Bungas

Bungas
Sitamais instruments
Klasifik?cija	sitamie instrumenti
Hornbostela?Zaksa klasifik?cija	pl?vska?i
Citi saist?ti instrumenti
	bungu komplekts

Bungas ir sitamais m?zikas instruments . Tas ir viens no pasaules sen?kajiem m?zikas instrumentiem un to izskats ir maz main?jies vair?ku t?ksto?u gadu laik?. T?s ir izplat?tas daudzu tautu m?zik?. Bungu sp?lmani sauc par bundzinieku. Hornbostela?Zaksa m?zikas instrumentu klasifik?cijas sist?m? bungas pieder pl?vska?u saimei.

Bungas sast?v no tr?s da??m: ?das (pl?ves); r?mja vai korpusa, parasti cilindrisks , p?r kuru ?da ir nostiepta; savienot?ja, kas satur kop? ?du ar korpusu. Bung?m parasti ir viena vai divas pl?ves, retos gad?jumos vair?k. ^[1] ?das nostiepums nosaka ska?as relat?vo augstumu . Bungu darb?bas meh?nisms ir vienk?r?s ? ska?a tiek rad?ta, pa t?m uzsitot, izmantojot rokas vai v?l?tes un kontrol?jot sitiena sp?ku. V?l??u veidam, svaram, izm?ram, materi?lam un galvi?as formai ir tik noz?m?ga ietekme bungu ska?as veido?an?, ka t?s b?tu j?uztver k? bungu sast?vda?a. ^[2] Bungu pl?ve var tikt pagatavota no visda??d?kajiem materi?liem, parasti dz?vnieku ?d?m (?irzaku, haizivju, liellopu, bife?u, brie?u, c?ku, kazu, aitu, ??sku, valzirgu, p?rti?u) vai m?ksl?gaj?m izejviel?m ( plastmasas ). ^[1] Citas konstrukcijas bungas bez pl?ves ir pa?ska?i .

Vair?ku bungu kopa apvienojum? ar bungu ???vjiem veido m?sdienu bungu komplektu . Latvij? ir zin?mi vair?ki bungu veidi: celma bungas, liel?s, maz?s bungas, katlveida vara bungas jeb paupenes, sieti?? vai bubens. ^[3]

Bungu veidi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Simfoniskajos un p?t?ju or?estros izmanto divu veidu bungas ? liel?s bungas un maz?s bungas . Ir ar? citi bungu veidi k? celma bungas, paupenes un sieti??.

Liel?s bungas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Liel?s bungas parasti novieto uz pamatnes. P?t?ju or?estr?, kur nereti tiek iets g?jien?, liel?s bungas nes uz kr?t?m. Bungu sitam?s v?l?tes gals ir apvilkts ar t?bu vai gumiju . ?o bungu ska?a ir dobja un dr?ma piano dinamik?, bet varena un barga forte dinamik?. Eirop? s?kotn?ji ??das bungas izmantoja kara or?estros. 18. gadsimta s?kum? t?s tika ieviesta operu or?estros.

Maz?s bungas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Maz?s bungas tiek sauktas ar? par kara bung?m. T?m ir neliels, parasti met?la korpuss. Maz?s bungas parasti tiek novietotas uz st?t?va vai piestiprin?tas pie jostas vietas, ja, sp?l?jot t?s, ir nepiecie?ams p?rvietoties. 19. gadsimta s?kum? maz?s bungas par?d?j?s simfoniskajos or?estros. Maz?s bungas ir noz?m?gs instruments d?eza ansamb?a rimta grup?.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

↑ ^1,0 ^1,1 Reck D. Music of the Whole Earth. ? New York, 1977. ISBN 0684146312 102.lpp.
↑ Reck D. Music of the Whole Earth. ? New York, 1977. ISBN 0684146312 110.lpp.
↑ ≪Bungas≫ . letonika.lv. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2020. gada 3. Augustsss . Skat?ts: 2019. gada 5. janv?r? .