| D?epra
|
| krievu
:
Днепр
|
| baltkrievu
:
Дняпро
|
| ukrai?u
:
Днiпро
|
|
|
|
|
| Izteka
|
Valdaja augstiene
,
Smo?enskas apgabals
,
Krievija
|
| Ieteka
|
D?epras lim?ns
,
Meln? j?ra
|
| Baseina valstis
|
|
| Garums
|
2201 km
|
| Iztekas augstums
|
220 m
|
| Ietekas augstums
|
0 m
|
| Vid?j? caurtece
|
1670 m³/s (pie ietekas
Herson?
)
|
| Baseina plat?ba
|
516 300 km²
|
| Galven?s pietekas
|
Desna
,
Pripete
,
Psela
,
So?a
,
Bjarezina
,
Inhuleca
,
Vorskla
,
Teteriva
,
Sula
|
 D?epra Vikikr?tuv?
|
D?epra
(
ukrai?u
:
Днiпро
,
baltkrievu
:
Дняпро
,
krievu
:
Днепр
) ir ceturt? gar?k? upe
Eirop?
aiz
Volgas
,
Donavas
un
Ur?las
. Upes garums ir 2201 km. T?s izteka atrodas
Valdaja augstien?
. D?epra pl?st caur
Krieviju
,
Baltkrieviju
un
Ukrainu
, bet ietek
D?epras lim?n?
(
Melnaj? j?r?
). Liel?k?s D?epras pietekas ir
Desna
,
Pripete
,
Psela
,
So?a
,
Bjarezina
,
Inhuleca
,
Vorskla
,
Teteriva
un
Sula
. Liel?k?s pils?tas upes krastos ir
Smo?enska
,
Or?a
,
Mogi?eva
,
Kijiva
,
?erkasi
,
Kamjanske
,
D?ipro
,
Zapori?ja
un
Hersona
. D?epra gr?v? veido deltu, kur t? sadal?s aptuveni 230 maz?k?s attek?s. D?epra tiek izmantota k?
?densce??
un ir ku?ojama l?dz
Dorogobu?as
pils?tai Krievij?.
D?epras?Bugas kan?ls
to savieno ar
Bugas
upi.
[1]
D?epras upes nosaukums c?lies no
sarmatu valodas
*D?nu Apara
("T?vu upe") vai
skitu valodas
*D?nu Apr
("Dzi?? upe"). Jau
Senajos laikos
t? bija svar?gs ?densce??, ko grie?u kolonisti sauca par Borist?nu (
grie?u
:
Βορυσθ?νη?
), bet lat?niski sauca par
Danaparis
.
Vikingu laikos
t? kalpoja k?
ce?? no varjagiem uz grie?iem
.
D?epra s?kas
Valdaja augstien?
, aug?gal? t? tek zemos krastos pa paugurainu, s?kpurvainu, vair?k vai maz?k me?ainu apvidu; sniedzas platum? l?dz 30, dzi?um? l?dz 6 metriem. Starp
Dorogobu?as
un
Or?as
pils?t?m upes krasti k??st augst?ki un akme?ain?ki, gultne l?kumaina. T?l?k t? iepl?st Baltkrievijas zemaj?, purvainaj? un me?ainaj? l?dzenum?, uz?em liel?k?s pietekas un paliek par pr?vu, satiksmei noder?gu upi.
Ukrain? me?i D?epras krastos pamaz?m izkl?st
me?astep?
un upe pl?st pa augl?gu zemkop?bas klajumu. Kreisais krasts pieplok zem? l?dzenum?, kas pavasaros t?lu p?rpl?st. Toties labais krasts pie?emas augstum?, uz t? atrodas Kijiva. Lejpus Kijivai D?epra sadal?s vair?k?s l?dztek?s, kas apskalo daudzas salas. Viet?m izce?as gran?ta sliek??i, tie tom?r nesniedzas vis? upes platum? un ku?niec?bu netrauc?.
L?dz
D?ipro HES
uzb?v??anai posm?
D?ipro
?
Zapori?ja
upe lauz?s ???rs?m cauri Ukrainas gran?ta horstam, straumei ce?u aizsprostoja klin?u salas, zem?dens akme?i un sliek??i. Hidroelektrostacijas celtniec?bas laik? (1927?1932) kr?ces appl?din?ja. Otr? pasaules kara laik? Sarkan? armija atk?pjoties sagr?va D?epras HES aizsprostu, bet p?c kara to atjaunoja. Lejpus Zapori?jai upes pl?dums ir r?ms un t? sadal?s l?dztek?s un pa se??m attek?m iepl?st Meln?s j?ras D?epras-Bugas lim?n?.
[2]
D?eprai ir 21 par
100 km
gar?ka pieteka. Liel?k?s no t?m ir
Desna
,
Pripete
,
Psela
,
So?a
,
Bjarezina
,
Inhuleca
,
Vorskla
,
Teteriva
un
Sula
.
D?epras pietekas, kas gar?kas par 100 km
(iekav?s nor?d?ts pietekas garums)
| Kreis? krasta pietekas
|
Lab? krasta pietekas
|
|
|
Uz D?epras ir izveidotas vair?kas ?denskr?tuves ?
D?epras ?denskr?tuve
,
Kahovkas ?denskr?tuve
,
Kamjanskas ?denskr?tuve
(l?dz 2017. gadam zin?ma k? D?eprodzer?inskas ?denskr?tuve),
Ka?ivas ?denskr?tuve
,
Kijivas ?denskr?tuve
un
Kremen?ukas ?denskr?tuve
.