Ceremonija

Ceremonija ir vienots ritu?ls, pas?kums ar noteiktu m?r?i, kas tiek veikts ?pa?? gad?jum?. V?rdam "ceremonija" var b?t etrusku izcelsme, lat??u valod? : caerimonia .

Bazn?cas un civil?s ceremonijas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c Dallija Mesend?era un Al?na de Botona dom?m, liel?kaj? da?? Rietumu valstu v?rt?bas un ide?li, kas formul?ti gan bazn?cas, gan civilaj?s ceremonij?s, kopum? ir l?dz?gi. At??ir?ba ir taj?, ko Mesend?ers sauc par "p?rdabisko infrastrukt?ru" vai de Botona par "neticamu p?rdabisku elementu". Liel?k? da?a bazn?cu un reli?iju apgalvo, ka diev?ba pie??ir papildu priek?roc?bas, piem?ram, Romas kato?i uzskata, ka caur sv?tajiem v?rdiem masu ceremonij? uz alt?ra no??st pats Dievs . Gan bazn?cas, gan civilaj?m ceremonij?m ir sp?c?ga psiholo?iska, soci?la un kult?ras ietekme, ko cen?as sasniegt visas ceremonijas. Taj?s at??iras atska?ot?s m?zikas stils, lietotie v?rdi, citas sast?vda?as un strukt?ra.

Kop?g?s trad?cijas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

K? par laul?bu ceremoniju raksta Edvards ?ilb?ks, gan bazn?cas, gan civilaj?s ceremonij?s rietumu pasaul? ir p?rsteidzo?i daudz seno tradicion?lo elementu. Galven?s ceremonijas aizs?k?s pirmskristiet?bas romie?u un grie?u laikos, un to prakse ir turpin?jusies gadsimtiem ilgi. Piem?ram, no pirmskristiet?bas romie?u laikiem laul?bu ceremonij?s p?rmantoti l?gavai?a br??i un l?gavas m?sas, g?jiens, l?guma parakst??ana, gredzenu mai?a un pat k?zu torte .

Nep?rdabiska satura kop?go?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Rakstnieks un filozofs Al?ns De Botons uzskata, ka ateistiem vajadz?tu izmantot daudzas noder?gas atzi?as, m?kslas d?rgumus un simboliku, ko iedvesmojusi reli?ija . Vi?? apgalvo, ka sekul?r? pasaule no reli?ij?m var m?c?ties ar? kopienas un nep?rtraukt?bas noz?mi. Mesend?ers piekr?t un nor?da, ka civilo svin?t?ju pan?kumi Austr?lij? ir da??ji saist?ti ar to, ka vi?i kop? 1973. gada ir atbalst?ju?i ?os principus gan teor?tiski, gan praks?.

Laic?g?s ceremonijas v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Galvenais stimuls kvalitat?vu civilo ceremoniju att?st?bai Rietumu pasaul? bija Austr?lijas valstsv?ra, senatora un Augst?k?s tiesas tiesne?a Laionela M?rfija t?lredz?ba. 1973. gad? Austr?lij? civilo svin?t?ju programma uztic?ja atbilsto?i atlas?t?m person?m nodro?in?t bazn?cas nepiedero?os cilv?kus ar b?tisk?m un cien?g?m ceremonij?m. ?ai iniciat?vai tagad liel? m?r? ir sekoju?as Jaunz?lande , Kan?da , Apvienot? Karaliste un da?i ASV ?tati.

Laic?g?s ceremonijas m?r?is [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c Dallija Mesend?era dom?m, laic?g?s ceremonijas ir “ce?ve?a” ietekmes, kas ved uz pie?emamu, ?tisku un cien?gu dz?vi. Ceremonijas veicina psiholo?isk?s stabilit?tes neredzam?s sast?vda?as, identit?tes saj?tu, dz?ves m?r?u p?rliec?bu un person?go pa?v?rt?bas saj?tu. Kvalitat?vu ceremoniju nosl?pumainais kult?ras sp?ks ved m?su sabiedr?bu pa godpilnu un ?tisku ce?u. Laionels M?rfijs uzskat?ja, ka civiliz?tas, stabilas un laim?gas sabiedr?bas pamat? ir patiesas personiskas ceremonijas. ?eit vi?? atk?rtoja slaven? mitologa D?ozefa Kempbela p?rliec?bu, kur? bija saglab?jis stingri apgalvoto visp?r?gumu, ka civiliz?tas uzved?bas l?menis sabiedr?b? ir tie?i saist?ts ar ceremoniju un p?rejas ritu?lu praksi.

Nopietna komunik?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ceremonijai ir laiks un vieta, kur cilv?ki nopietni sazin?s. Piem?ram, l?gavainis liecinieku priek?? st?sta l?gavai, ka m?l vi?u un v?las b?t kop? ar vi?u visu atliku?o m??u. ??dam apgalvojumam ir daudz liel?ks sp?ks nek? tad, ja tas tiek teikts priv?ti. Tie?i ceremonij? pulc?jas cilv?ku grupas. Ceremonij? vi?i sast?da l?gumus, atz?st sasniegumus, apliecina identit?ti, nodibina sakarus, deklar? m?lest?bu, izr?da cie?u, pau? skumjas. Turkl?t Mesend?ers izdara ??dus nov?rojumus:

Labu ceremoniju komplekss paaugstina cilv?ka laimes l?meni sabiedr?b?.
Ceremonijas pal?dz cilv?kiem piel?goties p?rmai??m.
Ceremonijas ir kult?ras ce?a z?mes un nor?da, ka ??dai kult?rai ir dz?v?bu apliecino?a b?t?ba.
Ceremonijas ir svar?gs v?rt?bu pau?anas, nostiprin??anas un nodo?anas l?dzeklis.
Ceremonijas tiek veidotas no vizu?l?s un skatuves m?kslas.
Izv?l?t? vid? tie ir noz?m?gs l?dzeklis st?stu st?st??anai, lieliskas dzejas un prozas deklam??anai, simbolikas izmanto?anai un lieliskas m?zikas atska?o?anai.
Labi veiktas ceremonijas atst?j uz m??u palieko?as atmi?as un l?dz ar to palieko?us labus rezult?tus. Jo lab?k tiek veikta ceremonija, jo lab?ki ir t?s psiholo?iskie, kult?ras un soci?lie rezult?ti.

Ceremonijas sast?vda?as [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Lai ??das ceremonijas b?tu sp?c?gas un efekt?vas, p?c visu nozares zin?tnieku dom?m, ^{[
nepiecie?ama atsauce
]} t?m j?b?t ietekmei. Tas notika, kad ceremoniju papildin?ja vizu?l? un skatuves m?ksla. Liela uzman?ba bija j?velta dzejas, prozas, st?stu, m?tu, deju, m?zikas un dziesmu, kop?gu medit?ciju, horeogr?fijas un simbolikas izveid? un izv?l?, kas ietilpa ceremonij?s. Lai pastiprin?tu ceremonijas psiholo?isko un kultur?lo sp?ku, t? iesp?ju robe??s b?tu j?veic skaist? viet?.

?is ar sabiedr?bu saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to .