Br?vm?rniec?ba , ar? Br?vm?rnieku ordenis , masonu jeb frankmasonu (no fran?u : franc  ? 'br?vs', macon  ? 'm?rnieks') kust?ba , ir saska?? ar br?l?bas principiem veidota organiz?cija, liel? m?r? ar? vair?k vai maz?k integr?ta vispasaules savien?ba, kuras dal?bniekus ? br?vm?rniekus ? vieno kop?gi mor?les , ?tikas , filosofijas , metafizikas principi un ide?li .

Br?vm?rniec?bas v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Br?vm?rniec?bas v?stur? m?dz no??irt divus posmus ? pirms un p?c Anglijas liello?as izveido?anas 1717. gad?. Pirm? jeb agr?n? posma br?vm?rniec?bas v?sture nav ?sti skaidra. P?rbaud?ti zin?tniski fakti ?eit mijas ar le?end?m , alegorij?m , tic?jumiem un nepier?d?t?m teorij?m . ^[1] T? par br?vm?rniec?bas atskaites punktu nereti tiek pie?emts ??ni?a Z?lamana temp?a ^[2] b?vniec?bas laiks. Br?vm?rniec?bas izveido?anos m?dz saist?t ar? ar Templie?u ordeni , ^[3] kura nosaukums ar? c?lies no Z?lamana temp?a, un ar? daudzi ?? orde?a likte?a pav?rsieni ar to ir saist?ti.

Savuk?rt otro v?stures posmu l?dz pat m?sdien?m var?tu apz?m?t k? apzin?tu br?vm?rniec?bas institu??anas s?kumu, un tas ir sam?r? labi dokument?ts un aprakst?ts. Inform?cija par br?vm?rnieku lo??m un to darb?bu m?sdien?s ir pieejama daudzos druk?tos un elektroniskos zi?u avotos, tai skait? ar? Latvij?. ^[4] Sabiedr?b? vienm?r ir bijusi noteikta interese par br?vm?rnieku sarakstiem un ir pat izdotas veselas gr?matas ar ??diem uzskait?jumiem.

20. gadsimt? ar br?vm?rnieku v?rdu saist?s 80. gados It?lij? pla?u publicit?ti ieguvus? skand?lu virkne saist?b? ar neregul?ro lo?u "P-2" , kad atkl?t?b? n?ca ??s lo?as saist?ba ar mafiju , valsts amatpersonu korupciju un nev?lamu personu nogalin??anu. Regul?r? br?vm?rniec?ba krasi v?r?as pret ??d?m ?kaktu lo??m”, kas netiek uzskat?tas par br?vm?rnieku kust?bas sast?vda?u.

Br?vm?rniec?ba un Augst?k? b?t?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Viens no galvenajiem br?vm?rniec?bas principiem ir Augst?k?s b?t?bas atz??ana, k? ar? br?vm?rnieku trad?ciju , ritu?lu un proced?ru saist?ba ar to. Reli?ij? augst?k? b?t?ba nav nekas cits, k? Dievs . Ta?u br?vm?rniec?b? Augst?k? b?t?ba netiek tie?i identific?ta ar Dievu teolo?iskaj? ( B?beles ) izpratn?. Augst?k? b?t?ba ir daudz pla??ks, komplic?t?ks, dr?z?k filosofisks, nek? teolo?isks j?dziens. Galven? saikne ar reli?iju ?eit saglab?jas mor?les un ?tikas aspekt?. Savuk?rt Augst?k? b?t?ba atkl?jas k? Di?ais Pasaules Arhitekts (ar? Lielais Visuma Celtnieks), kas var b?t gan Dievs , gan Pasaules k?rt?ba, kuras izcelsme cilv?kiem nav prec?zi zin?ma, varb?t nav ar? svar?ga, bet kur? tie tic taisn?gumam, godam un citiem mor?les un ?tikas principiem, pie?emot tos k? absol?to paties?bu un pak?rtojot tiem savas domas un r?c?bu.

Lielo Visuma Celtnieku br?vm?rniec?ba redz k? tikumisku b?t?bu, kas iedzimta katr? cilv?ka dv?sel?, tai pa?? laik? atst?jot piln?gu uzskatu br?v?bu par ?o Augst?ko b?t?bu, ?aujot katram cilv?kam veidot savu priek?statu un tiekties uz to saska?? tikai ar savu p?rliec?bu.

T?d? veid? var teikt, ka br?vm?rniec?ba iet paral?lu ce?u bazn?cai , ta?u ar to neidentific?jas. Reli?iskajos jaut?jumos br?vm?rniec?bas vairums iest?jas par tic?bas br?v?bu un c?n?s pret ?auru dogmatismu un sektantismu , tos uzskatot par vienu no sabiedr?bas sa??elt?bas un cilv?ka cie?u pazemojo?iem faktoriem.

Bez regul?r?s br?vm?rniec?bas past?v ar? t? saucam? liber?l? br?vm?rniec?ba, kas v?sturiski saist?ta ar Francijas Di?ajiem Austrumiem ( Grand Orient de France ). Krievijas imp?rij? p?c konstitucion?lo reformu veik?anas 1912. gad? tika nodibin?ts Krievijas Tautu Lielais Austrums , kura sast?v? viena lo?a darboj?s ar? R?g?. Di?ajiem Austrumiem piebiedroties var ar? tie, kas sevi uzskata par agnosti?iem , ateistiem vai panteistiem , daudz?s liber?l?s br?vm?rniec?bas lo??s uz?em gan v?rie?us, gan sievietes.

Br?vm?rniec?bas uzdevumi, organiz?cija un darb?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Br?vm?rnieku pamata organizatorisk? vien?ba ir lo?a . M?sdien?s br?vm?rnieku lo?as apvieno p?rsvar? izgl?totus un attiec?gi iesv?t?tus cilv?kus. Par vi?u galveno uzdevumu tiek uzskat?ts kop?gi str?d?t, lai tikumiski un gar?gi pilnveidotu pa?i sevi un sabiedr?bu. Br?vm?rnieku darb?ba ir virz?ta uz mor?les sist?mas veido?anu, kas apsl?pta alegorij?s un atkl?jas simbolos. Var ar? teikt, ka br?vm?rniec?bas uzdevums ir b?t?bas likumu izzin??ana, lai tos m?r?tiec?gi pielietotu un ietekm?tu cilv?ci t?s evol?cijas gar?gaj? un tikumiskaj? pilnveido?anas ce??. Tik pla?s m?r?is br?vm?rniekiem liek saskarties ar daudzveid?giem jaut?jumiem, piem?ram, reli?iskajiem, filosofiskajiem, soci?lajiem, mor?les un pat okulta un citiem jaut?jumiem.

Viens no svar?g?kajiem br?vm?rniec?bas postul?tiem uzsver, ka paties?ba ir neuzvarams sp?ks tam, kur? prot taj? orient?ties un r?koties bez pr?tu aptum?oju??s p?rliec?bas un kaisl?b?m. Br?vm?rnieku vid? var tikt uz?emts katrs bez ?pa??m ?r?j?m at??ir?b?m ? cilv?kam tikai j?b?t iek??ji br?vam un ar labiem tikumiem. Galvenais nosac?jums, lai k?ds (mekl?t?js) tiktu uz?emts br?vm?rniec?b? ir ? krietns v?rs ar labu slavu, kur? v?las pievienoties citiem sev l?dz?giem. L?dz ar to br?vm?rnieku vidu atrodami gan monarhi un vald?bu p?rst?vji, gan vienk?r?i str?dnieki, gan bag?ti, gan maznodro?in?ti. Ta?u vi?i visi uzskata viens otru par l?dz?giem br??iem.

K? vienu no aktu?l?kajiem saviem uzdevumiem br?vm?rniec?ba uzskata veicin?t izl?dzino?u sint?zi starp reli?iju un zin?tni , rast savstarp?ju l?dzsvaru starp soci?laj?m grup?m. Lai rado?i pild?tu ?o uzdevumu, br?vm?rnieku lo?as parasti cen?as veidot mier?gu iek??jo atmosf?ru, kur katram ir j?abstrah?jas no savas ofici?li veicam?s lomas ikdienas dz?v?. Ta?u, k? lo??, t? ar? ikdienas dz?v? katrs br?vm?rnieks tiek aicin?ts k??t par soci?lu str?dnieku kop?go br?vm?rniec?bas m?r?u lab?.

T?pat k? attiec?b?s ar reli?iju, br?vm?rniec?ba savos uzskatos nebalst?s ar? tikai uz zin?tni. L?dztekus racion?lo zin??anu izmanto?anai, br?vm?rniec?ba ir pie??musi ar? virkni okultisma elementu, t?du, kas liku?ies nepiecie?ami un noder?gi. T?, atsevi??as br?vm?rnieku para?as un ritu?la sast?vda?as ietver sev? ceremoni?l?s ma?ijas p?das. Piem?ram, trad?cija veikt visai stingru p?rbaudi jaunpien?c?jam lo?? da??du ritu?lu veid?, vai ar? savienoties ??d? sadot?m rok?m, simboliz?jot br?vm?rniec?bas sp?ku un vienot?bu. ??d? ??d? tiek m??in?ts rad?t pastiprin?tu egregoru , tas ir ? savienojoties tiek apvienots un pastiprin?ts katra ??d? st?vo?? atsevi??ais psihiskais sp?ks. Tai pat laik? br?vm?rniec?ba skaidro at??ir?bu starp ritu?lu reli?isko aspektu un ma?ijas ritu?lu. Pirmaj? gad?jum? cilv?ks, no br?vm?rniec?bas viedok?a, k??st par pas?vu b?tni Liel? s?kuma priek?? un tas izpau?as l?g?an?. Ta?u ma?ija br?vm?rniec?bas interpret?cij? ir ar zin??anu sist?mu saist?ts ritu?ls, kas apliecina cie?u un godbij?bu Di?? Pasaules Arhitekta priek??, vienlaic?gi att?stot garu un apsl?ptos dabas sp?kus katr? indiv?d?.

Soci?li politisko jaut?jumu sf?r? br?vm?rniec?ba par savu uzdevumu uzskata harmonisk?k att?st?t atsevi??u cilv?ku person?bu un cie??k integr?t ??s person?bas vienot? sabiedrisk? kolekt?v?. Tas izpau?as ar? v?sturiskaj? br?vm?rniec?bas dev?z? ?Br?v?ba, Br?l?ba, Vienl?dz?ba” (?o dev?zi fran?u br?vm?rniec?b? ieviesa paz?stamais fran?u misti?is Klods De Sen-Martens 17. gadsimta beig?s. Br?vm?rniec?bas sena dev?ze ir ar? ? Deus Meumque Jus ”). ?? lat??u valodas dev?ze da?k?rt tiek tulkota k? ?Dievs un manas ties?bas”. Ta?u t? j?ga prec?z?k b?tu izsak?ma k? ?Dievs (ar? taisn?gums) ir cilv?ka ties?bas”. ^[5]

Lai gan br?vm?rniec?ba k? v?sturiska par?d?ba vienm?r bijusi att?st?b?, at??ir?b? no politisk?m partij?m , t? gadsimtu garum? nav ieguvusi k?das politisku programmas veidolu. Politisk?s partijas br?vm?rniec?ba uzskata par p?rejo??m sabiedr?bas par?d?b?m, kuru m??s parasti ilgst tikai divus, tr?s gadu desmitus. Br?vm?rniec?ba uzskata, ka t?s platformai j?veidojas no m???g?m cilv?ces v?rt?b?m, kuru pamats ir Absol?t? paties?ba. Tikai formas zi?? t? tiek piem?rota un ieviesta dz?v? atkar?b? no laikmeta un valsts.

L?dz ar to br?vm?rniec?ba, at??ir?b? no pla??k? sabiedr?b? visai izplat?tiem uzskatiem, past?v ?rpus politikas un, saska?? ar sav?m trad?cij?m, iek??jo k?rt?bu un ritu?lu, jebkura veida politiskas diskusijas un str?di br?vm?rnieku lo??s ir stingri aizliegti. T? ir viena no galvenaj?m br?vm?rniec?bas iez?m?m. Tai pat laik? br?vm?rniec?ba ir bijusi un sagaid?ms, ka ar? n?kotn? b?s iev?rojams faktors katras valsts sabiedriskaj? dz?v?.

Kaut ar?, ar ?oti lab?m idej?m, br?vm?rniec?ba bie?i ir sastapusies ar? ar da??diem ???r??iem ? vi?u neviennoz?m?gi uztveramo simboliku un ritu?lus, saist?bu ar da??d?m apsl?pt?m (tikai ?auram lokam) organiz?cij?m.

Br?vm?rniec?ba Latvij? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vec?k? R?gas lo?a "Zieme?zvaigzne" dibin?ta 1750. gad?, t? bijusi pak?auta Anglijas liello?as Provinci?llo?ai Krievij? un V?cij?. Otro lo?u “ Pie tr?s kron?tiem zobeniem ” nodibin?ja Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspils?t? Jelgav? 1754. gad?. 1765. gad? R?gas lo?a tika p?rd?v?ta par Strikt?s Observances sist?mas “ Zobena lo?u ”, kur? 1766. gad? tika uz?emts Johans Gotfr?ds Herders . Johans Vilhelms fon Cinnendorfs 1770. gad? nodibin?ja V?cijas Br?vm?rnieku Lielo Zemes lo?u, kas nepak??v?s Striktajai Observancei, un izveidoja at??ir?gu augst?ko gr?du sist?mu. 1773. gad? ??s sist?mas p?rst?vji R?g? nodibin?ja lo?u “ Apolons” ( Apollo ) un 1777. gad? lo?u “Kastors” ( Castor ).

1779. un 1780. gad? Jelgavas lo??s darboj?s Aleksandrs Kaljostro , kas ieviesa savu ori?in?lo ??iptes sist?mu Misraim ritu?l?. 1790. gad? R?gas lo?a "Maz? pasaule" no Krievijas provinci?llo?as lielmeistara Ivana Jelagina sa??ma Anglijas liello?as patentu un darboj?s ang?u ritu?l?. Fran?u revol?cijas iespaid? 1794. gad? Krievijas ?eizariene Katr?na II saviem valstsv?riem br?vm?rniekiem dar?ja zin?mu, ka tam vairs nav vi?as piekri?anas. Lai gan nebija ofici?la aizlieguma, visas lo?as R?g?, Jelgav?, Aizput? un Liep?j? br?vpr?t?gi aptur?ja savu darb?bu. 1796. gad? aptur?t?s Jelgavas lo?as bibliot?ku nodeva Jelgavas akad?miskajai ?imn?zijai , kas 1800. gad? satur?ja aptuveni 30 t?ksto?us gr?matu. 1815. gad? Jelgavas lo?a ats?ka darboties zviedru ritu?l?, pievienojoties Krievijas imp?rijas liello?ai “Astraea” 1818. gad?. Sakar? ar pamatotaj?m ba??m par br?vm?rniec?bas politiz?ciju Aleksandrs I 1822. gad? atk?rtoti izdeva r?kojumu sl?gt visas br?vm?rnieku lo?as. Vair?ki br?vm?rnieki, kas v?l?k tika nod?v?ti par dekabristiem , izveidoja slepen?s Zieme?u un Dienvidu savien?bas. P?c Dekabristu sacel?an?s apspie?anas 1825. gad? l?dz pat 1905. gada revol?cijai nav zi?u par br?vm?rnieku darb?bu Latvijas teritorij?. 1911. gad? tika nodibin?ts “ Krievijas Tautu Lielais Austrums ”, viena tam pak?auta lo?a darbojusies R?g?. Pirm? pasaules kara laik? Liep?j? kop? 1916. gada darboj?s v?cu milit?r? lo?a “Enkurs un zobens”, Jelgav? lo?a “V?cu zobens austrumos”, bet R?g? “Hanzie?u uztic?ba”. P?c kara beig?m 1921. gad? tika izveidota Liep?jas lo?a "Enkurs" , 1924. gad? R?gas lo?a "J??uguns" . Abas lo?as sl?dza pirms v?cbaltie?u izce?o?anas .

Br?vm?rniec?bas att?st?ba p?c 1993. gada [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Regul?r? br?vm?rniec?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1993. gad? atjaunoja lo?u "J??uguns" , kas no 1996. gada darboj?s V?cijas Apvienoto liello?u sast?v?, 1996. gad? re?istr?ja "Br?vm?rniec?bas Atjauno?anas biedr?bu Latvij?". 2002. gad? atjaunoja R?gas lo?as "Zieme?zvaigzne" (AFAM V?cijas liello?as ritu?l?) un "Pie Zobena" (Cinendorfa ritu?l?). 2002. gada nogal? V?cijas Apvienot?s liello?as vienoj?s par Latvijas liello?as dibin??anu 2003. gada 8. mart?. 2003. gada decembr? ar? Anglijas Apvienot? liello?a atzina Latvijas liello?as regularit?ti. ^[6]

2006. gad? tika atjaunota R?gas lo?a "Apollo" (darbojas Emul?cijas ritu?l? angliski), 2009. gad? Liep?jas lo?a "Enkurs" (AFAM Feslera ritu?l?), 2014. gad? Ventspils lo?a "Hanzas uztic?ba" (AFAM V?cijas liello?as ritu?l?) un R?gas lo?a "Maz? pasaule" (Feslera ritu?l?), 2017. gad? R?gas lo?a "Kastors" (Cinendorfa ritu?l?), 2020. gad? lo?a "Pie trim Latvijas zvaigzn?m", lo?a "Pie trim kron?tiem zobeniem" , Vidzemes lo?a "Gaujas Gaisma" un p?tniec?bas lo?a "Academia Petrina". ^[7] L?dztekus tam R?g? kop? 2004. gada tika atv?rta ar? sen? un akcept?t? skotu ritu?la (AASR) perfekcijas lo?a Clavis Rigensis , kapituls "Temp?a Pils", v?l?k areop?gs "Garl?bs Mer?elis", konsistorija "Johans Gotfr?ds Herders", bet 2007. gad? tika iesv?t?ta AASR Augst?k? R?te. ^[8]

Neregul?r? br?vm?rniec?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2005. gad? Francijas liello?a nodibin?ja savu "Apvienoto Latvijas liello?u" ( fran?u : Grande Loge Unie de Lettonie ) un perfekcijas lo?u, kas ietilpst Eiropas Apvienoto liello?u konfeder?cij? ( Confederation des Grandes Loges Unies d'Europe ). 2007. gad? ar? Francijas Sievie?u liello?a ( Grande Loge feminine de France ) R?g? nodibin?ja sievie?u lo?u "Burvju Flauta" ( La flute enchantee ), bet v?l?k Sp?nijas Sievie?u Lielie austrumi nodibin?ja savu sievie?u lo?u "R?ta zvaigzne" ( L'Etoile du matin ).

2009. gad? Polijas Di?ie Austrumi ( Lo?e WWP ) sadraudz?b? ar Francijas Di?ajiem Austrumiem dibin?ja R?gas lo?u Moria , kas 2015. gad? pievienoj?s 15 Eiropas Lo?u Br?l?bas Sadarb?bas L?gumam ^[9] . 2014. gad? Senais un S?kotn?jais Memfisas-Micraima Rits R?gas Austrumos nodibin?ja lo?u Maat . ^[10] 2015. gad? tika iesv?t?ta R?gas lo?a Aurora Balticum . ^[11] 2018. gada decembr? Latvij? uzs?ka darbu Sen? un S?kotn?j? Memfisas-Misraima Rita Cien?jamais Tr?sst?ris "Akhet" Nr. 132 R?gas Austrumos. ^{[12] [13]}

Literat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Aleksandrs G?ze. Br?vm?rnieki . ? Jumava, R?ga, 2005.
• K?rks V. Maknaultijs. Br?vm?rnieki. Simboli, nosl?pumi, ietekme . ? J??a Rozes apg?ds, R?ga, 2006.
• Domenico V. Ripa Montesano, Vademecum di Loggia, Edizione Gran Loggia Phoenix-Roma Italia 2009 ISBN 978-88-905059-0-4 .
• Straube Gvido. Br?vm?rniec?ba Latvij? apgaism?bas gadsimt?. // Latvijas v?stures instit?ta ?urn?ls. 1992. Nr.2., 56.-73.
• Dr. Pauls Daija: INTERVIJAS / prof. Valdis P?r?gs "Apgaism?bas laikmeta neredzamie t?kli"
• N.Berberovas gr?mata " Люди и ложи. Русские масоны XX столетия" (krieviski)
• M. Moramarko gr?mata "Масонство в прошлом и настоящем" (krieviski)
• B. Ba?ilova gr?mata "Почему Николай I запретил в России масонство?" ^{[ novecojusi saite ]} (krieviski)

Antimasonisk? literat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• V.Mali?evs. Zem masonu maskas . ? Avots, R?ga, 1985.
• Juri Lina. Zem skorpiona z?mes . ? Tulkojis un izdevis J?nis Sili??, 2005.

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Br?vm?rniec?ba

• Britu enciklop?dijas (Encyclopedia Britannica 1911, 11th Ed.) sada?a par br?vm?rniec?bu (angliski)
• Sen?k? br?vm?rnieku konstit?cija no 1734. gada (D?eimsa Andersona un Bend?aamina Franklina apkopojum?) (angliski)
• Apvienot?s Anglijas liello?as m?jaslapa (angliski)
• Latvijas liello?as m?jas lapa (latviski) (angliski)
• lo?a Aurora Balticum R?g?
• Memfisas-Misraima Rita Tr?sst?ris "Akhet" Nr.132 R?gas Austrumos
• Sen? un S?kotneja Memfisas-Misraima Rita darbn?ca "Maat" Nr.127 R?gas pils?tas Austrumos" Arhiv?ts 2019. gada 1. j?lij?, Wayback Machine vietn?.

Piez?mes un atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]