Bud?aka m?sdienu Ukrainas teritorij?
Bud?aka iedz?vot?ju etniskais dal?jums m?sdien?s
Bud?aka administrat?vais dal?jums
Bud?aka Rum?nijas sast?v? l?dz 1940. gadam
Bud?aka
(
ukrai?u
:
Буджак
,
rum??u
:
Bugeac
), ar?
Bud?akas stepe
, ir v?sturiska teritorija un dabas apgabals m?sdienu
Ukrainas
Odesas apgabala
teritorij?; fiziski atdal?ta no p?r?j?s Ukrainas, k? ar?
Moldovas
dienvidos.
[1]
Atrodas
Meln?s j?ras
piekrast? starp
Donavu
un
D?estru
, bijus?
Mold?vijas
da?a, kas atdala m?sdienu
Moldovu
no j?ras. Teritorijas zemes satiksmes savienojumu ar Ukrainu nodro?ina divi tilti p?ri D?estrai, no kuriem viens 7,4 km atrodas Moldovas teritorij?, bet ar abu valstu l?gumu ir nodots Ukrainas kontrol?.
13 188 m
2
lielo teritoriju apdz?vo daudzas re?iona tautas ?
ukrai?i
,
bulg?ri
,
mold?vi
,
gagauzi
. Iedz?vot?ju skaits 2012. gada 1. janv?r? bija 577 574 cilv?ki. Liel?k? pils?ta
Izmajila
ar 73 651 iedz?vot?ju. 2001. gad? Bud?ak? dz?voja 617 200 cilv?ku, no kuriem 40% bija ukrai?i, 21% bulg?ri, 20%
kriev
, 13% mold?vi un 4% gagauzi.
Noaukums c?lies
Osma?u imp?rijas
vald??anas period? (1484.-1812.), kad teritoriju turciski sauca par
bucak
? ‘pierobe?a, nost?ris’ un tas attiec?s uz teritoriju kas atrad?s apm?ram starp
Bilhorodu-D?istrovsku
,
Benderu
un Izmajilas pils?t?m.
V?sturiski Bud?aka bija Mold?vijas dienvidu stepes rajons, kuru l?dz 1812. gadam sauca par
Besar?biju
. P?c Mold?vijas austrumu da?as iek?au?anas Krievijas Imp?rijas sast?v? 1812. gad? visu teritoriju starp D?estru un
Prutu
nosauca par
Besar?bijas guber?u
.
1806.-1812. gada krievu-turku kara laik? Mold?vijas austrumus iekaroja
Krievijas Imp?rija
, un ar 1812. gada Bukarestes l?gumu teritorija uz austrumiem no Prutas upes non?ca Krievijas sast?v?. No Bud?akas padzina t? turku iedz?vot?jus un to viet? nometin?ja pareiztic?gos bulg?rus un gagauzus no turku kontrol?t?s Bulg?rijas. Ekonomikas veicin??anai ?eit ierad?s ar? v?cie?i, krievi un ebreji.
P?c Krievijas sak?ves 1856. gada
Krimas kar?
da?u no Bud?akas piekrastes zem?m atdeva Mold?vijai. P?c 1877-78. gada krievu turku kara un starptautiskajiem l?gumiem, kas apstiprin?ja
Rum?nijas Karalistes
izveido?anu, ??s teritorijas atkal nodeva Krievijas pak?aut?b?.
P?c Krievijas Imp?rijas sabrukuma, 1918. gada 9. apr?l? jaunizveidot?
Mold?vijas Demokr?tisk? Republika
nobalsoja par
pievieno?anos Rum?nijai
. 1939. gada
Molotova-Ribentropa l?gums
paredz?ja, ka teritoriju var?s ie?emt PSRS, kas 1940. gada 26. j?nij? iesniedza ultim?tu Rum?nijai, ieprasot Besar?bijas un zieme?u
Bukovinas
nodo?anu PSRS. Liel?kaj? da?? v?sturisk?s Besar?bijas guber?as izveidoja
Mold?vijas PSR
, bet Bud?aku, k? Akermanas, v?l?k Izmailas apgabalu, iek??va
Ukrainas PSR
sast?v?.
S?koties V?cijas-PSRS karam, Rum?nija iesaist?j?s kar?, lai atg?tu 1940. gad? zaud?t?s teritorijas. Turpinot uzbrukumu, t? anekt?ja ar? da?u Ukrainas, izveidojot
Trans?istrijas provinci
.
1954. gada 14. febru?r? Ukrainas PSR notika teritori?l? reforma. Izmajilas apgabals tika likvid?ts un iek?auts Odesas apgabal?, kas k?uva par teritori?li liel?ko apgabalu Ukrain?.