Britu armija

Vikip?dijas lapa
Britu armija

Britu armijas ??rbonis
Founded 1660. gada 1. janv?ris [1] [2]
Valstis Skotijas Karaliste (da??ji) (l?dz 1707)
Anglijas Karaliste (l?dz 1707)
Lielbrit?nijas Karaliste (1707?1800)
Apvienot? Karaliste (1801?pa?laik)
Allegiance Apvienot?s Karalistes Karalis
Tips Armija
Loma Sauszemes bru?otie sp?ki
Lielums 76 220 akt?vaj? dienest? (2023. gada j?lijs) [3]
4140 Gurkas ( 2023. gada j?lij?) [3]
26 760 Br?vpr?t?gie rezervisti (2023. gada j?lij?) [3]
Da?a no Lielbrit?nijas bru?otie sp?ki
Website https://www.army.mod.uk/
Komandieri
Armijas Virspav?lnieks ??rlzs III Vindzors
?ener?l?t?ba priek?nieks ?ener?lis Sers Patriks Sanderss [4]
?ener?l?t?ba priek?nieka vietnieks ?ener?lleitnants ?erona Nesmita [5]
Armijas virsser?ants Varentoficieris Pols Keirnijs
Orde?i
Kara karogs
Neceremoni?lais karogs

Britu armija ( ang?u : British Army ) ir Apvienot?s Karalistes galvenie sauszemes kara sp?ki , kas ir da?a no Lielbrit?nijas bru?otajiem sp?kiem kop? ar Karaliskajiem j?ras sp?kiem un Karaliskajiem gaisa sp?kiem . Uz 2023. gada 1. j?liju Lielbrit?nijas armij? bija 76 225 past?v?g?s pilnas slodzes milit?rpersonas, 4 139 Gurkas , 26 755 br?vpr?t?gie rezerves karav?ri un 4532 p?r?jie darbinieki, kop? 111 651 milit?rpersonas. [6]

M?sdienu Lielbrit?nijas armijas v?sture aizs?k?s 1707. gad?, pirms tam past?vot Anglijas armijai un Skotijas armijai kuras tika izveidotas 1660. gada atjauno?anas laik?. Termins Britu armija tika pie?emts 1707. gad? p?c Anglijas un Skotijas savien?bas akta parakst??anas. [7]

Britu armijas locek?i zv?r uztic?bu monarham k? savam armijas virspav?lniekam, [8] ta?u 1689. gada ties?bu aktam un 1689. gada ties?bu pras?juma aktam ir nepiecie?ama parlamenta piekri?ana, lai kronis var?tu uztur?t miera laika past?v?gu armiju. [9] T?p?c parlaments apstiprina armiju, pie?emot Bru?oto sp?ku likumu vismaz reizi piecos gados. Armiju p?rvalda Lielbrit?nijas Aizsardz?bas ministrija un komand? ?ener?l?t?ba priek?nieks .

Britu armija ir piedal?jusies liel?kajos milt?rajos konfliktos starp pasaules lielvar?m, tostarp Septi?u gadu kar? , Amerikas revolucion?raj? kar? , Napoleona karos , Krimas kar? un Pirmaj? un Otraj? pasaules kar? . Lielbrit?nijas uzvaras liel?kaj? da?? ?o iz??iro?o karu ??va tai ietekm?t notikumus pasaul? un nostiprin?ties k? viena no pasaules vado?aj?m milit?raj?m un ekonomiskaj?m lielvar?m. [10]

Kop? aukst? kara beig?m Lielbrit?nijas armija ir bijusi izvietota vair?k?s konfliktu zon?s, bie?i vien k? eksped?cijas sp?ku, koal?cijas sp?ku vai Apvienoto N?ciju Organiz?cijas miera uztur??anas oper?cijas sast?vda?a. [11]

Armijas strukt?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Armijas ?t?bs atrodas Endover?, Hemp??r? , un ir atbild?gs par sp?ku nodro?in??anu operat?vai darb?bai, ko nodro?ina past?v?gais apvienotais ?t?bs . [12] Armijas komandstrukt?ra ir hierarhiska, un visp?r?j? vad?ba atrodas ?ener?l?t?ba priek?nieka (CGS) vad?b?, kur? ir tie?i pak?auts Lielbrit?nijas bru?oto sp?ku vad?t?ja Aizsardz?bas ?t?ba priek?niekam. ?ener?l?t?ba priek?nieku atbalsta ?ener?l?t?ba priek?nieka vietnieks. Armijas ?t?bs t?l?k ir sadal?ts div?s pak?aut?s komandstrukt?r?s ? Lauka armijas un M?jas pav?lniec?b?, katru komand? ?ener?lleitnants . [13] ??s divas pav?lniec?bas strukt?ras kalpo at??ir?giem m?r?iem un ir sadal?tas div?ziju un brig??u strukt?r?, kuras pa?as sast?v no sare???tu maz?ku vien?bu, piem?ram, bataljonu , sajaukuma. Britu armijas vien?bas ir vai nu pilnas slodzes “regul?r?s” vien?bas, vai nepilnas slodzes armijas rezerves vien?bas.

Lauka armija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Lauka armijas komandiera vad?b? Lauka armija ir atbild?ga par sp?ku ?ener??anu un sagatavo?anu pa?reiz?j?m un ?rk?rtas oper?cij?m. Lauka armij? ietilpst [13]

    • 1. div?zija (Apvienot? Karaliste)
    • 3. div?zija (Apvienot? Karaliste) div?zija, kas ir Apvienot?s Karalistes strat??isk? sauszemes kara milit?r? vien?ba
    • 6. div?zija (Apvienot? Karaliste)
    • 16. Gaisa trieciendesanta Brig?de ir Lielbrit?nijas armijas gaisa desanta uzbrukuma form?jums. [14]
    • Sauszemes kara centrs kas ir atbild?gs par kaujas mobilit?tes piel?go?anos, lai nodro?in?tu pan?kumus oper?cij?s.

Speci?lie sp?ki [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: ?pa?ais gaisa dienests

Lielbrit?nijas armija Apvienot?s Karalistes Speci?lo sp?ku direktor?tam pievieno divus no trim speci?lo sp?ku form?jumiem: ?pa?o gaisa dienestu (SAS) un Speci?lo izl?ko?anas pulku (SRR). [15]

Koloni?l?s vien?bas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Britu armija v?sturiski ietv?ra sev? daudzas vien?bas no tagad?j?m Sadraudz?bas valst?m . Kad Britu imp?rija tika nodibin?ta Zieme?amerik? (ieskaitot Bermudu salas ) un Rietumindij? 17. gadsimta s?kum? nebija past?v?gas ang?u armijas, bija tikai milicija, Jeomanrija un karaliskie miesassargi , kuru galvenais uzdevums bija valsts aizsardz?ba. Nekav?joties jaunie milit?rie form?jumi tika veidoti ar? kolonij?s. Koloni?l? milicija s?kotn?ji aizst?v?ja kolonijas pret pamatiedz?vot?jiem un Eiropas konkurentiem. Kad past?vo?? Anglijas armija, v?l?k Lielbrit?nijas armija, rad?s un s?ka dienestu kolonij?s, koloni?l?s milicijas c?n?j?s plecu pie pleca ar to vair?kos karos, tostarp Septi?u gadu kar? . Da?as no koloni?l?s milicijas vien?b?m nost?j?s amerik??u pus? Amerikas Neatkar?bas kara laik?.

Dienesta pak?pes un z?motnes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

V?sturisk?s z?motnes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dienesta pak?pju grupa Augst?kie virsnieki Lauka virsnieki Jaun?kie virsnieki
(1880?1902) Feldmaršals Ģenerālis Ģenerālleitnants Ģenerālmajors Brigadieris Pulkvedis Pulkvežleitnants Majors Kapteinis Leitnants Otrais leitnants
Feldmar?als ?ener?lis ?ener?lleitnants ?ener?lmajors Brigadieris Pulkvedis Pulkve?leitnants Majors Kapteinis Leitnants Otrais leitnants Virsnieks kadets
(1902?1920) Field Marshal General Lieutenant-General Major-General Brigadier Colonel Lieutenant-Colonel Major Captain Lieutenant Second Lieutenant
Feldmar?als ?ener?lis ?ener?lleitnants ?ener?lmajors Brigadieris Pulkvedis Pulkve?leitnants Majors Kapteinis Leitnants Otrais leitnants Virsnieks kadets
(1920?1921) Field Marshal General Lieutenant-General Major-General Brigadier Colonel Lieutenant-Colonel Major Captain Lieutenant Second Lieutenant Officer Cadet
Feldmar?als ?ener?lis ?ener?lleitnants ?ener?lmajors Brigadieris Pulkvedis Pulkve?leitnants Majors Kapteinis Leitnants Otrais leitnants Virsnieks kadets
(1921?1928) Field Marshal General Lieutenant-General Major-General Brigadier Colonel Lieutenant-Colonel Major Captain Lieutenant Second Lieutenant Officer Cadet
Feldmar?als ?ener?lis ?ener?lleitnants ?ener?lmajors Pulkvedis komandants /
?t?ba pulkvedis 		Pulkvedis Pulkve?leitnants Majors Kapteinis Leitnants Otrais leitnants Virsnieks kadets
(1928?1953) Field Marshal General Lieutenant-General Major-General Brigadier Colonel Lieutenant-Colonel Major Captain Lieutenant Second Lieutenant Officer Cadet
Feldmar?als ?ener?lis ?ener?lleitnants ?ener?lmajors Brigadieris Pulkvedis Pulkve?leitnants Majors Kapteinis Leitnants Otrais leitnants Virsnieks kadets
(1953?2022) Field Marshal General Lieutenant-General Major-General Brigadier Colonel Lieutenant-Colonel Major Captain Lieutenant Second Lieutenant Officer Cadet
Feldmar?als ?ener?lis ?ener?lleitnants ?ener?lmajors Brigadieris Pulkvedis Pulkve?leitnants Majors Kapteinis Leitnants Otrais leitnants Virsnieks kadets
(2022?) Field Marshal General Lieutenant-General Major-General Brigadier Colonel Lieutenant-Colonel Major Captain Lieutenant Second Lieutenant Officer Cadet
Feldmar?als ?ener?lis ?ener?lleitnants ?ener?lmajors Brigadieris Pulkvedis Pulkve?leitnants Majors Kapteinis Leitnants Otrais leitnants Virsnieks kadets
NATO Kods OF-10 OF-9 OF-8 OF-7 OF-6 OF-5 OF-4 OF-3 OF-2 OF-1 OF-D

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ Noel T. St. John Williams (1994). Redcoats and courtesans: the birth of the British Army (1660?1690). Brassey's. p. 16. ISBN 9781857530971 .
  2. ↑ Clifford Walton (1894). History of the British Standing Army. A.D. 1660 to 1700. Harrison and Sons. pp. 1?2.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 ≪Quarterly service personnel statistics 1 July 2023≫ . Ministry of Defence . Skat?ts: 2023. gada 22. septembris .
  4. ↑ ≪Chief of the General Staff ? General Sir Patrick Sanders KCB CBE DSO ADC Gen≫ . gov.uk . June 2022.
  5. ↑ ≪Lieutenant General Sharon Nesmith becomes Deputy Chief of the General Staff≫ . GOV.UK (ang?u). Ministry of Defence . Skat?ts: 2022. gada 12. augusts .
  6. ↑ "Quarterly service personnel statistics 1 July 2023". gov.uk. 22 September 2023.
  7. ↑ Walton, Clifford (1 January 1894). History of the British Standing Army. A.D. 1660 to 1700. Harrison and Sons. p. 16.
  8. ↑ https://assets.publishing.service.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/43291/Ch18.pdf
  9. ↑ "Bill of Rights 1689". UK Parliament. Archived from the original on 12 March 2017. Retrieved 9 March 2017.
  10. ↑ Louis, William Roger; Low, Alaine M.; Porter, Andrew (1 January 2001). The Oxford History of the British Empire: The nineteenth century. Oxford University Press. p. 332. ISBN 978-0-19-924678-6 .
  11. ↑ cgsmediacomma-amc-dig-shared@mod.uk, The British Army. "The British Army ? Operations and Deployments". army.mod.uk. Archived from the original on 28 January 2017. Retrieved 9 March 2017.
  12. ↑ cgsmediacomma-amc-dig-shared@mod.uk, The British Army. "The British Army ? Higher Command". army.mod.uk. Archived from the original on 28 January 2017. Retrieved 9 March 2017.
  13. ↑ 13,0 13,1 "Command Structure". www.army.mod.uk. Retrieved 22 November 2020.
  14. ↑ "16 Air Assault Brigade". www.army.mod.uk. Retrieved 22 November 2020.
  15. ↑ "Special Reconnaissance Regiment". Parliament of the United Kingdom. Archived from the original on 25 April 2010. Retrieved 26 March 2010.

Literat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Britu_armija&oldid=4031526 "