한국   대만   중국   일본 
Bruno Artmanis ? Vikip?dija P?riet uz saturu

Bruno Artmanis

Vikip?dijas lapa
Bruno Rihards Artmanis
Bruno Artmanis 1965. gadā
Bruno Artmanis 1965. gad?
Person?g? inform?cija
Dzimis 1915 . gada 20. j?nij?
Valsts karogs: Krievijas Impērija Valka , Vidzemes guber?a , Krievijas Imp?rija (tagad Karogs: Latvija  Latvija )
Miris 2007 . gada 22. j?lij? (92 gadi)
Valsts karogs: Latvija R?ga , Latvija
Taut?ba latvietis
Nodarbo?an?s Arhitekts, dizaineris, m?kslinieks

Bruno Rihards Artmanis ( 1915 . gada 20. j?nijs  ? 2007 . gada 22. j?lijs ) bija latvie?u m?be?u arhitekts, dizaineris un m?kslinieks.

Biogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Bruno Artmanis dzimis 1915 . gada 20. j?nij? Valk? , m?te igauniete, t?vs latvietis. L?dz 1920 . gadam ar ?imeni atrodas b?g?u gait?s Krievij? , kad atgrie?as Latvij? un apmetas R?g? .

M?c?jies R?gas pils?tas 18.pamatskol?, jau tur labi padodas z?m??ana. 1930 . gad? uzs?k m?c?bas R?gas pils?tas 2.?imn?zij?. ?eit z?m??anas skolot?js bija m?kslinieks Pauls ?prenks un vi?a vad?b? ?etrus gadus p?c k?rtas skolas gada sv?tkos Bruno Artmanis sa??ma apbalvojumu par lab?kajiem sasniegumiem z?m??an?. 1936 . gad? iest?jas Latvijas Universit?tes arhitekt?ras fakult?t? kur?, ar p?traukumiem, stud? l?dz 1949 . gadam. 1936-1937. gad? oblig?tais karadienests Latvijas armij? , 4.Valmieras k?jnieku pulk? .

Studiju laik? ar teicam?m atz?m?m beidz profesora Vilhelma Purv??a vad?to tr?sgad?go m?kslas darbn?cu kursu. Studiju p?rtraukuma laik? m?c?j?s ar? K?r?a Brenc?na m?kslas studij?, vingrin?j?s akvare?glezniec?b?, ??nas tu?as un ogles tehnikas z?m?jum?. Studiju laik? kop? ar fakult?tes docentu arh. S. Antonovu nereti skic?ja un akvarel?ja Vecr?g? . Kop? 1938 . gada piedal?s fakult?tes studentu akvare?u izst?d?s. 1943 . gad? k? grafi?is uz?emts T?lot?ja m?kslas kooperat?v? . Piedal?j?s ar? 1943. gada Visp?r?j? m?kslas izst?d? R?g?, kur ??rijas komisij? bija Prof. V. Purv?tis , J. Kuga, B. Dzenis , L. Liberts u.c.

P?c studiju atjauno?anas un pabeig?anas 1949. gad? tika komand?ts aspirant?r? pie Maskavas Arhitekt?ras instit?ta. Paral?li specifiskiem arhitekt?ras teorijas priek?metiem te tr?s gadu laik? J. Kurilko un B. Revekina vad?b? papla?in?jis savas zin??anas un tehnisko var??anu z?m??an? un akvarel??an?. Vair?ki darbi tika ieskait?ti instit?ta lab?ko darbu fond?.

1950. gados str?d?jis par pasniedz?ju R?gas lieti???s m?kslas vidusskol? , kur viena no iev?rojam?kaj?m audz?kn?m ir topo?? t?lniece Valent?na Zeile . No 1973 . gada vad?jis kokapstr?des r?pniec?bas ministrijas centr?l? projekt??anas biroja m?be?u projekt??anas noda?u. No 1976 . gada projektu galvenais konstruktors-dizaineris. Vad?jis daudzu sabiedrisko ?ku iek?rtu (ministru padomes, augst?k?s padomes u.c.) projekt??anas darbus. Bruno Artmanim izsniegtas 16 autorapliec?bas par m?be?u komplektiem un dizaina izstr?d?jumiem. Publik?cijas pres? par arhitekt?ras un dizaina jaut?jumiem. Autors div?m gr?mat?m. [1]

R?g?, str?d?jot arhitekta darbu, nepamet ar? akvarel??anu un 1958 . gad? piedal?s pirmaj? republik?niskaj? akvarelistu darbu izst?d?. V?l?k regul?ri piedal?s akvarelistu un arhitektu kop?j?s M?kslas dienu izst?d?s "Zviedru v?rtos". 1992 . gad? sar?ko savu akvare?u person?lizst?di V?cij? , Minsteres latvie?u ?imn?zij?. 1980. gados s?k darboties tautas m?kslas studij? Kolor?ts , kur m?kslinieka Harija Blunava vad?b?, tiek g?ti jauni iespaidi un tiek izm??in?ti da??di jauni m?kslinieciskie izteiksmes l?dzek?i. ?aj? period? tapu?as vair?kas eksperiment?las gleznas, kas ir piln?gi at??ir?gas no vi?a l?d?in?j?s dai?rades. Akvare?u un z?m?jumu person?lizst?des "Zviedru v?rtos" notiku?as pavisam asto?as reizes ? p?d?j? 2005 . gad? sakar? ar 90. dzim?anas dienu. Latvijas arhitektu savien?bas biedrs kop? 1959. gada un Latvijas dizaineru savien?bas biedrs kop? 1987. gada. Bruno Artmanis miris R?g? 2007. gada 22. j?lij?. Apbed?ts R?gas Me?a kapos .

2021. gada septembr? Valkas novadp?tniec?bas muzej? sar?kota retrospekt?va B. Artma?a piemi?as izst?de M?kslas ce?? .

Apbalvojumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Par m?be?u komplektiem TSSI 1987.g. bronzas meda?a 1987.g. un 1976.g. sudraba meda?a 1983.g. zelta meda?a.

Bibliogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  • "M?beles un dz?voklis" (1959), kop? ar Nikol?jevu
  • "Telpa s?kas ar mums" (1967), kop? ar I. Strautmani

Atsauces un piez?mes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]