D?ainisma simbols
D?ainisms
(
hindi
:
??? ????
,
Jain Dharma
) ir viena no vec?kaj?m
reli?ij?m
un
filozofij?m
, kura radusies
Indijas
zieme?austrumos ap
6. gadsimtu p.m.?.
, bet ir pamats uzskat?t, ka ?? reli?ija ir v?l sen?ka.
[1]
Tradicion?li tiek uzskat?ts, ka ??s tic?bas pamatus sludin?ja 24
t?rthankaras
(pravie?i), no kuriem p?d?jais
Mah?v?ra Vardham?na
(zin?ms ar? k? D?ina, kas tulkojum? no
sanskrita
noz?m? ‘uzvar?t?js’) tiek uzskat?ts par d?ainisma dibin?t?ju. Tie?i no vi?a v?rda ar? c?lies reli?ijas nosaukums. D?ainisma literat?ru veido
d?ainasutru
kanoni un st?sti par D?inu un vi?a m?cek?iem. D?aini uzskata, ka pasaules pamat? ir divas
tatvas
:
d??va
(dv?sele) un
ad??va
(viss, kas nav dv?sele). Ir v?l piecas tatvas. D?ainisma m?r?is ir
dv?seles
atbr?vo?ana, kas ir realiz?jams ar
ask?tismu
un
ahimsu
. Kulta ceremonij?s notiek d?ainisma tekstu las??ana un publiskas
gr?ks?dzes
. D?ainiem noteikti ir j?veic piecas
mah?vratas
jeb ap?em?an?s ? nenogalin?t, nemelot, nezagt, kontrol?t savas v?lmes un nekr?t izn?c?g?s pasaules v?rt?bas.
D?ainu kopienai, neskatoties uz t?s nelielo izm?ru, ir iev?rojama reli?iska ietekme
Indij?
, kur tai ir 4,2 miljoni sekot?ju. Daudzi d?aini dz?vo ar?
Amerikas Savienotaj?s Valst?s
,
Rietumeirop?
,
?frik?
un
T?lajos Austrumos
, liel?koties t?p?c, ka uz ??m zem?m ir p?rc?lu?ies dz?vot daudzi imigranti no Indijas. Tiek l?sts, ka vis? pasaul? ir aptuveni 6 miljoni d?ainisma piekrit?ju. Liel?koties d?aini ir
tirgot?ji
un
amatnieki
. Past?v divi liel?ki d?ainisma novirzieni:
?vetambara
un
digambara
.
Nevardarb?bas princips, kas paz?stams k?
ahimsa
, ir visizteikt?kais un vislab?k zin?mais d?ainu reli?ijas aspekts. Ahimsas izpratne un ?steno?ana d?ainism? izpau?as daudz spilgt?k nek? cit?s reli?ij?s. Nevardarb?ba tiek uzskat?ta par visb?tisk?ko principu. T? k?
ga?a
tiek ieg?ta, nogalinot
dz?vniekus
, tad d?aini, lai neb?tu pretrun? ar ?o principu, ga?u ne?d. Vi?i ir
ve?et?rie?i
. No dz?vnieku pasaules uztur? tiek lietots tikai
piens
. D?aini ikdienas dz?v?, cik vien iesp?jams, cen?as ar? pasarg?t
augu
pasauli. Lai gan vi?i atz?st, ka ir nepiecie?ams
rav?t
st?d?jumus, p?c vi?u uzskatiem tas ir j?dara tik daudz, cik vajadz?gs, lai ieg?tu ra?u. Ar? ?eit past?v ?pa?i nor?d?jumi, lai nov?rstu nevajadz?gu vardarb?bu pret augiem. D?aini bie?i nestaig? nakt?s, kad tums? past?v liel?ks risks sam?t
kukai?us
un citas mazas rad?bas. Pat aiz neuzman?bas izdar?ts kait?jums dz?vajai dabai tiek uzskat?ts par apzin?tu r?c?bu. Ar?
medus
??ana ir aizliegta, jo uzskata, ka tas ir ieg?ts, v?r?ot vardarb?bu pret
bit?m
. Ar
lauksaimniec?bu
d?aini nodarbojas tik daudz, cik nepiecie?ams pa?u ?imenes nodro?in??anai. Ar?
rupju v?rdu
lieto?ana un
lam??an?s
ir pretrun? ar ahimsu.
Tom?r past?v iz??mums. D?aini atz?st vardarb?bu, ja ir j?nodro?ina
pa?aizsardz?ba
. Ar?
kauj?
nogalin?ts ienaidnieks nav pretrun? ar ahimsu. D?ainu kopien?s ir pie?emts izmantot milit?ru sp?ku pa?u aizsardz?bai.
Pa?kontroles realiz??anai d?aini iev?ro piecas
mah?vratas
jeb ap?em?an?s:
- ahimsa
(nenogalin?t),
- satja
(nemelot),
- asteja
(nezagt),
- brahma?arja
(sp?ja kontrol?t savas iek?res, piem?ram, nest?ties seksu?l?s attiec?b?s),
- aparigraha
(nekr?t izn?c?g?s pasaules v?rt?bas).
Saska?? ar d?ainismu, dv?sele ir iek??ji t?ra, ja tai piem?t bezgal?gas
zin??anas
, bezgal?ga
uztvere
, bezgal?ga
sv?tlaime
un bezgal?ga
ener?ija
. Dv?sele ir saist?ta ar
karmu
. T?d?? ir j?veic dv?seles att?r??ana.
D?aini uzskata, ka pasaules pamat? ir divas
tatvas
:
d??va
(dv?sele) un
ad??va
(viss, kas nav dv?sele). Ir v?l piecas tatvas:
- asrava
(mijiedarb?ba starp d??vu un ad??vu),
- bandha
(dz?vas karmas maskas, kas pal?dz tai ieg?t piln?g?kas zin??anas un uztveri),
- samvara
(ar labu r?c?bu ir iesp?jams aptur?t ietekmi uz karmu),
- nird?ara
(veicot ask?tismu, ir iesp?jams sairdin?t vai sadedzin?t eso?o karmu),
- mok?a
(dv?seles atbr?vo?ana no t?s eksistences un reinkarn?cijas).
- ↑
≪D?ainisms≫
(latviski). reikinet.lv. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2008. gada 5. Novembris
. Skat?ts: 2009. gada 28. apr?l?
.