tenes? armija D?onstona vad?b? nesekm?gi m??in?ja pal?dz?t
D?onam Pembertonam
, kuru Viksburg? aplenca
Uliss Gr?nts
un
Savien?bas armija
. Tad notika m??in?jums notur?t D?eksona fortu Misisipi sal?. Tur D?onstonam pirmo reizi pret? st?j?s ?ener?lis
Viljams ??rmens
.
Tenes? armijas nep?rtraukt? atk?p?an?s, saskaroties ar zieme?nieku armijas p?r?kumu, noveda pie D?onstona atcel?anas no komandiera amata. Tom?r vi?a p?ctecim komandiera posten?
D?onam Hudam
viss g?ja v?l slikt?k. ??rmens ne tikai ie??ma
Atlantu
, bet ar? s?ka savu posto?o (D?ord?ijai un ab?m Karol?n?m) g?jienu uz j?ru, un Konfeder?cijas kongress l?dza D?onstonu vad?t tr?s milit?ros apgabalus vienlaikus.
Bet tas vairs nevar?ja gl?bt dienvidus no sak?ves, jo Konfeder?cijas cilv?kresursi jau bija piln?b? izsmelti. D?onstons kapitul?ja ??rmanam 1865. gada 26. apr?l? Daremas stacij?.
?ener??a D?o D?onstona kapitul?cija - Currier & Ives litogr?fija
P?c kara D?onstons apmet?s
Savan?
,
D?ord?ijas ?tat?
. Vi?? bija Arkanzasas dzelzce?a uz??muma prezidents un nodarboj?s ar? ar apdro?in??anas biznesu. 1877. gad? vi?? atgriez?s
Ri?mond?
. No 1879. l?dz 1881. gadam vi?? bija Demokr?tisk?s partijas kongresmenis. 1887. gad? prezidents
Grovers Kl?vlends
vi?u iec?la dzelzce?a komis?ra amat?, kur D?onstons str?d?ja l?dz savai n?vei. D?onstons, t?pat k? L?, nekad neaizmirsa v?rie?a d?snumu, kuram vi?i padev?s. Kad nomira ?ener?lis ??rmens, D?onstons bija viens no tiem kas nesa nelai?a z?rku b?r?s ?ujork? 1891. gada 19. febru?r?. Laiks bija auksts un lietains, bet D?onstons k? cie?as z?mi staig?ja kailu galvu. Uz l?gumu uzvilkt cepuri, baidoties par savu vesel?bu, vi?? atbild?ja: "Ja es b?tu vi?a viet? un vi?? st?v?tu man?j?, vi?? cepuri neliktu." Rezult?t? vi?? saslima ar pneimoniju un nomira da?as ned??as v?l?k Va?ington?. Vi?? ir apbed?ts blakus savai sievai Baltimoras memori?laj? kaps?t? (Green Mount Cemetery).
[1]